Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. septembris, 2016
Drukāt

Māra Libeka: Airē tikai divi (14)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māra Libeka

Rudens sācies ar plašākām un šaurākām apspriedēm par medicīnas finansēšanas modeļiem. Jau ilgāku laiku šis jautājums ir arī Latvijas Bankas (LB) uzmanības lokā, kas savu ieinteresētību skaidro ar rūpēm par Latvijas darbaspēka veselību, bez tās nav ko cerēt uz Latvijas ekonomisko izaugsmi nākotnē. Vakar Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē netrūka klausītāju LB rīkotajai konferencei, kur, kā jau augsta ranga konferencēs klājas, varēja klausīties dažādus viedokļus.

Latvijas Banka mums, strādājošajiem, piedāvā izvēlēties sev tīkamāko apdrošināšanas kompāniju un iegādāties tur veselības apdrošināšanas polisi par 300 eiro gadā. Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka valstī 48 procenti iedzīvotāju pēc nodokļu nomaksas mēnesī nopelna līdz 450 eiro. Tātad LB vēlas, lai no šīs summas ik mēnesi 25 eiro tiek ziedoti veselībai, un sola, ka polise dos “zaļo gaismu” ārstniecības saņemšanai bez pašreizējām problēmām. Līdzās finansējumam no mūsu maciņiem medicīnu finansētu arī valsts, taču atšķirībā no pašreizējā veselības aprūpes finansēšanas modeļa naudas sadali Nacionālā veselības dienesta vietā veiks privātas apdrošināšanas sabiedrības, ņemot vērā valsts izstrādātos noteikumus. Banka ir pārliecināta, ka konkurences apstākļos apdrošinātāji būs motivēti šo finansējumu izmantot pēc iespējas lietderīgāk. Par to, ka LB modelis nav vienaldzīgs, liecināja kuplais klausītāju pulks. Taču lēmums par pieņemamāko modeli un tā finansējumu tiks pieņemts ne jau bankā, bet gan valdības un Saeimas namā. Ministru kabinetā ir viena persona – veselības ministre –, kura iedziļinājusies finansēšanas modeļu jautājumā, un viena persona – valdības vadītājs Kučinskis, kurš vismaz saprot, kas tie par modeļiem. Viņu ministre ir pārliecinājusi par labu savai izvēlei, tātad medicīnas finansējuma palielinājumam no valsts budžeta, neuzliekot papildu finansiālu slogu iedzīvotājiem, kā to grib Latvijas Banka. Bet augstākajā likumu varā Saeimā no simts deputātiem pagaidām ir tikai viens, un tas ir Romualds Ražuks no “Vienotības”, kurš spējīgs diskutēt ar Čakšu, mēģinot pierādīt, ka bez papildu maksājuma no tiem, kuriem ir darbs, neuzlabosies ne pieejamība, ne kvalitāte, ne efektivitāte, nemaz nerunājot par mediķu algu palielināšanu. Pat Ministru prezidenta pārstāvētajā Zaļo un zemnieku savienībā, un par to varēja pārliecināties šonedēļ rīkotajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, nebija neviena deputāta, ar kuru veselības ministre varētu runāt nevis ielas tantes, bet jautājumu pārzinošas amatpersonas līmenī.

Lēmumu pavada politiska konkurence. Lai koalīcijas partneris neceltu skaļu brēku, zaļzemnieki piekrita finansiāli atbalstīt “Vienotības” pārzināto izglītības jomu un samierināties, ka medicīna uz savu finansēšanas avotu pagaidīs līdz nākamā gada aprīlim. Dīvaini klausīties, ka modelis un nauda tā īstenošanai tiek šķirti viens no otra. Premjers Kučinskis, uzklausot pārmetumus, ka modeļa izvēle nenorit, kā plānots valdības rīcības plānā, taisnojās, ka šogad izvēlēšoties, bet nākamgad līdz aprīlim sameklēšot naudu. Tas ir apmēram tāpat kā doties pirkt konfektes bez santīma kabatā.

Šonedēļ valdība atlika lemšanu par trim medicīnas finansējuma modeļiem uz nākamo valdības sēdi, jo atklājās, ka partijas nav iedziļinājušās. Pagaidām nekas neliecina, ka diviem airētājiem – Kučinskim un Čakšai – pievienosies arī citi lēmēji, kas būs izpratuši modeļu jēgu.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Viens pārstāv nozares ierēdņus,bet otrs-bankas! Tauta lai stāv pie ratiem!

  2. Kad un kādas būs reformas,netiek izpausts Atbildēt

    Andai Čakšai vienpersoniski lemt par reformām veselības aprūpē nekas netraucē: partijas klusē,sabiedrībai nekas netiek jautāts!

