×
Mobilā versija
Brīdinājums -6.8°C
Ārija, Rigonda, Adrija, Adrians, Adriāna
Ceturtdiena, 22. februāris, 2018
31. janvāris, 2018
Drukāt

VIDEO: “Ainažu” slimnīcas medmāsa: Bērnu fiksācija notiek viņu interesēs (14)

Slimnīca "Ainaži". Foto - LETASlimnīca "Ainaži". Foto - LETA

Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži” pacientu fiksēšana notiek viņu interesēs, “TV3 ziņām” norādīja slimnīcas medmāsa Dace Līdaka.

“Man ir jautājums, vai labāk viņus zāļot un tad nebūs jāfiksē kā kādreiz vecos laikos varbūt darīja, vai piefiksēt uz brīdi, lai viņi nomierinās. Man ir jautājums, vai labāk ir ēst pamperi – piečurāto vai tīro – vai tomēr labāk piefiksēt? Man ir jautājums, vai labāk ir ļaut plēst matus, kost savās rokās, sist galvu pret sienu, vai tomēr labāk piefiksēt? Kas ir humānāk?” izteicās Līdaka.

Viņa sacīja, ka tiesībsarga pārmetumi par bērnu spīdzināšanu iestādes personālam, kas “šeit strādā ar tīrāko sirdsapziņu, godprātīgi, no sirds un ar mīlestību”, ir lielākais apvainojums. “Par spīdzināšanu vispār nevar būt runas,” teica medmāsa.

Savukārt uz izmeklēšanas laiku no amata atstādinātā slimnīcas valdes locekle Ilona Balode noraidīja visus pārmetumus. Viņa atzina, ka ir bijis viens gadījums, kad paciente fiksēta ilgāk nekā pieļauj normatīvi, tomēr tas esot darīts, lai “meitene paliktu dzīva”. Par viņas fiksāciju esot informēta gan māte, gan bāriņtiesa.

Balode arī uzsvēra, ka liela problēma slimnīcā ir nepietiekamais personāls – slimnīcā strādā tikai viens psihiatrs. “Es tiešām būtu priecīga, ja ierastos vēl kāds. Lūdzu, brauciet. Algas ir labas, darba apstākļi ļoti labi, nekādu problēmu,” teica Balode.

Kāds raidījuma uzrunātais slimnīcas pacients apgalvoja, ka viņam nekad slimnīcā ar nevienu neesot bijis konflikts. Vēl kāds pusaudzis, vaicāts, par ko parasti piesien pie gultas, atbildēja, ka tas notiek tad, ja “psiho”.

Cits uzrunātais atzina, ka vēlētos lai ēdiena porcijas būtu lielākas, tomēr viņa svars iestādē tikai palielinoties. Kā vēstīja raidījums, pusaudži arī esot atzinuši, ka ēst vairāk griboties, jo vairs nevar lietot psihotropās vielas vai smēķēt.

Kā ziņots, VM valsts sekretārs Aivars Lapiņš žurnālistiem sacīja, ka pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. Viņš norādīja, ka tiek runāts par pārkāpumiem fiksācijas ilgumā un pārtraukumu apmēra.

Veselības inspekcijas (VI) direktore Indra Dreika trešdien preses konferencē skaidroja, ka šie pārkāpumi varētu būt saistīti ar ārstu un medicīnas personāla trūkumu.

Savukārt Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško teica, ka patlaban darbam slimnīcā “Ainaži” piesaistīti speciālisti no Rīgas, turklāt ministrija darīs visu savu iespēju robežās, lai slimnīcai piesaistītu nepieciešamo personālu.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons preses konferencē teica, ka bērni bija piesieti un fiksēti pat vairākas dienas un nedēļas. Jansons pastāstīja, ka 2017.gadā Tiesībsarga birojā saņemti vairāki iesniegumi no vecākiem par iespējamajiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Iesniegumos minēta bērnu prettiesiska ievietošana, bērnu tiesību pārkāpumi.

