×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.0°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
14. maijs, 2018
Drukāt

Lai pašvaldības deputāts izlasītu visus dokumentus, nepieciešami 316 gadi (5)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress aicina Valsts prezidentu un politiskās partijas pārskatīt likumu, Ministru kabineta (MK) noteikumu un citu normatīvo aktu skaitu un nepieciešamību un mazināt valstī normatīvismu.

“Tas kaitē iedzīvotājiem, jo nereti veidojas situācija, ka bez jurista konsultācijas viņi pat nezina, kas atļauts, bet kas nav. Tas kaitē uzņēmējiem, jo kavē reakciju uz tirgus pieprasījumu un sadārdzina produktu. Tas kaitē pašvaldībām, jo neļauj lēti un kvalitatīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Nesamērīgi pieaug uzraudzības un kontroles izdevumi,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS).

Piektdien, 11. maijā, Daugavpilī savā ikgadējā kongresā pulcējās pašvaldību vadītāji, kuri norādīja, ka valstī pārmērīgas tiesību jaunrades dēļ pieaug normatīvo aktu skaits un apjoms, kas kļuvis par smagu un traucējošu slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī pašvaldībām. Viens no normatīvisma cēloņiem ir nepietiekamas konsultācijas ar pašvaldībām, dažkārt pat pašvaldību viedokļa ignorēšana.

Lai pašvaldības deputāts izlasītu visus spēkā esošos normatīvos dokumentus, būtu nepieciešami četri cilvēka mūži. “Pieņemot, ka dienā pašvaldību deputāts izlasa vidēji četras lapas, jo teksti ir juridiski un specifiski, kā arī jāizvērtē teksta institucionālās un tiesiskās sekas, nepieciešami 316 gadi,” aprēķinājis LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

“Ir skaidrs, ka tas nav iespējams, tomēr tas nenovērš iespēju, ka pašvaldības deputāts par kāda normatīva nezināšanu tiks sodīts.” M. Pūķis saskaitījis, ka pašlaik ir spēkā aptuveni 6000 pašvaldību saistošie noteikumu. Un ir taču vēl arī Ministru kabineta noteikumi, Saeimas likumi, starptautiskie līgumi. “Pārregulējuma galvenais iemesls ir tieksme visas dzīves situācijas paredzēt normatīvajos dokumentos, kas savukārt vairo birokrātiju. Jācenšas nevis palielināt, bet gan mērķtiecīgi samazināt likumu un MK noteikumu apjomu, atbrīvot darba rokas darbam privātajā sektorā,” aicina LPS padomnieks.

“Mana atbilde uz normatīvisma mazināšanu ir kvalitatīvs likumdošanas process un labi likumi. Likumu, Ministru kabineta noteikumu un saistošo noteikumu punktu ir krietni, krietni par daudz. Mums jāatzīst – tendence visu regulēt, noregulēt un pārregulēt nereti ir saistīta ar to, ka neprotam normas piemērot un nemākam cits citam uzticēties,” savā uzrunā pašvaldību vadītājiem uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Normatīvo aktu skaita samazināšana nevar būt pašmērķis, tai jāiet roku rokā ar likumu kvalitāti, taču ir skaidrs, ka tiem jāpalīdz sabiedrībai, nevis jārada birokrātija, savukārt teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Lai gan Pašvaldību savienības 29. kongress noritēja normatīvisma mazināšanas gaisotnē, tas nebija vienīgais, par ko tur tika spriests. Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra kvalitatīvas izglītības nepieciešamību un aicināja kaimiņu pašvaldību vadītājus sadarboties, īstenojot mācību iestāžu tīkla optimizācijas pasākumus. Diemžēl citas iespējas, kā veikt izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, nav, jo demogrāfiskās prognozes neiepriecina un depopulācijas process valstī turpinās, norādīja Ministru prezidents.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. 20 gados var saraźot dokumentus 360 gadiem. Lai tåda raźība visām nozarēm, ne tikai valsts pārvaldei!

  2. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    D/x – daudzvārdībā. Jāmāk īsi un skaidri iztreikties vai ko stāstīt.

  3. Tā ir normāla birokrātija, kad pašvaldības tiek turētas “īsā saitītē” dzelžanu eirokrātu rokās! Atcerēsimies padomju laikus, kad pašvaldības tiktāl “izlaidās”, ka centrālā vara zaudēja vadības grožus valstī. Pārlieku mazā birokrātija – viens no PSRS sabrukuma cēloņiem. Briselē un Vašingtonā to labi zina, tāpēc regulu, noteikumu un priekšrakstu skaits tikai palielināsies un palielināsies.

    • bija tāda birokrātija, ka par katru cilvēcīgu kļūdu bija partijas bosu nodibinātā komisija, kur mazākais bez rājien vai atbrīvošanas no amata netika cauri. Vēl bija arodbiedrības,kas sekoja visam notiekošajam. Šī birokrātijas paraugstunda ir saglabājusies no tiem laikiem, tikai papīru ražošana notiek bez kontroles un izpildvaras klātbūtnes. Lai civilizēti notiktu Latvijas Valsts attīstība, birokrātijai un izpildvarai jābūt līdzsvarā, balstītai uz konsultāciju un izskaidrošanas taktiku. Paredzams, ka ES, tā turpinot birokrātijas ražošanu, izjuks kā vīle bez diega. ASV ,Trampa valdīšanas laikā, vispār neeksistē birokrātija, to nosaka un veido ASV kongress ar saviem kleriķiem, bet izpildvara stingri ievēro nosacījumus.

  4. Tā nenormālā birokrātija jau nav tikai pašvaldībās,bet visās ministrijās un tām pakļautajās instancēs. Prieks, ka vismaz sākuši runāt par to, jo tas lērums dokumentu( papīru),kam sen jau vairs nav nekādas jēgas ir prātam neaptverams.Ministrijas jau citu neko nedara kā tikai ražos šos brīnumus, jo tas redz ir viņu darbs. Senos laikos cilvēkiem nebija pat papīra un nemācēja rakstīt, bet viss notika saskaņā ar dabas likumiem un uzticību pat teikto vārdu un izdarīto darbu. Mūsdienās , kad tik attīstīta IT sistēmas, cilvēki jūdzas nost papīru blāķos. Vispirms, visām ministrijām, vajadzēti izdarīt šo dokumentu revīziju, atceļot visus nevajadzīgos un attīstīt savstarpējo komunikāciju starp cilvēkiem par pamatu ņemot sadarbības līgumus un godaprātu.Līdz ar to pašsaprotami samazinātos ierēdņu skaits dabiskā ceļā, atbrīvotie , ar tās pašas ministrijas palīdzību, varētu pārkvalificēties citos amatos, kas nav saistīti ar papīriem, bet darīt sirdij tīkamu darbu.

Draugiem Facebook Twitter Google+