Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. jūlijs, 2013
Drukāt

Aiz ārējas priekšzīmības maskas

Foto - Matīss MarkovskisFoto - Matīss Markovskis

Par būtisku Latvijas teātra notikumu pēdējos gados ir kļuvusi Dailes teātra režisora Dž. Dž. Džilindžera sadarbība ar Liepājas teātri, tādēļ Džilindžera piesaistīšana Valmieras Drāmas teātrim, kur līdzās pieredzējušiem štata režisoriem aizvadītajā sezonā sevi apliecinājuši arī vairāki viesrežisori, kļuva par intriģējošu noslēgumu Valmieras teātra sezonai. 


Izrādes nosaukums – “Aprēķina laulības” – būtībā ir maldinošs, jo skatītājus sagaida nevis kārtējā situāciju komēdija, bet gan ģimenes drāma ar detektīva elementiem. Diemžēl režisors pieteiktā žanra potenciālu neizvērš – darbība, sevišķi pirmā cēliena sākumā, ir gausa, aktierspēlē dominē estētiskas pozas un žesti, kas gan tēliem (sevišķi Imanta Strada un Ievas Puķes tēlotajiem varoņiem) piešķir noslēpumainību un tādējādi arī sižetisku intrigu. Taču palēninātais temps nogurdina. Arī Mārtiņa Vilkārša konceptuāli iekārtotajā skatuves telpā, kas precīzi pilda tai uzticēto funkciju – ilustrēt dzimtas mantojuma nomācošo, nemainīgo kārtību –, nav pārāk daudz interesantu, uzmanību piesaistošu detaļu. Konsekventi tekstā iekodētās idejas pasvītro arī mākslinieces Ilzes Vītoliņas darinātie elegantie kostīmi, kas palīdz uzsvērt izrādē tēlotās ģimenes ārējo priekšzīmību, aiz kuras slēpjas savstarpējas nesaskaņas un noslēpumi.

Latvijas kontekstā itāļu mūsdienu dramaturga Roberto Kavozi luga, kuras pamatā ir gan saistoša detektīvintriga, gan diezgan didaktisks morālais zemteksts, šķiet, iegūst papildu nozīmi.

Režisoram izdodas pārliecināt par to, ka uz skatuves redzamie notikumi, kaut arī nav par mums, latviešiem, tomēr ir aktuāli arī mūsdienu Latvijas sabiedrības kontekstā – sevišķi ideja par to, kā pašlabuma meklēšana, izmantojot viltu, beigu beigās pašu cilvēku var novest strupceļā.

Izrādē no didaktiski moralizējošas intonācijas izdodas izvairīties, jo pamatsižets apaudzēts ar dažādām nozīmes niansēm un papildināts ar Dž. Dž. Džilindžera režijai raksturīgiem populārās kultūras citātiem. Valmieras teātra gadījumā režisors atteicies no sev tuvās postmodernās stilistikas, vairāk un mazāk zināmos itāļu šlāgerus izmantojot pamatā kā itāļu nacionālo kolorītu ilustrējošu izteiksmes līdzekli – Ziemassvētku vakarā fonā skanošā mūzika kļūst par organisku atmosfēras elementu. Tikmēr pārlieku ilustratīva funkcija, atgādinot pagātnes motīvus, piešķirta operas “Madame Butterfly” platei, kuru kāds no ģimenes laiku palaikam uzliek, nostalģiski gremdējoties atmiņās par Filipo Fanti pašnāvību izdarījušo pirmo sievu, kuras tēls joprojām ir dzīvs visu atmiņās (par to liecina arī nekad neizdziestošā gaisma vienīgajā logā).

Organiski un pašironiski Fanti pieaugušo dēlu savstarpējās attiecības un neuzticību pret tēva jauno sievu nospēlē Aigars Apinis un Ingus Kniploks, veiksmīgi izvairoties no konsekventas “labā” un “sliktā” dēla maskas un atklājot dažādas attēloto varoņu rakstura šķautnes. Tomēr aktieru spēlē vēl jūtama daļēja nedrošība, turklāt bieži abu aktieru runāto tekstu pat pirmajās rindās neļauj uztvert sliktā dikcija (sevišķi brīžos, kad skatītāju zālei pavērsta mugura).

Par izrādes veiksmi kļūst Imanta Strada, Ievas Puķes un Elīnas Vānes saspēle.

Pēc vairākām psiholoģiski niansētajām lomām Elīnas Vānes izcilais tēlojums izsaukuma meitenes Irinas lomā atkal pārsteidz ar precīzu formas izjūtu un gaumīgu pašironiju (lomas spilgtajam zīmējumam palīdz arī režisora veidotās izteiksmīgās mizanscēnas, “apgānot” dzimtas galdu, kā arī Ilzes Vītoliņas kostīmi).

Imanta Strada un Ievas Puķes savstarpējā saspēle veidota nedaudz klusinātos toņos – abi aktieri varoņus spēlē vairāk introverti, tādējādi ļaujot skatītājiem pašiem skaidrot tēlu slēpto motivāciju. Sevišķi aizraujoši ir vērot Ievas Puķes aktierspēli noslēpumainās armēnietes Arevikas lomā – aktrisei izdodas saglabāt neitralitāti, neattaisnojot un nenopeļot varones rīcību, bet pakāpeniski atklājot sarežģītos apstākļus, kas viņu piespieduši uz konkrēto rīcību. Turpretī Imanta Strada spēlētā Filipo Fanti raksturu līdz galam izrādes laikā neizdodas atminēt, jo aktiera piedāvātā emociju un rīcības amplitūda sevī apvieno visdažādākos tipāžus, atstājot iespaidu, ka aiz dažādajām maskām slēpjas dzīves ievainots jūtīgs cilvēks.

Neskatoties uz smagnējo tempu, iestudējuma nopietnais vēstījums palēnām aizrauj – izrāde nepaliek tikai sadzīviskā līmenī, ļaujot aptvert daudz plašākus problēmjautājumus par sižetiski izspēlēto vienas ģimenes iekšējo konfliktu. Aktieri pārliecinoši izspēlē stāstu par cilvēka garīgā spēka ļaušanos vai pretošanos likteņa pavērsieniem, bez moralizēšanas atgādinot svarīgāko cilvēka rakstura kvalitāti – sirdsapziņu.

 

Vērtējums

Režija –3

Aktierspēle – 4

Scenogrāfija –4

Maksimālais vērtējums – 5 zvaigznītes

 

Valmieras Drāmas teātra izrāde “Aprēķina laulības”

Mūsdienu itāļu dramaturga Roberto Kavozi lugas darbība notiek nelielā pilsētiņā. Neievērojams karabinieru inspektors Filipo Fanti pēc sievas pašnāvības spējis atrast pamatu turpmākai dzīvei – viņš iemīlējis emigranti, armēņu tulkotāju Areviku. Taču viņas pagātne ir gluži citāda, nekā tas šķiet Filipo.

Režisors: Dž. Dž. Džilindžers, scenogrāfs: Mārtiņš Vilkārsis, kostīmi: Ilze Vītoliņa.

Lomās: Imants Strads, Ieva Puķe, Elīna Vāne, Aigars Apinis, Ingus Kniploks.

Tuvākās izrādes: 3. augustā (Valmieras teātrī), 
11. augustā viesizrāžu laikā Nacionālajā teātrī.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+