  3. Nav svarīgi , cik “valsts” dabū naudas – viņi lieliski māk visu izšķērdēt

  4. Nepiekrītu,ka nav ko cerēt uz Latvijas ekonomisko izaugsmi nākotnē,ja tā jau pirms gadiem tā bija pati straujākā Eiropas Savienībā! Par to taču rakstīja visos ziņu portālos!

  5. Nepiekrītu,ka Latvijai uz ekonomikas izaugsmi nākotnē nav ko cerēt,ja jau tā pagātnē,kā nevienu reizi vien esmu lasījis interneta ziņu portālos,ir bijusi straujākā visā Eiropas Savienībā?!

  6. NA politiķi par veselības apdrošināšanu klusē Atbildēt

    Nacionālā apvienība savā programmā veselības aprūpei arī sola:”Vienotu tautas veselības un labklājības politiku nolūkā pagarināt tautas veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu,mazināt veselības nevienlīdzību un cēloņus priekšlaicīgai nāvei,invaliditātei un pārejošai darbnespējai.” Kādā veidā to visu NA cer īstenot,gan joprojām ir liels noslēpums!

  7. Veselībā vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas Atbildēt

    Mēs,protams,varam kritizēt pašu Latvijas Bankas piedāvāto veselības apdrošināšanas modeli,bet vienā ziņā Latvijas Bankai tomēr ir pilnīga taisnība:”Latvijas veselības apdrošināšanas finansēšanas modelī ir nepieciešamas daudz kardinālākas reformas,kas sistēmas dalībniekiem radītu motivāciju pastāvīgi rūpēties par pieejamā finansējuma lietderīgu un efektīvu izlietošanu,ne vien par pieejamās naudas mehānisku sadali ārstniecības iestāžu starpā.” Skat.”Ko obligātā veselības apdrošināšana nozīmēs Latvijas iedzīvotājiem”,autors:Latvijas bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs,Ir.lv,19.jūlijs 2016.Arī mums labi pazīstamais profesors Uģis Gruntmanis intervijā Ir.lv secina līdzīgi,ka”Veselības aprūpes sistēmā vajadzīgas fundamentālas,strukturālas un monetāras pārmaiņas,bet lai tādas notiktu,vajag politisko gribu.” Skat.rakstu”Veselībā vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas”,Ir.lv,17.06.2016.

  8. KĀPĒC NE 120 EIRO GADĀ,KĀ BEĻĢIJĀ? Atbildēt

    Kā lasām rakstā”Veselības aprūpes sistēma Beļģijā”,www.latviesi.be”Šodien slimokases Beļģijā darbojas kā juridiski neatkarīgas bezpeļņas organizācijas,kuras saņem finansējumu no valsts subsīdijām un sociālajām iemaksām.Administratīvā finansējuma apmēri,ko valsts piešķir slimokasei,ir atkarīgi no reģistrēto klientu skaita.Beļģijas likumdošana garantē,ka slimokasēm ir primārā loma obligātās veselības apdrošināšanas nodrošināšanā.Slimokases nodrošina obligāto veselības apdrošināšanu.Tomēr bez šī minimuma katra slimokase attīsta un piedāvā klientiem dažādus papildus produktus un pakalpojumus,piemēram,Euromut pievērsusi uzmanību slimo bērnu skolas apmācībai mājas apstākļos,briļļu un kontaktlēcu apmaksai utt.Tādēļ pastāv pietiekami redzamas atšķirības starp slimokasēm,jo tās piedāvā dažādus pakalpojumus īpašām mērķa auditorijām,piemēram,ģimenēm ar bērniem,pensionāriem,vai darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Gandrīz visas slimokases noteikušas cenu par standarta apdrošināšanas paketi 10Eur/mēnesī robežās.Tomēr var atšķirties,vai šī cena piemērota par vienu ģimenes locekli vai par visu ģimeni kopā.Piemēram,Euromut piedāvā veselības apdrošināšanu visai ģimenei,bērnus ieskaitot,par 9,90 Eur mēnesī.”
    Ne velti Beļģijas obligātā veselības apdrošināšanas sistēma tiek uzskatīta par pašu žēlsirdīgāko!

