Foto – Leta

Aizbraukušos jauniešus atpakaļ vairs nevilinās – pārāk dārgi 25

Reemigrācijas programma, kurā darbs valsts pārvaldē tika piedāvāts jauniešiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, netiks turpināta. Pēc Valsts kancelejas pārstāvju paustā, šis projekts vairs neesot budžeta prioritāšu sarakstā – tas esot esot pārāk dārgs. Par to trešdien vēstīja LNT raidījums “900 sekundes”.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Līdz ar to otrā kārta, visticamāk, būs pēdējā. Pagājušajā gadā programmai “Darbs valsts pārvaldē” pieteicās vairāk nekā 140 cilvēki, no kuriem darbu valsts pārvaldē ar atalgojumu 1000 eiro mēnesī ieguva seši. Šogad pieteikumu bija gandrīz piecās reizēs mazāk, savukārt dalībai programmā tika izvirzīti septiņi cilvēki.

Kaut gan interesentu skaits ir samazinājies, Valsts kancelejā norāda, ka ir uzlabojies pretendentu zināšanu un kvalifikācijas līmenis.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šiem jauniešiem ir labas analītiskās domāšanas prasmes, stratēģiskā domāšana, elastība, radošums pat un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes, līdz ar to valsts pārvaldē savā ziņā iegūst tādu gatavu ierēdni,” komentēja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka.

No sešiem programmas dalībniekiem, kas projektā iesaistījās pērn, trīs darbu turpina valsts pārvaldē, savukārt pārējie ir atraduši darbu privātajā sektorā. Galvenais ieguvums – visi ir palikuši Latvijā.

“Runājot ar šiem jauniešiem par motivāciju, primārais ir patriotisma jūtas, jo dziļi iekšēji tad, kad aizbrauc, joprojām ir šī vēlme atgriezties. Protams, tā ir iespēja strādāt, pielietot savas teorētiskās zināšanas uzreiz praksē, un valsts pārvalde ir lieliska vieta šai iespējai. Protams, nevar arī noliegt atalgojuma jautājumu,” norādīja Medvecka.

Viena no septiņiem šī gada programmas dalībniekiem ir Jekaterina Romaņenko, kura darbu Laikmetīgās mākslas muzejā Parīzē nomainīja pret darbu Valsts administrācijas skolā Rīgā.

“Biju piecus gadus dzīvojusi un strādājusi Francijā. Strādājusi lielākoties privātajā sektorā, un tieši biju domājusi nedaudz mainīt savas karjeras virzienu un strādāt Latvijas labā, varbūt Briselē [Eiropas] Komisijā, [Eiropas] Parlamentā vai varbūt vēstniecībās. Tieši šī pieredze mani motivēja iegūt pieredzi valsts pārvaldē, kas varētu pēc tam ietekmēt manu tālāko karjeru,” stāstīja Jekaterina, Valsts administrācijas skolas Mācību daļas starptautiskā koordinatore.

Starptautiskā pieredze gan palīdzot, gan traucējot valsts pārvaldes darba ikdienā, savukārt par iemeslu tam, ka ierēdņu reputācija sabiedrības acīs ir negatīva, Jekaterina uzskata pārlieku lielu birokrātiju.

Reklāma
Reklāma

“Ir arī cilvēki, par kuriem saka, ka viņi ir roboti, nesmaidīgi un birokrātiski. Cilvēki ir ļoti aizņemti darba gaitā, ar dokumentiem strādājot, uz telefonzvaniem atbildot, dažreiz mēs aizmirsām par to, ka ir tā cilvēciskā saikne, kura zūd, ja mēs tikai domājam par darbu, par darbu, par darbu, Cilvēki kļūst par darbu, bet cilvēki nevar būt darbs. Cilvēki paliek cilvēki,” norādīja Jekaterina.

Patlaban Jekaterina un citi programmas dalībnieki aktīvi strādā pie alternatīva projekta, kurā jauniešiem ar Latvijā iegūto izglītību tiks piedāvāta iespēja strādāt valsts pārvaldes iestādēs.