×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
9. februāris, 2018
Drukāt

“Ainaži” – ārstu, vai tomēr VM nolaidība? (9)

Foto: LETAFoto: LETA

Renārs Putniņš

Renārs Putniņš, neiroķirurgs un Saeimas deputāts (V)
 
Garīgās saslimšanas nevar izārstēt ar vienu tabletīti. Tomēr Veselības ministrija (VM), tā vietā, lai algotu profesionāļus un ārstētu kompleksi, izvēlas lētāko ceļu – medikamentozo ārstēšanu. Starptautisks jauninājums, lai nodrošinātu integrētu aprūpes kopumu konkrētām pacientu grupām, varētu būt risinājums, ja akūti trūkst speciālistu un ir ierobežoti resursi. Tomēr arī to VM pagaidām neplāno ieviest.

Veselības aprūpe pēdēja laikā ir visu uzmanības centrā – palielināts finansējums, ģimenes ārstu streiks, neveiksmīga e-veselības ieviešana, ziedojumu vākšana onkoloģijas pacientiem. Taču vēl nebijis skandāls ir bērnu psihiatrijas jomā, kur šobrīd nav skaidrs vai saceltā ažiotāža ir pamatota, cik tajā pašas iestādes vaina un cik liela ir sistēmas veidotāja – Veselības ministrijas – atbildība.

Iedzīvotāju garīgā veselība tiek atzīta kā prioritāte jau vismaz desmit gadus. Lai kurš būtu veselības ministrs, tā minēta ne viena vien stratēģiska dokumenta virsrakstos. Kā īpaši svarīga tiek uzsvērta bērnu veselības aprūpe, kas mūsu valstī līdz 18 gadu vecumam ir bezmaksas, un paredz, ka jānodrošina katru bērnu ar nepieciešamo speciālistu konsultācijām un ārstēšanu. Diemžēl realitāte ir cita.

Veselības ministrija (VM) ir atbildīga par valsts veselības aizsardzības politiku, tiesību aktiem, veselības aprūpes sistēmas vispārējo organizāciju. Tā uzrauga konkrētu pasākumu īstenošanu saistībā ar prioritārajām politikas jomām.

Trūkst speciālistu

Valsts veidotā psihiatriskā palīdzība bērniem tiek nodrošināta ar īslaicīgu, akūtas palīdzības sniegšanu Rīgā Bērnu Universitātes klīnikas slimnīcas (BKUS) novietnē “Gaiļezers” un pusaudžu vecuma nodaļu VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”. Atsevišķas nodaļas ir VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”, VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” un VSIA “Piejūras slimnīca” Liepājā. Savukārt ilgstošai ārstēšanās VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” ir vienīgā šāda veida iestāde valstī.

Kopā visās valsts slimnīcās bērnu psihiatrijas nodaļās strādā 16 bērnu psihiatri. Privāti praktizē 20 speciālisti un 7 tiesu eksperti. Kopumā šobrīd ir 49 sertificēti bērnu psihiatri. Lai kļūtu par bērnu psihiatru, ir jāmācās 6 gadi. Lai kļūtu par ārstu, seko 4 gadi psihiatrijas rezidentūra un vēl divi gadi – specializācija bērnu psihiatrijā. Valsts pēc 12 gadu studijām šiem speciālistiem piedāvā 1200 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.

Šobrīd lielākais speciālistu skaits ir koncentrēts BKUS novietnē “Gaiļezers” – 10 speciālisti. Pārējie 6 speciālisti ir citās nodaļās. Un matemātika ir elementāra – katrā nodaļā tikai pa vienam bērnu psihiatram. Tas nozīmē, ka visas šīs nodaļas nespēj izpildīt Ministru kabineta (MK) noteikumus nr.60 – “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”. Un visas šajās nodaļās pārbaudes ir veikusi Veselības inspekcija, bet visu šo gadu garumā šī neatbilstība nav pamanīta!

Pēc veselības ministres A. Čakšas iesniegtā konceptuāla ziņojuma (Par konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, 07.08.2017.) ir jābūt vismaz vienam bērnu psihiatram uz 10 gultām. Tas nozīmē, ka, piemēram, “Ainažos” ir jābūt 8 bērnu psihiatriem.

Veselības ministre A. Čakša, kaut arī vairākus gadus ir vadījusi BKUS, kuras sastāvā ir bērnu psihiatrijas nodaļa, nav pamanījusi, ka, lai sasniegtu pozitīvus ārstēšanas rezultātus psihiatrijā, nepieciešams komandas darbs. Nevar iztikt bez psihologa, psihoterapeita, ergoterapeita, fizioterapeita, logopēda, sociālā pedagoga un darbinieku sadarbības. Šos speciālistus valsts neapmaksā un neiekļauj psihiatrijas darba tarifā. Darba samaksa šiem speciālistiem ir jānodrošina specializētai ārstniecības iestādei pašai pēc saviem ieskatiem un iespējām.

