Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. februāris, 2016
Drukāt

Ainiņas no “Boņuks 2015” pasniegšanas

Foto: Andrejs Vasjukevičs/Latgales vēstniecība GORSFoto: Andrejs Vasjukevičs/Latgales vēstniecība GORS

Svētdienas, 28. marta vakarā, tika pasniegtas latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2015”. Piedāvājam tiem, kas nebija klāt, iespēju ieskatīties balvas norisē.

Ceremonijas laikā, klātesot arī Latvijas Republikas kultūras ministrei Dacei Melbārdei, tika godināti aizvadītā gada spilgtākie un nozīmīgākie notikumi un radošākie un aktīvākie cilvēki.

Ceremonijas pirmajā daļā klātesošie varēja vērot uzvedumu “Saule. Bērni. Rainis”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja ērģeļmūzikas festivālā “ORGANismi”. Uzvedums tapis, pateicoties ērģelnieces Ivetas Apkalnas, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas, Rēzeknes mūziķu un citu radošās grupas dalībnieku veiksmīgai sadarbībai, atainojot unikālu ērģeļu un bērnu saspēli.

Savukārt pasākuma otrajā daļā notika nominantu apbalvošana. Jāuzsver, ka šogad tika saņemts rekordliels skaits pieteikumu – 215, bet balvu pretendentu skaits bija vairāk nekā 115. Žūrija, izvērtējot iesniegtos pieteikumus, izvirzīja labākos pretendentus 19 nominācijās.

Pasākuma vadītājs Kristaps Rasims, kuru daudzi pirms tam zināja kā Jezupu no seriāla “UgunsGrēks”, bet tad iepazina kā talantīgu aktieri ar labām dziedātāja dotībām, kurš burtiski “spridzināja” katru svētdienas vakaru TV šovā “Izklausies redzēts”, klātesošos lieliski pārliecināja par savu aktiermeistarību un spēju strauji mainīties uz skatuves – te viņš bija nopietns un galants pasākuma vadītājs, te jestrs jokdaris, te virtuozs deju soļu pārvaldītājs. Jāsaka, ar nepacietību gaidu (un noteikti – ne jau es vienīgā) viņa monoizrādi “Personības dalīšanās”, kurā Kristaps kārtējo reizi caur savu daudzšķautņaino emociju prizmu ļaus skatītājiem gan padomāt, gan arī gardi pasmieties.
Atgriežoties pie balvu saņēmējiem, neuzskaitīšu visas nominācijas un laureātu vārdus, kas tāpat daudziem jau ir zināmi, bet mazliet pakavēšos pie tās sajūtas, kas bija pasākuma un pēc pasākuma laikā.

19 nominācijas un katrā – trīs līdz pieci balvu pretendenti – viens par otru dažādāki, ar latgaliskumu gan sirdī, gan acu zīlītēs, gan arī savos darbos un valodā. Ir prieks, ka mēs spējam apzināt savas vērtības un izcelt tās arī citu apskatei, ne tikai kautrīgi ieliekot pūra lādē un notraušot nost putekļus. Latgaliešu kultūra ir dzīva, to jau sen zina arī ārpus Latgales un Latvijas robežām, par to runā un, protams, arī iemīļo. Darbs latgaliešu kultūras druvā tiek darīts ne jau tāpēc, lai pēc tam cīnītos par balvām. Lielais latgaliešu spīts un entuziasms, kas liek iet, darīt un izdarīt, mudina darboties, lai saglabātu arī turpmākām paaudzēm svarīgās dzīves vērtības.

Ir lepnums, ka tieši tajā dienā, kad Holivudā notika 88. Amerikas Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija, latgaliešiem bija tikpat nozīmīgs pasākums ar ne mazāk vērtīgas statuetes “Boņuks” pasniegšanu. Pasākums katru gadu pulcē Rēzeknē lielu skaitu apmeklētāju, kas liecina par to, ka tas vajadzīgs sabiedrībai. Pieņemot to, ka ne visi vienmēr piekrīt žūrijas vērtējumam un viņu izvirzītājiem laureātiem, kas saņem balvas, lieti der atcerēties mazu humoristisku momentu no apbalvošanas ceremonijas, kad pasākuma vadītājs Kristaps Rasims, kurš bija izvirzīts kā viens no kandidātiem Gada cilvēka kultūrā titulam, bet tomēr balvu nesaņēma, improvizēti nodemonstrēja, ka saņem balvu “Gan citu reizi”. Sākas jauns gads – jauniem darbiem un jaunu sapņu īstenošanai. Tādēļ der atcerēties, ka Latgali veido katrs tās cilvēks – un patiešām, varbūt “Gan citu reizi” būs tieši šogad, lai sadūšotos un savu veikumu parādītu plašākai sabiedrības daļai.

Kāda leģenda vēsta, ka latgaliešu tauta, tajā brīdī, kad Dievs dalījis zemes, neaizgāja pie viņa. Vēlāk latgalieši lūguši, lai iedod viņiem jebkādu zemi, uz ko Dievs teicis, ka vienu zemi ar kalniem un ezeriem esot gan pietaupījis sev. Taču tad, paskatījies uz latgaliešiem, atdevis tomēr šo zemi, piekodinot, ka katru viesi, kurš atbrauc ciemos, ir jāpieņem kā Dieva sūtītu. Tā latgaliešiem tika Latgale, un par latgaliešu viesmīlību zina daudzi, kas to paši ir izjutuši, te ciemojoties.

Pēc pasākuma, izejot laukā no Latgales vēstniecības GORS, bija negaidīts pārsteigums – visapkārt bija uzsnidzis balts, balts sniegs, apklājot zemi un mašīnu un māju jumtus. Tas likās kā zīme – ka ir padarīts labs darbs un viss sākas no jauna – turpinot pagājušā gada ieceres vai realizējot jaunus darbus latgaliešu kultūras laukā.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+