  9. Lībeka ir zaudējusi asins garšu, tukšus bezsakarīgus sacerējumus ir sākusi drukāt. Jā laika zobs nevienu netaupa.

  10. Andris no kriminalas Kraslavas Atbildēt

    ”Radiostacija”-”Kraslavas patvalnieks”, turpina tiesa etera stastit par nekaunigo Dagdas un Kraslavas policistu-avanturistu mezonigajam zveribam pret manu pazemoto gimeni-jau 23 gadi!!! Lielu atbalstu sim zveribam sniedz ari ruditais padomju specdienestu darbinieks-prokurors Oskars Dimpers ar saviem atjautigajiem Kraslavas prokuroriem-patvalniekiem, kuri nezina absoluti nevienu Kriminalprocesa likumu! De Facto!!! Jauks piemers sim Analfabetismam, tika paradits, 2008. gada 10. julija, kad Dagdas policijas-nekaunas: Arvids Vedla, Ivars Jakusonoks, Ilga Rakicka, Aivars Trulis un Edgars Tjarve, ap 10.00 no rita, prettiesiski un pretlikumigi sppidzinaja, pazemoja, santazeja, draudeja un nirgajas par munu 18 gadus jauno, nevainigo delu. Tas tika darits speciali, ar iepriekseju noluku, personu grupa-policija, prokuratura un tiesa, lai manam nevainigajam delam butu noteikti Sodamiba. De Facto!!! Tika salauzta un izkroplota nevainiga jaunekla dzive-Jus Banditi noladetie, tagad esat apmierinati ar to, ka salauzat un izkroplojat mana dela nakotnes sapnus? Jus Banditi, tagad nakti varat mierigi gulet, vairak vairs neradas murgu sapni??? Jus pat nezinat elementaras lietas, proti, kas ir Kriminalprocesa likuma 61. pants un, kad sak pielietot-KPL 65. pantu. Absolutais NONSENSS!!! Nekas vel nav uzsakts, neviens liecinieks vel nav nopratinats, vel nav absoluti nekadu pieradijumu, bet mes ar manu nevainigo delu esam jau, 2008. gada 10. julija, AIZDOMAS TURETIE!!! Tadus Dieva un Velna vecasmates brinumus tikai Kraslavas rajona” Svetas Romas Imperija” var atrast un sastapt. Kraslavas rajons atgadina vai nu kadu, patiesam, divainu ”BRINUMZEMI” vai nu ari istu PSIHENI-citu variatu, viekarsi nav un nevar but!!! De facto!!! Man loti ”patika” ari Alesanas un Balagans, 2013. gada 16. septembri Kraslavas rajona jokaino asprasu tiesa, kad mani, jau kuro reizi, pec milas, jaukas un senas rudito padomju ”diplomatu” tradicijas, tiesaja mani par ”tisu” miesas bojajumu savai sievai. Nu, ne, jums vajadzeja redzet so isto CIRKA izradi, jo man, vainu pastiprinoss apstaklis bija alkohols, bet manas asinis alkohols netika konstatets. Tatad, es biju skaidra prata, bet, tomer, biju krietni iereibis. uz naza nav manu pirkstu nospiedumu, bet es esmu duris. Neviena liecinieka, kas to visu butu redzejis vai dzrdejis-nav!!! , bet liecinieki tomer ir. Luk, ta, milie draugi! Un, tagad pasakiet man, kada valsti un rajona es dzivoju? Visapkart divai asprasi, bet vainiga ir mana gimene. Milie draugi, arsteties vajag, ja ar galvu nav kaut kas riktigi, nevis jabende manai gimenei dzive! Turpmak, vel…

  11. Andris no kriminalas Kraslavas Atbildēt

    Nezinu kadas laivas ir sakapusi musu augstie kungi un damas tur pie jums Riga, bet zinu pilnigi drosi, ka musu Kraslavas rajona policistiem, prokuroriem un tiesnesiem, kuri nodarbojad jau ilgus gadus ar atklatu un nekaunigu patvalu pret manu gimeni, ir jataisa pavisam cita laiva vai pat kosmiskais kugis. Es, pat nevaru saprast, kada valsti es vispar dzivoju-tiesiska un demokratiska valsti vai ari pie Kraslavas rajona cilvekedajiem, kura ne policija, ne prokuratura, ne ari tiesa nezina absoluti nevienu Kriminalprocesa likumu un Kriminallikumu. Nav absoluti nekadas sajegas, bet iet stradat tur, kur neko nesajedz no darba policija, prokuratura un tiesa. Jauks piemers ir Dagdas policistu un Kraslavas prokuroru speciali safabricetai kriminalmurgojums, 2008. gada 10. julija, ar skalu padomju saukli ”kriminallieta” Nr. 11240029208, kuru, LR AT godigie tiesnesi, 2015. gada 15. oktobri izbrakeja. Manu delu, prettiesiski un pretlikumigi aiztureja, Dagdas policijas-patvalnieki, 2008. gada 10. julija ap 10.00 no rita, bet Viltoja protokolos, ka mus ir pratinajusi viena laika, proti-ap 13.05 diena. Kur ir Videonoverosanas kameru ieraksti par 2008. gada 10. juliju, nekavejoties tos nosutiet uz Latgales apgabaltiesu Rezekne, tur tiesa atklasies jusu Avantura, Bledibas un Protokolu Viltojumi. No mana dela, toreiz speciali ”izsita” ar draudiem, spidzinasanu un santazu ”atzisanos” ”nozieguma”, kuru nebija darijis, bet mani, jau velak, noliek fakta prieksa. Gribu nezinatajiem tikai pateikt, ka absoluti neviena liecinieka musu murgojuma Nr. 11240029208 nav. Nav absoluti neviena liecinieka, vienigie ”pieradijumi”, ka mes esam ”veikusi” noziegumu, ir tikai musu liecibas, kuras ar santazu, viltu, spaidiem, draudiem, spidzinasanu un dela pazemosanu IZSITA policisti: Arvids Vedla, Ivars Jakusonoks, Ilga Rakicka, Aivars Trulis un Edgars Tjarve. Lielu atbalstu sim Banditismam sniedza padomju laika ”prokurors” Oskars Dimpers. LAIPNI LUDZU UZ ELLI, KRASLAVA!!! Paldies, milajam laikrakstam LA!!! Paldies visiem ka uzklausijat mani. Loti drizi, es jums nosutisu vel loti daudz interesantu lietu par so korumpeto Kraslavas rajonu, un, ne tikai!

