Juris Lorencs: Ainava ar izdzēstiem krustiem 11
Man dzīvē laimējies daudz ceļot. Esmu iepazinis lielu daļu bijušās PSRS, pabūts arī daudzviet Āzijā un Āfrikā. Licies, ka tīri labi pazīstu dažādu tautu mentalitāti un vērtības. Bet nu gan šķiet, ka vairs nesaprotu vietu, kur dzīvoju pats, – Eiropu.
Oktobra sākumā medijos parādījās neparasta ziņa no ziemeļu Itālijas, no Ligūrijas reģiona pilsētiņas Kamporoso. Izrādās, vietējā “Lidl” lielveikalā izvietotajos reklāmas plakātos redzama ainava ar netālā Dolčeakua ciema baznīcu, kurai retušēts krusts. Tas vienkārši aizkrāsots, izdzēsts. Motivācija – “lai ievērotu neitralitāti un politkorektumu”.
“Lidl” jau iepriekš bija iekūlies līdzīgā stāstā, kad tika iztirzāta lielveikala piedāvātā pārtikas produktu līnija “Eridanous”. Ar šo marku tirgo dažus grieķu virtuves produktus – olīveļļu, jogurtus un girosus. Produktu dizainā, kas periodiski mainās, izmantota ikoniskā ainava no Santorini salas – zilganzaļais Vidusjūras klajums un spoži baltā sv. Anastasija baznīca. Un arī bez krustiem. Atbildot uz dažu satraukto pircēju aizrādījumiem, uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālisti atbildēja, ka “mēs cenšamies nelietot reliģiskos simbolus, jo vēlamies ievērot neitralitāti pret visām ticībām”. Nav brīnums, ka pēc šiem notikumiem atskanējuši aicinājumi boikotēt “Lidl” veikalu ķēdi. Sociālajos tīklos cilvēki pat izteica domas, ka uzņēmums vēloties izpatikt imigrantiem no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, jau konkrētāk – musulmaņiem.
Ja “Lidl” šādi tiešām vēlējies izpatikt musulmaņiem, tad nošauts greizi. Es iedomājos Ēģiptes pilsētas naktī – blakus zaļi izgaismotajiem mošeju minaretiem lepni mirdz baltām vai dzeltenām neona lampām izrotātie koptu baznīcu krusti. Tā ir sabiedrība, kur cilvēki lepojas ar saviem dievnamiem. Dažiem fanātiskiem islāmistiem var nepatikt kristīgā ticība, bet viņi to vismaz ciena un respektē. Tas, ko viņi neciena un nerespektē, ir neticība Visvarenajam, vienaldzība pret reliģiju. No savas personīgās pieredzes zinu, ka tad, ja sarunā ar musulmaņiem tiek skarta reliģijas tēma, tad vienmēr labāk sacīt – ticu Dievam, esmu kristietis, eju uz baznīcu.
Drīzāk šis “Lidl” mārketinga gājiens vērtējams kā pielabināšanās tiem eiropiešiem, kuriem reliģija ir vienaldzīga vai pat traucējoša. Mana paaudze vēl atceras oficiālā ateisma laikus un tagadējo Rīgas pareizticīgo katedrāli, bijušo Planetāriju kā celtni bez krustiem. Pārsteidzošā kārtā krustus atstāja, piemēram, gan virs slēgto Maskavas Kremļa baznīcu kupoliem, gan Izaka un Kazaņas katedrālēm toreizējā Ļeņingradā. Tātad viss atkarīgs no vietējās varas “centības”, Latvijas gadījumā – arī no iztapības un pielīšanas. “Lidl” nesen paziņojis par plāniem ienākt arī Latvijā. Interesanti, vai veikals būs gatavs tirgot, piemēram, “Laimas” šokolādes kārbas? Jo uz tām taču attēloti arī Rīgas baznīcu torņi ar visiem (kādas šausmas!) gaiļiem. Bet gailis, sv. Pētera modinātājs, taču arī ir viens no kristietības simboliem un līdzīgi krustam var neiederēties šajā jaunajā, dīvainajā Eiropas civilizācijā.
Es pat nezinu, kā lai šo pasauli dēvē. Tik daudz slavētais un reizē peltais multikulturālisms tas noteikti nav. Ar to es saprotu apzinātu lepošanos ar daudzām valodām, identitātēm un reliģijām. Tas, par ko iestājas “Lidl”, ir kultūra bez dziļāka iekšēja satura, vien tukša, ārēja čaula. Eiropa ar nozāģētiem vai izdzēstiem krustiem ir kastrēts kontinents bez nākotnes perspektīvas. Un ir tikai simboliski, ka šoreiz kastrācijas operāciju veic lielveikals. Saka jau gan, ka tieši lielveikali esot kļuvuši par modernā cilvēka katedrālēm.
