Mobilā versija
+10.0°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
25. marts, 2017
Drukāt

Deportācijai nolemti, bet izglābušies. Kas notika pēc tam? (15)

Fragments no filmas "Melānijas hronika". Agneses Zeltiņas fotoFragments no filmas "Melānijas hronika". Agneses Zeltiņas foto

Staļina parakstītajā PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepenajā lēmumā bija teikts, ka no Latvijas uz Sibīriju mūža nometinājumā izsūtāmas 13 000 ģimenes jeb kopā 39 000 cilvēki. Šis “plāns” 25. martā tika pārpildīts, tomēr dažādu apstākļu dēļ ne visas sarakstos esošās personas toreiz izdevās notvert un izsūtīt. Šos cilvēkus tvarstīja pēc tam un centās nosūtīt nopakaļ uz Sibīriju jau aizvestajiem radiniekiem.

Pēc “rezerves sarakstiem”

Deportāciju iesāka 1949. gada 25. martā un paredzēja pabeigt divās dienās. Tomēr process ievilkās un daudziem no izsūtīšanas izdevās izvairīties. Piemēram, Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (K(b)P) Rīgas apriņķa komiteja 1949. gada 31. marta ziņojumā 
LK(b)P Centrālajai komitejai norādīja: “Daudzi kulaki apriņķa pagastos jau agrāk zināja par gaidāmo izsūtīšanu, jo veselu nedēļu pirms tās pagastos uzturējās operatīvās grupas, kuras apmeklēja tikai izsūtīšanai paredzētās kulaku saimniecības, neievērojot pārdomātu konspirāciju, un tamdēļ vairāki kulaki ar ģimenēm paguva paslēpties.” Savukārt LPSR iekšlietu ministrs A. Eglītis 24. aprīļa dienesta ziņojumā PSRS iekšlietu ministram S. Kruglovam par izsūtīšanas rezultātiem rakstīja: “Tādu faktu, ka izsūtīšanai paredzētie jau pirms operācijas savu mantu aizveda un likvidēja, bet paši aizbēga, visos republikas apriņķos ir ļoti daudz. Daudzās mājās bija palikuši tikai vecīši, sievietes un bērni, bet ievērojama daļa darbaspējīgo vīriešu bija aizbēguši jau pirms operācijas. Piemēram, Rīgas apriņķī bija paslēpušies vairāk nekā 30% no izsūtīšanai paredzētā vīriešu skaita. Valkas apriņķī no ešelonā Nr. 97327 iekrautajiem izsūtāmajiem vīrieši bija tikai 26%, no kuriem 40% bija vecumā no 60 līdz 95 gadiem. Ludzas pilsētā aizbēga 20 no izsūtīšanai paredzētajām ģimenēm un daudz vieninieku – jauniešu. Tas noveda pie tā, ka operācija būtiski ievilkās. Tikai 4 ešelonus bija iespējams nosūtīt diennakts laikā kopš operācijas sākuma. Pārējie 28 ešeloni nostāvēja no 2 līdz 4 diennaktīm, jo Valsts drošības ministrija, nesavākusi noteikto “limitu” pēc galvenajiem sarakstiem, bija spiesta turpināt operāciju pēc rezerves sarakstiem un nodarboties ar aizbēgušo meklēšanu.”

Pēdējais papildvilciens – 33. ešelons – Rēzeknes staciju atstāja tikai 1949. gada 30. martā.

Neraugoties uz Valsts drošības ministrijas darbinieku centību, daudzus izsūtāmos šajā laikā tā arī neizdevās atrast. Sākumā VDM darbinieki par to īpaši neuztraucās, jo PSRS Ministru padomes lēmumā noteiktais izsūtāmo skaits bija savākts. Pēc Latvijas Valsts arhīva ziņām, 1949. gada 25. – 30. martā no Latvijas deportēja 42 125 cilvēkus. Maskavā noteiktais “limits” bija pat pārsniegts.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Žēl, ka vācieši nevarēja īstenot savu koloniālo politiku attiecībā uz latviju. Četrdesmitajos gados Vācija attīstības līmenī bija tālu priekšā komunistiskajai Krievijai, kur vēl pastāvēja dzimtbūšanas iekārta. Latvija būtu izvairījusies no pārkrievošanas, nabadzības (blata sistēma, komunālie dzīvokļi, tautas apdzirdīšana…), iedzīvotāju fiziskas un garīgas iznīcināšanas.
    Protams, šovinisti var slavināt savu sabrukušo impēriju un slaucīt siekalas, bet es viņu “laimes” zemē nevēlos dzīvot.