Nepievērš uzmanību

Tieši cilvēkresursu trūkums ir galvenais iemesls, kādēļ psihisko slimību pacientiem nevar veltīt pilnvērtīgu uzmanību. Tā vietā, lai nodarbinātu speciālistus vai apmācītu tos jaunām iemaņām, lētāk ir to aizstāt ar medikamentozu terapiju. Garīgām saslimšanām nepietiek ar vienu tabletīti. Pēc mūsdienu metodēm tas ir vesels nepārtraukts terapijas komplekss, kur pamata izmaksas ir darbinieku algas.

Var jau pārmest VSIA Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” to, ka bērni baseinā iet vienu reizi nedēļā, bet tāmes finansējumā no VM puses uz 80 bērnu gultām ir tikai pa vienam atbalsta speciālistam. Un tīri fiziski, lai veltītu nepieciešamo uzmanību bērnam ar garīgām saslimšanām, ar vienu šādu speciālistu nepietiek. Lai cik labs profesionālis viņš būtu un lai kā vēlētos palīdzēt.

Ja bērnu psihiatrs novērtē bērna garīgos veselības traucējumus un nozīmē terapiju, tad atbalsta speciālistiem ir jānodrošina pārējā nepieciešamā palīdzība un aprūpe, kas ir īpaši svarīgi pie garīgām saslimšanām. Diemžēl šādas palīdzības nav, vai ir stipri ierobežota. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums no VM un arī Nacionālā veselības dienesta, kas nodrošina pakalpojuma iepirkšanu pacienta vajadzībām, jo tas vispār netiek ietverts tarifā.

Pēc VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” datiem katru gadu pieaug hospitalizēto bērnu skaits. Taču tāmes finansējums būtiski nemainās. Ir apgrūtinoši ne tikai atrast speciālistu, bet arī pierunāt strādāt ar tik smagiem pacientiem par zemu atalgojumu.

Pie tam VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” nonāk jaunieši ar dažādām atkarībām. Tam principiāli būtu jāveido cita atbalsta sistēma un jāizstrādā speciāla ārstēšanas un rehabilitācijas terapijas programma, lai māsiņām un ārstiem nav jāriskē ar savu dzīvību savaldīt jau praktiski pieaugušus, spēcīgus pusaudžus. Iespējams, mainot iestādes statusu, piesaistot policijas vai apsardzes darbiniekus.

Tuvāko piecu gadu laikā BKUS novietni “Gaiļezers” plānots slēgts. Jauns plāns, kā tiks sniegti bērnu psihiatrijas pakalpojumi, nav pieejams. Pasaules Banka un citi pētnieki iesaka attīstīt deinstitucionalizāciju, jo visu vecumu pacienti labprātāk dzīvo neatkarīgā sabiedriskā vidē.

Nav alternatīva plāna

Arī šāda alternatīva plāna VM nav. Kad aprūpe galvenokārt tiek nodrošināta ārpus slimnīcas, koordinācija kļūst par lielāku izaicinājumu. Indivīdiem bieži ir daudz veselības aprūpes un sociālo vajadzību, kas ir jāorganizē dažādiem aprūpes sniedzējiem. Atšķirībā no vienotas aprūpes iestatījuma psihiatriskajā slimnīcā. Iespējams, ka VM jau šobrīd apzinās, ka to nespēj paveikt.

VM bieži uzsver, ka svarīgākais ir kvalitatīvi ārstēts pacients. Bērnu psihiatrija nav izņēmums. Diemžēl VM pati nespēj izstrādāt ārstēšanas un novērtēšanas procesus, jo izmantoto klīnisko vadlīniju skaits ir samērā mazs, salīdzinot ar citās OECD valstīs izmantoto vadlīniju skaitu. Nav arī veselības aprūpes kvalitātes standartu, un netiek veikti klīniskie auditi. Ja tie būtu, tad VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” gadījumā varētu objektīvi atspēkot vai tieši otrādi – pierādīt kāda vainu ārstniecības procesā. Uzmanība būtu jāpievērš kvalitātes nodrošināšanas mehānismu uzlabošanai un kvalitātes paaugstināšanas sekmēšanai. Klīniskie auditi, kas vērsti uz prioritārajām aprūpes sniegšanas jomām, ir viens no veidiem, kā izvērtēt ārstniecības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un rezultātus.

Reālo situāciju ārstniecībā parādītu klīniskie auditi. Nevis obligātās VM pieprasītās kapitālsabiedrību ikmēneša darba atskaites, kur redzami visi slimnīcas darba dati, tai skaitā medicīnas personāls. Šīm atskaitēm VM ir piegājusi formāli, jo katrai no šīm iestādēm var pārmest mediķu un personāla trūkumu, par kuru VM vēl tiek ziņots atsevišķi. Taču rīcība no kapitāldaļu turētāja ir tuvu nullei. Iespējams arī šo realitāti VM negrib redzēt.

