Aivars Eipurs
Aivars Eipurs
Foto – Timurs Subhankulovs

“Zināms, ka man ir sirds.” Aivara Eipura dzeja 1

Eduards Aivars (Aivars Eipurs) dzimis 1956. gadā Pabažos, mācījies Saldū un Limbažos. Pierakstīts Jelgavā, dzīvo Rīgā. Strādājis skolā, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā, vairākos muzejos un laikrakstos, kā arī bijis alkohol­terapeits Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Strādā par dzejas un prozas konsultantu Latvijas Rakstnieku savienībā, “Lata romānu” konkursa žūrijas loceklis. Iznākuši deviņi dzejoļu (ar pseidonīmu Eduards Aivars) un divi īsprozas krājumi, sastādījis dzejoļu antoloģiju “Viens dzejolis 2013”. Atdzejojis Andrē Bretona, Viljama B. Jeitsa, Dilana Tomasa, Tolu Ogunlesi, Linoras Goraļikas, pašmāju “Orbītas” grupas un citu dzejnieku darbus. Eduarda Aivara dzeja atdzejota angļu, krievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, igauņu, somu, ungāru, zviedru u. c. valodās. Saņēmis Dzejas dienu balvu par krājumu “Es pagāju” (2002), Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” par krājumu “Sakvojāžs” (2012). Top desmitais dzejas krājums, kā arī Aivara dzejas grāmatas angļu un krievu valodā ar nosaukumiem, attiecīgi – “Parādības” un “Tepat netālu jābūt Eiropai”.

– Vai jau vari prognozēt, kāda būs jaunā krājuma noskaņa?

CITI ŠOBRĪD LASA

E. Aivars: – Viegli pajautāt! Apliecinoša noskaņa ar manu skatījumu uz to pašu (un varbūt nedaudz citādu) cilvēku, lietām un parādībām. Pārbaudītas vērtības un nekādu “ekstru”, ja dzejoļi ar garajiem virsrakstiem būs pamanīti jau iepriekšējā krājumā. Priecāties gan jau varēs.

– Kāds ir bijis spilgtākais poētiskais impulss pēdējā laikā?

– Šķita, ka tie būs no Ņujorkas un Londonas, bet pagaidām tas dzejā nav realizējies vai arī parādījies mazliet. Spilgts impulss ir krājuma pats nosaukums “Vilka kvinta”, kas atnāca pie manis no kāda… krievu seriāla. Tas man nav tikai disonansi raisošs mūzikas “viltus” intervāls, bet kas vairāk – ja tu esi nevainojams, vienalga, kaut kad izlauzīsies kas cits, un reizēm tas būs trūkums, bet reizēm – priekšrocība. Jo būt nevainojamam ir neiespējamā misija un man no sirds ir žēl to cilvēku, kuri iedomājas, ka viņi tādi ir, vai to, kas tiem piekarina šādu birku – nevainojams, perfekts. Taču jāatzīst, ka Dievs pieliek cilvēkam trūkstošo, un iznākumu nereti redzam nevainojamu. Un cilvēks domā, ka to viņš pats!

– Ko domā par Londonas grāmatu tirgum izvēlēto saukli par introvertajiem latviešu rakstniekiem?

– Ilgu laiku rakstīju “intraverts” – ar “a”, un arī mans dators dīvainā kārtā vēl jo­projām uzskata “o” par kļūdu. Ja pieņem, ka rakstnieki tautas bēdas, sāpes un priekus laiž caur sevi, tad viņiem jābūt introvertiem kvadrātā vai kubā, jo Latvijas iedzīvotājs “parastais” tādas lietas kā valodu vispār, pieklājības frāzes, smaidu un prieku līdzi nenēsā, bet, šķiet, glabā bankā. Tātad izvēlētais sauklis ir likumsakarīgs.

Reklāma
Reklāma

DZEJAS ABC

Lauris Kampāns, “Ubi Sunt”: “.. eksistenciālajos dzejoļos, no vienas puses, ir sastopams Eduarda Aivara vieglais rakstības stils, bet no otras – tēmas ir smagnējas, jo tās skar apzināšanos par visa laicīgumu. Brīžiem vieglumu nomāc bēdas par neizbēgamo.”