  12. Ko var teikt?! Tajā Saeimā sēž neliešu bars, kurus no turienes būtu jāpatriec ar sūNainu koku.
    Medicīna ir svarīgākā joma, kas vistiešākajā veidā skar katru valsts iedzīvotāju. Un ja šie darboņi neatrod par vajadzīgu tajā iedziļināties, tad tas tikai parāda viņu attieksmi pret valsti un tās iedzīvotājiem.
    Lai pamēģina tās partijas pirms nākamajām vēlēšanām kaut ko vervelēt par savām “aizkustinošajām rūpēm” pret Latvijas iedzīvotājiem!
    Tikko nesen presē bija raksts, ka “Vienotība” esot sapratusi savas kļūdas, taisīšot restartu un kļūšot par līderi. Te nu ir redzams tas “restarts”!!! Nožēlojamie meļi un divkoši!

    • Tagad Saeimā ir pārsvarā savēlēti neinteliģenti muļķi- rāvēji paša labumam. Nedauz no mūsu valsts vēsturesk, ka mūsu vectēvi to darīja tālajos 1920-jos gados:
      1920.gada 15.decembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma grozījumus un papildinājumus bijušajam Krievijas likumam par strādnieku nodrošināšanu slimības gadījumos. Šis likums tika attiecināts uz visiem algotajiem darbiniekiem, izņemot lauksaimniecībā nodarbinātos un jūrniekus uz tālbraucēju kuģiem. Apdrošināšana bija obligāta un to darīja slimokases, kuras pārvaldīja pašu apdrošināto vēlēti orgāni. Iemaksas slimokasēs līdzīgās daļās izdarīja darba ņēmēji un darba devēji, tikpat, cik apdrošinātie, maksāja arī valsts.
      1927.gadā Saeima pieņēma likumu par algotu darbinieku apdrošināšanu nelaimes un arodu slimību gadījumos, kas bija viens no modernākajiem sociālās apdrošināšanas likumiem pasaulē. Šajā laikā tika pieņemti arī noteikumi par kolektīvu darba līgumiem, kas regulēja darba devēju un darbinieku attiecības.
      1931.gada 28.aprīlī Saeima pieņēma likumu par Tautas labklājības ministriju, nosakot, ka tā pārzina sociālo apgādību, pensijas, darba aizsardzību, sociālo apdrošināšanu un tautas veselības kopšanu un aizsardzību.
      1938.gadā svarīgs bija likums par apdrošināšanu nelaimes gadījumos un arodslimībās. Tāpat Ministru kabinets pieņem arī „Likumu par dzīves vakara nodrošināšanas fondu”, kas paredzēja līdzekļu uzkrāšanu iedzīvotāju vecuma dienu nodrošinājumam. Latvijas brīvvalsts laikā izveidotā sociālās apgādības un darba aizsardzības likumdošana bija viena no modernākajām un progresīvākajām Eiropā.

  13. Belēvičs šos trīs iespējamos finansēšanas modeļus iesniedza Kučinskim jau jūnija sàkumà pēc atgriešanās no Barselonas, kur tikās ar PVO speciālistiem tieši par Latvijai vispiemērotāko risinājumu. Tagad pēc 3,5 mēnešiem Čakša beidzot esot iedziļinājusies un izpratusi un pat Kučinskis esot izlasījis! Tiešām teicams valdības darbs! Zivs pūst no galvas.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+