No VM puses netiek izskatīts būtisks starptautisks jauninājums pakalpojuma modelī, kas ir saistīts ar slimību pārvaldības programmām. To ietvaros, tiek izveidoti jauni dažādu speciālistu tīkli, lai nodrošinātu integrētu aprūpes kopumu konkrētām pacientu grupām. Uzsvars tiek likts uz aprūpes koordināciju, sekundāro profilaksi un uz pierādījumiem balstītu vadlīniju izmantošanu. Ja valstī akūti trūkst speciālistu, tad, iespējams, visām valsts bērnu psihiatrijas nodaļām sadarbojoties šādā pārvaldības programmā, būtu labāks sniegums ar ierobežotiem resursiem.

Nekas no augstāk minētā nav atrodams nevienā VM plānā vai ziņojumā. Rodas iespaids, ka visi ziņojumi vai MK noteikumi ir tapuši ar vienu mērķi – lai sadalītu naudu. Bet par lietderīgu tās izmantošanu ir aizmirsts.

Plašsaziņas līdzekļos jau vairāk kā nedēļu izskan informācija par Tiesībsarga aktivitātēm un it kā atklātiem pārkāpumiem, taču slimnīcas īpašnieka – VM amatpersonas nav apmeklējušas stacionāru un iepazinušās ar situāciju. Premjeram Mārim Kučinskim, kurš šobrīd ir atbildīgs par VM, svarīgāk griezt atklāšanas lentīti Gaiļezera poliklīnikā.
Vienaldzība un populisms šobrīd raksturo notiekošo veselības aprūpē. It kā ir iedota nauda, un liekas, ka tas visu atrisinās. Diemžēl tā nav. Viss rit veco, ierasto gaitu. No VM un ministres A. Čakšas puses nav aktīvas rīcības, lai ieviestu starptautiski atzītu pētnieku rekomendācijas un ieteikumus, kas faktiski pasaka priekšā racionālu rīcības plānu. Lieki piebilst, ka par tiem visiem ir samaksāts no nodokļu maksātāju naudas. Un VM ierēdņi pastāvīgi saņem lielas piemaksas un prēmijas un veselības ministre algo piecus padomniekus, kam, pat uzsākot darbu, jau tiek nodrošinātas piemaksas.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Vai šajā samezglotajā situācijā,kad slimnīcās katastrofiski trūkst speciālistu-psihiatru,anasteziologu,infektologu,kardiologu utt.,mums vispār ir nepieciešams uzturēt šo monstru-milzīgo Veselības ministriju,ar simtiem prēmējamu un piemaksājamu liekēžu,ja visapkārt Latvijai-Krievijā,Igaunijā,Somijā,Zviedrijā,Polijā un pat Grieķijā,Veselības aprūpe un sociālās lietas jau sen ir apvienotas vienā ministrijā,ar uz pusi mazāku darbinieku skaitu!?

  2. Zivs pūst no galvas!

  3. Kā jau pie mums pieņemts, vainīgs būs kāds no slimnīcas darbiniekiem, bet nejau no varas Olimpa.Tā saucamo vainīgo sodīs un viss turpināsies pa vecam.

  4. Visu cieñu Renāram Putniñam Atbildēt

    Paldies par atklātību un punktu salikšanu uz i. Biju dziłi sašutusi, kad Bojāra linča tiesā ārstei bija jāatšaudās bez jurista atbalsta, tikai Renārs Putniñš atklāja visas šīs izveidotās sistēmas bezjēdzīgumu. Paldies.

  5. Čakšai tagad citas klapatas, bet LV medicīnā notiekošo raksturot vēl labāk kā tas izdarīts raksta pēdējā rindkopā, šķiet, nav iespējams …

    • pilsonis un jau nikns vel vairāk Atbildēt

      Tad tas ir te:
      = Un VM ierēdņi pastāvīgi saņem lielas piemaksas un prēmijas un veselības ministre algo piecus padomniekus, kam, pat uzsākot darbu, jau tiek nodrošinātas piemaksas.=
      Tikai piezīme – padomnieki jau darbu nedara un ko dara – laikam stumda mākoņus… Būtu ministrija noalgojusi 5 psihiatrija dakterus ar šim padomnieku algām un piemaksām Ainažos…
      bet nekā – kāpēc? Nu tāpēc, ka nekā!
      Iesaku ministriju izvēdināt no lielskaita ierēdņiem un sākt darbu.

  6. Saprotu,ka Ainažu slimnīcā apstākļi ir traģiski un nospārdīt vadību un tur strādājošos šobrīd ir ļoti ērti. Bet varbūt vajadzētu sākt no augšas – ko VM ir darījusi ,lai tāds stāvoklis neveidotos?Pietiekoši labi apmaksāti cilvēki sēž siltos kabinetos un tagad klusē. Vai kādam no tiem nebūtu jāatbild, kādēļ mēs tur,kur esam?

  7. pilsonis un jau nikns Atbildēt

    Beidzot vel kāds ir sapratis, kur tā vaina- vaina VM , kura nerisina arī psihiatrijas sproblēmas – līdz pat neapmeklējot savas pakļautības slimnīcas.
    Nu nav ko tur redzēt – redzēs tikai pašu nepadarīto darbu… Togan nē – tad labāk lai izmaksā prēmijās…

  8. Zivs pūst no galvas Atbildēt

    Milzīga ministrija un ārstu trūkums slimnīcās.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+