“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam Eduarda Aivara jaunākos iepriekš nepublicētos dzejoļus no topošā krājuma “Vilka kvinta”:

VELNS NEBIJA TIK MELNS

Lasīju atsauksmes:

“Divstāvu viesnīcā nebija lifta”

“Kāpnes tik šauras, ka grūti uznest čemodānu”

“Gultā varēja sagulēt tikai divi, ne vairāk”

Mierināju sevi, ka rakstītāji ir aizrāvušies

Jo blaktis bija tikai vienā krāsā

To kodieni šķita gurdeni

Esmu taču matījis studentu kopmītņu romantiku septiņdesmitajos

Kad pagrabstāvā stāvējām rindā, gaidot uz dušu

Iepuvušu dēlīšu paliktnītis bija glums un durvis neturējās ciet

Kad mazgājās studentes, pie vēdlodziņa ārpusē uz redelēm

Kāds angļu filoloģijas students nogūlās sāniski un virināja mētelīti

Nez vai Nekurienes astes zvaigžņu hotelītis mani šokēs vēl vairāk

Galu galā ne jau gulšņāt braucu

Viesnīcu vajag tikai nakts pārlaišanai

Un jāteic – ūdens dušā bija, un reģistratūras darbiniecei

Uzvārds bija Levinska

Neizlepušam latviešu cilvēkam gluži pieņemama viesnīca

OVĪŠOS

Gailis dzied skaisti

Kā zaļa māla krūze

Gaiļa dziesma grezna

Podnieks padzeras

PUSAUDZIS

Viņš jau stāvēja uz tilta

Pirms iegāja atpakaļ cietoksnī

Tur gaidīja māte ar mirušā tēva jostas smago sprādzi vai bez

Vienalga, tur sienas krīt virsū

Ārpusē pasaule

Arī debesis, taču melnas

Cilvēkam nav kur pabēgt

SATURS

Zināms, ka man ir sirds

Tādas pašas formas kā jums

Tad kāpēc atbildes tādas

Ja citāds mans jautājums

Man nav sapņu par mājām

Man ir sapņi par svešumu

Izjūdzis zirgu, es jāju

Mājās atstājis vezumu

Acis kā strūklakas tuksnesī

Mīlestību man nes

Dievs raugās, vai viss ir vietā:

Domas, tu un es

MILTU PRODUKTI I

Turīga sieviete ubago maizi

Viņa ir apņēmusies, apsolījusi ģimenei

Mājās maizi neēst

Nepirkt to veikalā savām vajadzībām

Atteikt to viesmīļiem restorānā

Un kas cits viņai atliek

Ja viņa ir solījusies

Vien ubagot slepus

Tā izvēlas nomaļus celiņus

Labi, ka tā ir lielpilsēta

Viņa neprasa naudu, bet maizi

Ja redz kādam to pirkumu maisiņā

Daudzi nogroza galvas

Viņas labklājība ir redzama

Reizēm iedod

Citreiz atraujas bailēs

Jo tās dzīvajā acī zvēro maizes bads

Otru netīšām izdūra draudzene skolā ar pildspalvu

Tur jau viņa ieskrien vārtu rūmē un kāri rij

Pusi no klaipa uzreiz

Bet figūra viņai tagad laba

PRODUKTU BOJĀEJA II

Sagriezu veco lielo bieti

Pārāk ilgi tā bija nodzīvojusi pat ledusskapī

Viens gabals izskatījās pēc aizvērta zārka

Uzmetu trīs šķipsniņas sāls

Un laidu ar krējuma dvieļiem

Pa barības vadu lejā

Vēlāk dzirdēju, ka ledusskapī runāja:

“Šodien kremēja veco bieti”

Patiesi, viņa tajā kapā sadega

NĀC UN NOZODZ MANU PAŠTAISĪTOS DIEVUS

Šonakt tīšām neaizslēgšu durvis

Ievelc manā dzīvē jaunas rievas

Nāc un nozodz manus paštaisītos dievus

Nospiedumus eksperts ņems no lieveņa

Ja vien nenāksi kā izsmalcināts burvis

Nāc un nozodz manus paštaisītos dievus

Šonakt tīšām neaizslēgšu durvis