Tiesībsargs skaidroja, ka viens no pārkāpumiem ir pietiekama ārstu skaita nenodrošināšana. Slimnīcā ir 80 gultasvietas, un pārbaudes laikā bija 74 pacienti, taču iestādē strādāja tikai viens psihiatrs, bet nakts dežuranta nebija vispār. Tāpat, neskatoties uz ilgstošo bērnu uzturēšanos slimnīcā, nav pieejamas arī ārstniecības kartes. Arī citi slimnīcas pakalpojumi netiek nodrošināti vispār vai tiek nodrošināti ļoti ierobežotā apjomā. Bērni netiek informēti par ārstniecību, kā arī to, kad viņi vispār nonāks mājās, pauda Jansons, piebilstot, ka pacientu tiesības paredz, ka nepilngadīgs pacients ir tiesīgs saņemt informāciju.

Pārbaudes gaitā bērni liecināja par piedzīvoto personālo fizisko un emocionālo vardarbību. Jansons pauda, ka bērni stāstījuši, ka par nepaklausību tiek sodīti ar potēm un piesiešanu pie gultas.

Jansons skaidroja, ka bērni “Ainažos” nedrīkst zvanīt saviem tuviniekiem, savukārt, kad vecāki zvana uz slimnīcu, sarunas tiek noklausītas. Tiek pārbaudīta arī bērnu korespondence. Konstatēts, ka atsevišķos dokumentos tiek pievienotas bērnu vēstules, kas dodot pamatu domāt, ka vēstules nenonāk līdz mājām un tuviniekiem.

Vienlaikus pusaudži, atrodoties slimnīcā, nepārtraukti izjūt izsalkumu. Ēdienu porcijas ir mazas, to apjoms neatšķiras četrus gadus veciem un pusaudžu vecumā esošiem pacientiem, sacīja Jansons.

Ņemot vērā, ka pārbaudē konstatēti iespējami krimināla rakstura pārkāpumi, tiesībsargs vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. visādām Jansona kantora cēlajām dāmām un smalkajiem kungiem ,humānajām ,žēlīgajām , iejūtīgajām efemerajām būtnēm , pietiks vienu dienu , šādā slimnīcā nostrādāt ! aizbēgs , ne kustu nemetuši !

  2. Jansonam derētu zināt, ka porciju saturu un lielumu slimnīcām ir noteikusi valdība. Vai vēstuli Ministru kabinetam par šo tēmu jau ir uzrakstījis?

  3. Tā gan! > naivais , Diāna , pisonis Atbildēt

    Jums piekrītu 100% ! Vaina ļoti liela ģimenēs – visatļautība, “gadžeti”, pienākumu nekādu, tikai tiesības.
    Vispirms izlabojiet šo un tad gudri māciet šo iestāžu darbiniekus!!! Tādām iestādēm vispār NEVAJADZĒTU BŪT VESELĀ SABIEDRĪBĀ!!!
    Šie taisnības nesēji lai iet un pastrādā tādā iestādē!!!

  4. Kā gan varētu FIKSĒŠANU latviski pateikt? Jocīgs vārds bez tulkojuma, bet Valsts valodas likums atkal aizmirsts mēslainē guļ.

  5. Šī medicīnas māsa, kas runā šajā sižetā, pati to negribot ir izstāstījusi lietas būtību – šajā slimnīcā šos bērnus, kas tur nonāk, neviens neārstē. Viņi tur UZTURAS daļējos cietuma apstākļos. Ja ārstējošais ārsts varbūt ne reizi vispār nav runājis ar šo bērnu, kas ir nonācis šajā slimnīcā, jo pa kuru laiku tad to paspēj? Vai pa to pašu valsts apmaksāto darba laiku, kad pieņem par samaksu papildus pacientus no malas? Ja bērns ir psihotiskā stāvoklī un vienīgais, kas tiek darīts, ir piesiets pie gultas, tad kur tad tur ir slimnīca un kur ir ārstniecības process? Ja bērni visu dienu dzīvo četrās sienās savās palātās un nedara neko, skatās pa logu, tad arī tur laikam nebūs ne ārstniecības, ne rehabilitācijas. Ja bērnam nedrīkst būt pat sava grāmata un sava jaciņa palātā, tad laikam jau tā nebūs slimnīca, bet cietums. Ja vecāki nedrīkst atvest neko garšīgu, ja ēdiena nepietiek, laikam jau arī nebūs slimnīca, bet kaut kāds pārmācības nams. Ja tiek noklausītas bērnu sarunas ar vecākiem, tad tas jau ir no vēl augstākiem plauktiem.

