Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. janvāris, 2014
Drukāt

Aiz ofšoriem nevarēs slēpties
 (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas tiesvedībā ir daudz lietu, kurās uzņēmuma īpašnieki slēpjas aiz vairākpakāpju ārzonu uzņēmumu ķēdēm. Piemēram, 2013. gadā atklātas 66 lielas krāpniecības shēmas, kurās katrā iesaistīti vairāk nekā 20 dalībnieki. Ārzonu uzņēmumos slēpjas ne jau kautrīgie, ka tēvzemē viņu varētu saukt par bagātnieku, un ne tikai tāpēc vien, ka tur jāmaksā zemāki nodokļi. Lielākoties ārzonās gūtie ienākumi nav deklarēti un tur nauda nonāk visdažādāko iemeslu dēļ: noziedzīgi iegūta, kukuļi, krāpšana, nenomaksāti nodokļi, liecina LR prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieredze. Kaut arī esot gadījumi, kad vīrs patiesos ienākumus slēpj no sievas, vecāki – no bērniem.

Starptautiskais valūtas fonds aprēķinājis, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apjoms sasniedz 5% no pasaules IKP. Tāpēc EK ir izstrādājusi likumprojektu, kas vērsts pret finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.

Ceturtdien Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas un Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgā sēdē diskutēja par priekšlikumiem likumprojektam. Tā galvenais virzītājs Eiropas Parlamentā un Padomē ir Latvijas pārstāvis Krišjānis Kariņš (Tautas partiju grupa, “Vienotība”).

Vienots reģistrs


K. Kariņa iesniegtie grozījumi direktīvai paredz uzlabojumus uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Priekšlikums par vienota sabiedriskā labuma reģistra izveidi Eiropas Savienībā ir Kariņa būtiskākais jaunievedums, kas padara daudz stingrāku Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu. Ceturtdienas debatēs pārliecinājos, ka tas ir guvis pārliecinošu vairākumu EP.

Vairāki deputāti uzskatīja, ka ziņas jāsniedz ne tikai par uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem, bet arī trastiem, nodibinājumiem un fondiem. Noskaidrot un identificēt patiesā labuma guvēju vienmēr nozīmē atrast fizisko personu, kas sarežģīto juridisko shēmu galā gūst ienākumus. “Ne jau svarīgi zināt vien to, kas kam pieder, bet kurš ir patiesais labuma guvējs. Jo var būt, ka man pieder uzņēmums, bet ar trasta līguma starpniecību visu uzņēmuma peļņa aiziet kādam trešajam,” pamato Kariņš. “Ar šādas direktīvas pieņemšanu ofšori jau nepazustu. Tas, kas godīgs, ir godīgs ar likumu vai bez. Kas krāpnieks, tas to mēģinās jebkurā gadījumā. Mērķis ir padarīt iespēju krāpties arvien grūtāku.”

Tos, kuri saņem peļņu no ārzonas uzņēmuma vai trasta, Latvijā neredz. Tādējādi viņi izvairās no ienākumu deklarēšanas šeit un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas. “Kad tos atklās, tad varbūt vairs neies uz ārzonām,” cer Kariņš. Bet varbūt tos aizbaidīs uz citām pasaules valstīm, pieļauj Luksemburgas deputāte Astrīda Lullinga.

Kur lielākie riski


ES līmeņa riski jāvērtē Eiropas Komisijai, uzskata parlamentārieši. Tomēr vai itin visu – derības zirgu sacīkstēs Īrijā, loto Vācijā, futbola totalizatorus Spānijā, ziedojumus baznīcām?

“Nav vērsts censties no Briseles noteikt, vai Īrijā likt 10 eiro derībās uz zirgiem kādā no 9000 kioskiem ir riskanti vai ne. Tikai dalībvalsts pati var noteikt, pastāv tajos naudas atmazgāšanas risks vai ne, uzskata Kariņš. Arī par azartspēļu riskiem viņš neuzņemoties spriest: “Vienreiz esmu bijis kazino, pazaudēju 20 dolārus un pēc tās reizes neesmu atgriezies. Pārāk smalki graudi nav jāmaļ.”

Lielbritānijas ilggadējais deputāts, liberālis Greims Vatsons piekrita, ka, attiecinot centralizēti risku uz visām azartspēlēm, var nonākt pie tā, ka šo normu attiecina arī uz rotaļlācīti, ko automātā var izmakšķerēt uz āķa. Bijušais Lielbritānijas ministrs, kurš atbildējis par azartspēlēm, konservatīvais Timotijs Kirhoups uzskata, ka dalībvalstīm pašām jāļauj noteikt nozieguma riskus.

Peters Simons, Vācijas sociālists, uzskata, ka tik un tā pašlaik pārāk šauri lūkojas uz naudas atmazgāšanu. “Kāpēc no šāda reģistra izslēgtas baznīcas, kur cirkulē lieli skaidras naudas apjomi?” viņš jautā, par piemēru minot Vatikānu un Vatikāna banku.

Kas meklēs 
bagātniekus


Kaut visi deputāti ir vienisprātis, ka vajag izveidot ES mēroga reģistru, atšķirības ir viedokļos, kuras juridiskās personas ir jāiekļauj reģistrā un kam dot pieeju tam. “Neapstrīdami, ka bankām un kompetentām iestādēm jābūt pieejai šim reģistram, bet jāatbild uz jautājumu, vai to dot arī plašākai publikai. Direktīvas mērķis taču ir cīnīties pret naudas atmazgāšanu un finanšu krāpniecību,” komitejas sēdē savas šaubas izteicis Kariņš.