  2. Ģenerālplāns “Ost”, saīsinājumā GPO (vācu: Generalplan Ost — ‘Ģenerālplāns “Austrumi”‘) bija dokumentu kopums, plānu, plānu projektu un atskaišu komplekss, kas veltīts t.s. “austrumu teritoriju” kolonizēšanai pēc Vācijas uzvaras II Pasaules karā. Koncepciju izstrādāja 1939. gada oktobrī izveidotā Vācu valstiskuma nostiprināšanas reihskomisariāta (RKF) vadībā (reihskomisārs Heinrihs Himlers), kā okupēto teritoriju kolonizācijas un pārvācošanas teorētisko pamatu.

    Kas attiecas uz latviešu likteni gadījumā, ja Vācija uzvarētu karā, to pauž 1942. gada rudenī izstrādātais “Kolonizēšanas ģenerālplāns” (Generalsiedlungsplan), kas paredzēja pievienot Lielvācijai 330 000 km² plašu teritoriju, nometināt tajā 12 210 000 vāciešus, pirms tam deportējot aiz Urāliem 30 800 000 vietējo iedzīvotāju (95% poļu, 50% igauņu, 70% latviešu, 85% lietuviešu), bet pārējos piespiedu kārtā pārvācojot

    • Kāds ir jūsu aktivitāšu mērķis?Tukšmuldētājs-anonymous.

      • Di..st nevajag lūdzu. Ģenerālplāns OST tika izstrādāts priekš Krievijas un slāviem kā tādiem. Latviju un Igauniju pieminēja tikai pēc tam un arī tā starp citu. Latvijai tika apsolīta neatkarība. Labi, mēs būtu bijuši tāda kā Vācijas satelītvalsts, toties bez sarkanā mēra!

        p.s. Ja Ulmanis būtu atbildējis krieviem ar karu, Hitlers būtu mūs sabiedrotajos paņēmis tāpat kā somus! Man pat bail iedomāties kam Rīgā tādā gadijumā būtu piemineklis un kā 16.marts tiktu atzīmēts!

  3. Nekas nav aizmirsts , nekas nav piedots un tadel okupacijas seku likvidesanu nekavejoties.Kremla cekistu politiskas apvienibas ,ES un NATO Valsti Latvija nekavejoties nodot tiesa par vinu noziegumiem pret Latvijas Valsti un latviesu tautu.Likumu nepildisanu no atbildigajam institucijam un atseviskam personam novertet ka Valsts nodevibu un nodot tiesa.

  4. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  5. Sarkanie kropļi, maitas, necilvēki, kas izpostīja tik daudzas latviešu dzimtas. Jums nekad tas mūžu mūžos netiks piedots, jūs pretīgie šakāļi.

  6. Latvijas Golgāta….1949.g. martā 3.Pasaules kara gaidās dzīvoja daudzi PSRS/LPSR militārās un politiskās vadības pārstāvji, tāpēc par plāna pārsniegšanu brīnīties nevajadzētu. Pārāk spilgtā atmiņā bija notikušais 1941. jūnijā-jūlijā, kā arī informācija par ASV plānoto atombombardēšanu, iespējamā kara gadījumā.
    Atombuma Latvijai – tas būtu kā vēl viens holokausts. Atcerēsimies Nagasaki un Hirošimas traģēdijas!

  7. Komunistiskie Kroplji – kas vismaz 42 125 gimenem atnema, nozaga, izlaupija un izpostija dzives.

    • Arī mūsu ģimeni vajadzēja izsūtīt, bet ceļš bija ļoti slikts un nevarēja iebraukt.Paņēma citu, kaut gan manu tēvu jau bija paņēmuši un 16 gadu vecumā redzēju viņu 1.reizi(man toreiz neesot bijis pat gadiņš)Pēc atgriešanās no Sibīrijas nodzīvoja 4 gadus un nomira, nezvēri, kaut Jums būtu jāpiedzīvo tas,kas bija mums, brīžiem raudājām, jo mammma bija viena un nebija, kas palīdz!Man nepilns gads un māsa4 gadi, bet mammai bija līdz vēlai naktij jāstrādā kolhozā, jo fašisti nedrīkstēja pat atļauties ne veļu izmazgāt ne ēst kaut ko uztaisīt, tam paredzētas naktis! Labi, ka kaimiņu tante kādreiz kaut ko piešķīra mūsu vienmēr izsalkušajām mutēm!

  8. Komunistiskie Kroplji – kas vismaz 42 125 gimenem atnema, nozaga, izlaupija un izpostija dzives.

Draugiem Facebook Twitter Google+