Aiz slēgtām durvīm sāk izskatīt lietu pret Jurašu 0
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai šodien aiz slēgtām durvīm sākot izskatīt krimināllietu pret Saeimas deputātu, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP), viņš neatzina savu vainu apsūdzībā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, noskaidroja aģentūra LETA.
Par šodienas sēdes saturu prokurors Māris Urbāns informāciju nevarot sniegt, taču viņš apliecināja, ka nolasījis apsūdzību un joprojām nekas nav mainījies, proti, apsūdzētais vainu neatzīst. Nākamā tiesas sēde paredzēta 12.novembrī, kad tiesa varētu sākt pratināt lieciniekus.
Ņemot vērā, cik bieži noteiktas turpmākās tiesas sēdes, prokurors uzskata, ka lietas izskatīšana varētu notikt ātri. Par to gan varēs spriest tikai pēc liecinieku pratināšanas.
Liecinieku vidū ir divi žurnālisti, esošie un bijušie KNAB darbinieki, tostarp, bijušais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Prokurors nekomentēja, vai starp lieciniekiem ir arī Valsts drošības dienesta amatpersonas.
Prokurors patlaban vēl neesot domājis, kādu sodu tiesas debatēs rosinās piemērot Jurašam.
Lai arī apsūdzētais iepriekš norādījis uz lietas politisko raksturu, Urbāns apgalvoja, ka lietā vācis un nostiprinājis pierādījumus, vadoties tikai no savas pārliecības. “Ja man nebūtu pārliecības, ka valsts noslēpums izpausts, tad es izbeigtu šo lietu,” piebilda Urbāns.
Jurašs pēc tiesas sēdes joprojām pauda uzskatu, ka lieta ir absurda. Lietas materiāli, liecības un dokumenti apliecina viņa pozīcijas patiesumu. Prokurora pozīcija sastāv no vispārīgiem apgalvojumiem un tiesību normu interpretācijas.
“Es ticu, ka šī lieta lieta varētu būt pagrieziena punkts, lai mainītos sistēma. Šī ir vecās koruptīvās sistēmas vēršanās pret mani. Atgādināšu, ka mani vairākas reizes ir mēģināts iebiedēt un uzpirkt.
Šī lieta ir vēršanās pret mani kā korupcijas apkarotāju un nevar nepieminēt arī politisko kontekstu,” norādīja pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Jurašs gan neredz procesa ātru virzību, jo lietas dalībnieki, tostarp, tiesnese esot pietiekami aizņemti ar citiem procesiem. Visticamāk, liecinieku pratināšanas aizņems visu dienu. “Nekas cits neatliek kā paļauties uz tiesas profesionalitāti,” piebilda Jurašs.
Jau ziņots, ka janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai lietā par valsts noslēpuma izpaušanu. To bija lūgusi Ģenerālprokuratūra.
Patlaban Saeimas Kārtības rullī noteikts, ka kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem ir liegtas tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. Vienlaikus parlamentārietis šādos apstākļos var saņemt pusi no deputāta amatalgas.
Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, toreiz paziņoja, ka vēl nenoliks deputāta mandātu. Viņš tolaik skaidroja, ka nav zināms, vai prokuratūra nodos šo lietu tiesai.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot.
Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas televīzijā un žurnālā “Ir”.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību.
Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.
Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