Zviedriete Cecīlija Vikstrēma iestājas par to, lai arī visi pilsoņi un žurnālisti varētu izsekot naudas atmazgāšanai. Krišjānis Kariņš paziņo, ka noteikti ir pret, “lai ar “Google” meklētāju ikviens to varētu apskatīties”, bet pēc debatēm ceturtdienas vakarā paliek domājam: varbūt tomēr publisko pieeju pakļaut reģistrētiem, identificētiem lietotājiem vai tomēr sašaurināt ieinteresēto loku. Un, ja sašaurināt, tad varbūt pamatotiem mērķiem (advokātiem, darījumu partneriem).

Eiropai jāpanāk Latvija


Latvijā pēc šīs direktīvas ieviešanas nekas nebūtu jāmaina. “Principi, kas līdz šim ir diskutēti Eiropas Komisijas darba grupā un ir iestrādāti pēdējā kompromisa tekstā, atbilst Latvijas normatīvajos aktos iestrādātajiem principiem,” apliecina Laila Medina, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.

“Atšķirības un ieguvumu ilustrēšu ar piemēru,” man saka Kariņš. “Ja Bušmanis nodibinātu SIA “Bušmanis”, kur 49% pieder Ivaram Bušmanim, bet 51% Kiprā reģistrētajam uzņēmumam “Bushman”, tad rodas jautājums, kas stāv aiz Kipras “Bushman” – tas pats Bušmanis vai cits? To pašlaik nevar noskaidrot. Pēc vienotā reģistra izveides kļūs skaidrs, kas ir patiesais labuma guvējs. Prasību latiņa mūsu uzņēmējiem ir diezgan augstu, tāpēc jāpiedzen tās pārējai Eiropai tādā pašā līmenī. Tas prasīs vairākus gadus.”

VIEDOKLIS


Viesturs Burkāns, LR prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks: “Naudas atmazgāšanas likums nosaka, ka bankai ir jānoskaidro patiesais labuma guvējs. Lai atvērtu kontu uzņēmumam Latvijā, bankai jāaiziet līdz uzņēmuma juridiskās ķēdes pašam galam un jāuzzina patiesais labuma guvējs. Tomēr noskaidrošana atšķiras no identificēšanas, kas ir jāapstiprina ar dokumentiem.

Informāciju visbiežāk vajag valsts tiesībsargājošajām iestādēm, bet tām ziņas jāmeklē privātajās iestādēs – komercbankās, kur šim uzņēmumam atvērts konts. Lai arī valsts rīcībā būtu šī informācija, Komerclikumā tika iestrādāts otrs variants – piereģistrējot komercsabiedrību Uzņēmumu reģistrā, jādeklarē patiesā labuma guvējs. Tomēr tas būtu jāpārbauda, ko UR nespēj.

No šī viedokļa vēl bez privātā sektora un valsts sektora ziņām ļoti noderīga būtu datu noskaidrošana ES ietvaros. Tad, kad pārbauda atsevišķu īpašnieku kāda viena uzņēmuma sakarā, viņš varbūt uzmanību nepiesaista. Bet varbūt viņam pieder citi uzņēmumi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs. Eiropas mēroga datubāze dotu plašāku skatu par patiesajiem labuma guvējiem. Gan pieņemot bankā jaunu akcionāru, gan organizējot iepirkumus, gan daudzos citos gadījumos.”

Uzziņa


 Pēc “Lursoft” datiem, Latvijā šobrīd ir 705 uzņēmumi, kuru tiešajiem dalībniekiem 25% pieder ārzonā reģistrētam uzņēmumam.

 No tiem līdz 2013. gada beigām patiesā labuma guvējus deklarējuši 257 uzņēmumi (no tiem pērn tikai 18), informē Uzņēmumu reģistrs.

 2012. gadā bijuši 22 097 aizdomīgi darījumi un 15 790 neparasti lieli darījumi.

 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests 2012. gadā atklājis 37 lielas shēmas (iesaistīti vismaz 20 dalībnieki), 2013. gadā – 66 shēmas, kuras iesniegtas izmeklēšanai policijai. Tiesību aizsardzības iestādēm nosūtīti 259 materiāli par konstatētajiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

 Uz izmeklēšanas laiku Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pērn iesaldēja 15 miljonus latu (122 gadījumos).

Turpinājums sekos


Balsojums par likumprojektu atbildīgajā Ekonomikas un monetāro lietu komitejā – janvāra beigās.
l Sekos sarunas ar Grieķiju kā ES prezidējošo valsti. 
l EP deputātu balsojums par likumprojektu plenārsēdē plānots aprīļa beigās.
l Galīgajā lasījumā to pieņemt varēs nākamais Eiropas Parlamenta sasaukums, pats vēlākais – Latvijas prezidentūras laikā 2015. gada pirmajā pusē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jābūt brīvai pieejai informācijai par patiesā labuma guvējiem bez jebkādiem ierobežojumiem, arī jebkuras juridiskas personas īpašniekiem un gada pārskatiem. Cilvēkiem jādod tiesības zināt, ar ko darīšana, vai, gluži otrādi, nevajadzētu būt nekādām darīšanām.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (2)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+