×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.9°C
Astra, Astrīda
Ceturtdiena, 16. augusts, 2018
23. aprīlis, 2018
Drukāt

Aivars Endziņš: Jaunajiem tiesnešiem pietrūkst praktiskās zināšanas (4)

Publicitātes foto.Publicitātes foto.

Aivars Endziņš.

Starptautiskās konferences “Latvijai 100: cerības, sasniegumi un izaicinājumi” tika secināts, ka Latvijas tiesību sistēmas pilnveidošanā jāturpina strādāt pie tiesnešu kvalifikācijas celšanas, ko var panākt gan ar mūžizglītību, gan praktiskās izglītības paplašināšan, tā portālu “La.lv” informēja Biznesa augstskolas “Turība” pārtāve Marta Kive.

Biznesa augstskolas “Turība” profesors, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš  konferencē uzsvēra: “Vērtējot sabiedrības viedokli par tiesu varu, redzam, ka šajā jomā ir nepieciešams ieguldīt vēl darbu. Tāpat jāturpina strādāt pie tiesnešu kvalifikācijas celšanas, ko var panākt gan ar mūžizglītību, gan praktiskās izglītības paplašināšanu. Jaunajiem nozares pārstāvjiem ir labas teorētiskās zināšanas, taču nereti pietrūkst tieši praktisko zināšanu. Virkne augstāko izglītības iestāžu, kurās tiek gatavoti topošie nozares pārstāvji, praksei pieiet tikai formāli, nevis piedāvā reālu pieredzi praktiskajā darbā, kam bieži vien ir ļoti izšķiroša nozīme.”

“Latvija viennozīmīgi ir gājusi pareizo ceļu, izvēloties parlamentāro demokrātiju, to apliecina arī virkne no paveiktā tiesību nozarē, piemēram, Satversmes tiesas, Tiesībsarga u.c. institūciju darbība. Latvijā ir mūsdienīga administratīvo tiesību sistēma, kas sekmīgi iekļaujas kopējā Eiropas tiesību sistēmā. Viens no vaļiem, kas balsta tiesību sistēmu, ir izglītība, tāpēc nākotnē noteikti jāturpina celt tās kvalitāte, domājot arī par mūžizglītību, kas ir obligāta ikvienam juristam. Vēl viens no neatņemamiem nākotnes elementiem arī tiesību sistēmā ir mākslīgais intelekts, kas jau šobrīd sekmīgi darbojas Tiesu administrācijā un Uzņēmumu reģistrā. Aizvien plašāka mākslīgā intelekta iesaiste nozīmēs aizvien lielāku nepieciešamību pēc izglītotiem un radošiem cilvēkiem, kas spēs to vadīt,” konferences atklāšanas uzrunā uzsvēra tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

To, ka Latvijas tiesību sistēma funkcionē labi, apstiprināja arī Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Jānis Načisčionis: “Nenoliedzami, ir lietas, kas jāuzlabo, taču pirms tam jāveic pētījumi un jābūt diskusijām. Bieži vien izmaiņas tiek veiktas bez pietiekama izvērtējuma, spilgts piemērs ir Maksātnespējas likums. Tāda arī ir tiesību misija – sniegt iespēju iet uz priekšu un attīstīties! Runājot par to, vai mums nepieciešams aizgūt labās prakses piemērus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jāmin, ka viena sabiedrības daļa atbalsta pilnīgu pakļaušanos Eiropas diktātam, citi – aicina sekot Vācijas piemēram, savukārt es uzskatu, ka vajag atrast zelta vidusceļu. Ikvienu ārvalstu piemēru jāpielāgo ļoti prātīgi, pārbaudot, vai un kā tas strādās mūsu tiesību sistēmā.”

Konferences galvenais mērķis bija Latvijas jubilejas gadā izvērtēt jau sasniegto, kā arī saprast, kādas bijušas kļūdas, kas neļāva sasniegt visu iecerēto. Ir jāpalīdz mūsu zemei uzplaukt un ieņemt tai pienākošos vietu starptautiskajā vidē – gan pilnveidojot tiesiskumu un drošību, gan attīstot uzņēmējdarbības vidi, gan veicinot kultūras un zinātnes sasniegumus. Sava izvēlētā ceļa mērķus un uzdevumus ir jāprot pasniegt un paskaidrot cilvēkiem gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, ne tikai piesaistot mūsu draugus un atbalstītājus, bet pārliecinot arī skeptiķus un pat nelabvēļus.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Pēc tā nav vajadzības Atbildēt

    Iecelti uz mūžu tāpat kā Putins.

  2. Katram jau sākumā zināšanu un prasmju pietrūkst. Kļūdas vajag labot.

  3. LA, vai jūs prātu esat izkūkojuši? Atbildēt

    LA, tautā jūs ap sevi vēlaties radīt nacionāli konservatīvas plašsaziņas veidolu. Bet diemžēl patiesība ir tāda, ka jūs nodarbojaties ar žurnālistikas prostitūciju un guļaties apakšā jebkuram naudīgam klientam, tātad jūs neesat patriotiska, nacionāla plašsaziņa. .. Protams, vēl paliek cerība, ka jūsu muļķība ir nezināšanas gadījums vai idiotisms – kad jūs atgremojat jau ctu sagremotu barību (piem, šis raksts par latviešu tautas nodevēju Aivaru Endziņu, pateicoties kuram , 2004 gadā latviešu valoda tika piesmieta, pateicoties šim nodevējam tika stiprināta mums sveša valoda- krievu valoda). Vai jūs, LA strādnieki, sev neriebjaties, kad spogulī sakatāties? … Vai viss ir tikai nauda?

  4. Pieredzes un prasmes trūkst, bet lai jau tiesā. Kādam nepatiks? Tāda ir sistēma.

Draugiem Facebook Twitter Google+