AIP kavē “Deloitte” veikt studiju programmu izvērtējuma auditu 0
Augstākās izglītības padome (AIP) kavē auditorfirmai “Deloitte” veikt studiju programmu izvērtējuma norises likumības un kvalitātes auditu, atsakoties izsniegt pieprasīto informāciju, aģentūrai LETA atklāja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.
Kā ziņoja LETA, Auditorfirma “Deloitte” par 19 890 latiem veiks Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” norises likumības un kvalitātes auditu. Plānots, ka audits noslēgsies 15.janvārī un tā rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija iegūs atzinumu, kurā būs konstatētie fakti un ieteikumi.
Blačforda pastāstīja, ka šodien ministrija izsūta vēstuli AIP līdz rītdienas beigām darīt zināmus ministrijai laikus, kad šīs nedēļas beigās auditors varētu ierasties un saņemt nepieciešamo informāciju audita uzsākšanai.
Pastāv iespēja, ka audits netiks paveikts iepriekš noteiktajā termiņā. “Tā kā šī informācijas piekļuve ir liegta, tad, visticamāk, iepriekš plānotajā termiņā šo auditu paveikt nebūs iespējams, taču ministrija dara visu iespējamo, lai mēs varam paveikt to, velti nekavējoties,” sacīja Blačforda.
Kā liecina ministrijas sarakste ar AIP, tad uz ministrijas lūgumu nodrošināt piekļuvi informācijai, kas auditorfirmas pārstāvjiem būs nepieciešama audita veikšanai, no padomes tika saņemts atteikums ar norādi, ka saskaņā ar MK noteikumiem pārbaudes projekta īstenošanas vietā veic sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde, tādējādi pārbaudi var ierosināt Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), nevis ministrija.
IZM gan vērš uzmanību uz to, ka VIAA atrodas ministrijas pārraudzībā, tādējādi tai ir tiesisks pamats piedalīties projekta uzraudzībā un kontrolē. Attiecībā uz dokumentiem un informāciju, kas AIP jānodrošina pārbaudes veikšanai, ministrija uzskata, ka padomei ir jānodrošina visi nepieciešami dokumenti un informācija, kas tiek pieprasīti, lai varētu veikt vispusīgu, objektīvu un kvalitatīvu pārbaudi.
Ministrija aicināja AIP sniegt arī informāciju par Latvijas un ārvalstu ekspertiem, kas piedalījās projektā, vēloties iegūt tādus datus kā eksperta vārdu, uzvārdu, darba vietu, kontakttālruni un e-pastu. Savukārt AIP šādu informāciju atteicās izsniegt, apelējot pie fizisko personu datu aizsardzības. Atsaucoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, padome lūdz ministriju norādīt tiesisko pamatu tās pieprasīto datu apstrādei.
AIP gan norāda, ka nepieciešamā informācija par ekspertiem ir sagatavota iesniegšanai IZM, taču padome vēlas sagaidīt detalizētu informāciju par saraksta izmantošanu.
Jau vēstīts, ka auditi tiek veikti ar mērķi, lai secinātu rezultāta kvalitāti un pārliecinātos par iekšējo un ārējo normatīvo aktu ievērošanu AIP darbā.
Likumības auditā, kas būs juridiskie pakalpojumi, tiks izvērtēts tas, vai darba procesā AIP rīcība ir vai nav bijusi prettiesiska un pretrunā ar darba uzdevumu atbilstoši projekta iesniegumam un izpildes līgumam. Auditā skaidros tādas lietas kā avotdatu autentiskumu, gala ziņojuma vērtējumu atbilstību ekspertu vērtējumam darba procesā, piešķirto vērtējumu punktu atbilstību ekspertu vērtējumam.
Savukārt projekta kvalitātes auditā, kas būs novērtēšanas konsultāciju pakalpojumi, izvērtēs, vai veiktais darbs ir bijis adekvāts un kvalitatīvs, kas ļauj izdarīt projekta gaitā norādītos secinājumus vai pretēji – liek apšaubīt rezultātus. Šajā auditā analizēs vairākus aspektus, piemēram, pētījuma ekspertu kvalifikācijas atbilstību, lai sniegtu pamatotu un objektīvu izvērtējumu, laika resursu pietiekamību, projekta uzraudzības mehānismu.
Savukārt jebkādu brīdinošu signālu saņemšana informācijas meklēšanas gaitā var noteikt papildu pārbaudes darbības. Darba aprakstā norādīts, ka ir jāveic faktu noskaidrošana un apkopošana – detalizēts dokumentu un komunikācijas izvērtējums un darbinieku intervēšana, kā arī galveno notikumu hronoloģijas sagatavošana. Faktu analīze AIP darbības izvērtēšanai projekta īstenošanā jāveic attiecībā uz iesaistītām personām un saistītajiem dokumentiem. Tāpat jāveic IZM resora rīcībā esošās informācijas apkopošana par iesaistīto personu iespējamām prettiesiskām darbībām, kā arī publiski pieejamās vai no izpildītāja avotiem iegūstamās informācijas meklēšana.
Kā ziņots, Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.
Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ieguldītie līdzekļi – aptuveni viens miljons latu.
