Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. janvāris, 2012
Drukāt

Aizdevēji sākuši dāvināt naudu 


Foto - LETAFoto - LETA

Kamēr krīzes smagāk mocītās valstis spiestas par aizņēmumiem maksāt rekordprocentus, citas – par drošajām uzskatītās – ne vien nemaksā neko, bet pat saņem no aizdevējiem “prēmijas” par to, ka ir ar mieru aizņemties. 


 

Par 3,9 miljardiem eiro, ko šonedēļ no privātajiem ieguldītājiem uz sešiem mēnešiem aizņēmās Vācija, tai ne vien nebūs jāmaksā procenti, bet pat gluži otrādi – aizdevēji valsts kasei paši piemaksās 224 tūkstošus eiro (0,01 procentu). Šāda situācija izveidojusies, pirmo reizi Vācijas vēsturē valsts īstermiņa parādzīmes izsolē nosolot ar negatīvu procentu likmi. Jau pērn kas līdzīgs pieredzēts arī citās Eiropas valstīs: decembrī valsts obligācijas ar mīnus likmi no 0,07 līdz 0,21 procentam pārdeva Dānija, tāpat jau pērnvasar ar aizņemšanos izdevās nopelnīt Šveicei.

Finanšu tirgus pamatprincipu sagriešanās kājām gaisā pirmajā acu uzmetienā varētu šķist iepriecinoša – tātad pienācis brīdis, kad valstis naudu var pelnīt, vienkārši aizņemoties. Finanšu eksperti gan brīdina: patiesībā šī parādība tulkojama kā sliktas ziņas. Nedrošība par eirozonas nākotni un atsevišķu valstu kredītspēju augusi līdz tādam līmenim, ka bankas vairs nezina, kur lai iegulda līdzekļus, kas tajās ieplūduši, par rekordzemām likmēm aizņemoties naudu no Eiropas Centrālās bankas. Tās labāk ir ar mieru ciest nelielus zaudējumus, ieguldot naudu “drošajās” valstīs, nekā riskēt to pazaudēt pavisam, kreditējot “nedrošās”.

“Nauda tiek novirzīta uz Vāciju, jo tā pašlaik ir eirozonas drošākā vieta,” laikrakstam “Welt Kompakt” skaidrojusi bankas “ING” analītiķe Emēlija Zithole-Matarise.

 

Turklāt ieguldītāju motīvi, “dāvinot” naudu aizņēmējiem, nav tik iracionāli, kā varētu šķist. Ja nedrošība par eirozonas nākotni pieaugs vēl vairāk, obligācijas var izdoties pārdot vērtspapīru otrreizējā tirgū par augstāku cenu, tā atpelnot “dāvanu”.

 

Vācijas valsts Finanšu aģentūra gan necer, ka aizdevēji naudu Vācijai turpmāk dāvinās regulāri – šonedēļ piedzīvotais tomēr ir izņēmuma gadījums. Taču likmes, lai arī pozitīvas, joprojām turpinās svārstīties tuvu nullei. Piemēram, decembrī Vācija īstermiņa obligācijas pārdeva ar 0,001 procenta kredītlikmi, kamēr, piemēram, Spānijai pagājušā gada nogalē izdevās aizņemties ar 5 procentu likmi.

 

Uzziņa

Vācijas ārējais parāds patlaban ir aptuveni 2,17 triljoni eiro jeb 82,3 procenti no iekšzemes kopprodukta. Parāds ik gadus pieaug jau kopš 1950. gada, īpaši strauji palielinādamies tieši pēdējos 20 gados.

Kredītprocentos par valsts parāda apkalpošanu šogad Vācijai būs jāmaksā ap 35 miljardiem eiro.

Turpmāk gan iecerēts valsts parādu sloga pieauguma tempus palēnināt. Līdz šim bija plānots, ka 2012. gada valsts parāds varētu pieaugt par 50 miljardiem eiro, tomēr Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible apņēmies panākt, ka parāda pieaugums nepārsniegs 26,1 miljardu eiro robežu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+