  6. Prātiņ – nāc mājās – pasaulē 5 % iedzivotāju ir ar garīgām saslimšanām ;: citam tikai vizijas, citam aizbrauc jumts un ņem šaujamos, citam tas ir cirvis. Atcerieties garā vājus lauku ganiņus, pilsētu ubagus…( pēs kādiem stāstiem)
    Sabiedrība vienmēr ir centusies tos izolēt, pasargāt sevi un viņus pašus no spējām uz vardarbību. To veic psihatriskās slimnīcas un tās pēc būtības ir prāta izolējošs cietums ( kriminālos ar apziņu liek parastajos). Tāpēc arī tādi sabiedrības noteikumi…

    Parastajos cietumos vardarbība ir kameras, slēgtas durvis un restes – savulaik tiesībsargs bļāva, lai noņem restes …un tas beidzās dumji. Bija viss jāatjauno.
    Psihatriskājās slimnīcās tas pats – slēgtas durvis, restes un papildus vel tabletes, injekcijas, arī fiksācija pie gultas – savādāk jau nevar uznākot prāta krīzei.
    Parasti vecāki negrib atzīt ka viņa lolojumam ir aizbraucis jumts un dakteri mēģina to labot – reizēm jau izdodas, parasti tikai nomierina un tas jumts var turpināt aizbraukt bērnam pieaugot…

    Vai esat dzirdējuši kaut gadījumus, kad ”bērniņam” atņem datoru ( nu vairs nemaz nemācas ) – tas izdara pašnāvību, vai nogriž vecākiem galvu… Ko tad – saukt tiesībsargu vai pirms tam pamēģināt un tad var palīdzēt tikai psihiatrs…

  7. Kāpēc šie psihiskie pacienti ir tik daudz???kas notiek ģimenēs,paši redz,ka netiek galā mājās-sākums visam ir mājas un attiecības savā starpā,te ir rezultāts.ejiet strādājiet,un ja ne, liekat mieru tiem ,kas strādā un rūpējas,pasakiet labāk 100x paldies ,tiem kas to dara.

  8. Arī man ir jautājums Dacei Līdakai! Vai arī tas,ka bērni nedrīkst zvanīt saviem tuviniekiem un nesaņem slimnīcā pietiekošu informāciju,arī ir bērnu interesēs? Tāpat,kā sarunu noklausīšanās,ja bērniem zvana vecāki??? Arī ārstniecības karšu neesamība ir šo bērnu interesēs???

    • Anda, juus tieshaam naivi ticiet ka shie psihiski slimie beerni ir speejiigi adekvaati ‘piezvaniit saviem vecaakiem’??? Praatinj, naac maajaas!!!

  9. Tiesībsargam un viņa domubiedriem varbūt jāsāk ar to, ka parastajās skolās jānodrošina SKOLOTĀJU cilvēktiesības, bet mājās bērnus nevajag turēt klēpja sunīšu apstākļos.
    Tad arī būs mazāk psihslimnīcu pacientu.
    Paskaties, tiesībsarg, kas notiek skolās un ārpus. Ieliek skolā nesekmīgu atzīmi, vieglākā variantā skolotāju nolamā, bet var arī dabūt pa galvu. Tas pats mājās, ja nedabū jaunāko telefonu vai planšeti.

    • Ja jau bērns mājās tiek lutināts un lolots kā klēpja sunītis-tā ir tikai un vienīgi vecāku atbildība.Nevajag padoties bērna kaprīzēm,lai apzinīgi pilda sev uzticētos pienākumus-mācīties un palīdzēt mājas darbos.Ja no mazotnes nepieradinās pie elementāriem mājas darbiņiem,tad vēlāk nav ko sūkstīties,ka neklausa.

  10. Kā nav kauna kameras priekšā melot, samacit bērnus ko runāt, lai glābtu savas ādas. Mans bērns arī šis šausmas piedzīvoja.

    • mammotāja atradusies ! Atbildēt

      ej mammot uz to durku – redzēsim, cik ilgi tur izturēsi !

    • Samācīt psihiski slimiem bērniem, ko runāt un darīt? HA HA smieklīgi, uzrakstiet vēl kādu sviestu..
      Ja Jūs savu bērnu tur ielikāt pie pilnas apziņas, un tagad redz, viņam kaut kas nav kārtībā, tad arī jums pašai kaut kas nav kārtībā..

Draugiem Facebook Twitter Google+