×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.2°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
26. jūlijs, 2018
Drukāt

7200 eiro vietā jāatdod 22 400 eiro. Kurš kuru apkrāpj? (16)

Foto - DANIEL SCHWEINERT/ShutterstockFoto - DANIEL SCHWEINERT/Shutterstock

Stāstam par to, kā gados jauns cilvēks, neapdomīgi aizņemoties nelielu naudas summu, iekuļas lielās nepatikšanās, varētu pat nepievērst uzmanību, ja vien tūkstošiem citu Latvijas iedzīvotāju par spīti nemitīgi skandinātajiem brīdinājumiem aizņemties apdomīgi un novērtēt maksātspēju, nebūtu piedzīvojuši kaut ko līdzīgu.

7200 eiro vietā jāatdod 22 400…

Pagājušā gada 16. novembrī 25 gadus veca rīdziniece Mārīte Markuna bija vērsusies SIA “Latvijas Hipotēka” ar lūgumu aizdot viņai šķietami nelielu summu – 7200 eiro. Aizdevējs piekritis, piedāvājot viņai parakstīt uzreiz divus līgumus.

Saskaņā ar pirmo, par prasīto summu Mārīte piekritusi pārdot SIA “Latvijas Hipotēka” viņai piederošo 45,2 kvadrātmetru divu istabu dzīvokli Purvciemā, Ilūkstes ielā. Līgumā paredzēja, ka no aizdotās naudas summas 5500 eiro firma pārskaitītu viņai uz bankas kontu, bet atlikušos 1700 eiro samaksātu skaidrā naudā.

Saskaņā ar otru līgumu, trīs turpmākos mēnešus Mārīte īrētu šo dzīvokli, maksājot 100 eiro mēnesī un ar tiesībām to atpirkt no firmas līdz 2018. gada 28. februārim.

Bet šā gada 23. janvārī SIA “Latvijas Hipotēka”, balstoties uz Mārītes pašrocīgi parakstītu iesniegumu kurā viņa atzinusi, ka dzīvokļa atpirkšanai nav naudas, piedāvāja atcelt dzīvokļa pirkuma līgumu līdz ar tiesībām to atpirkt. Tā vietā noslēgt ķīlas jeb hipotēkas līgumu, ar kuru viņas dzīvoklis tiek ieķīlāts par 22 400 eiro. Savukārt turpmākos desmit gadus par īri Mārītei jau būtu jāmaksā 200 eiro mēnesī…

Šoks un pārsteigums

“Biju pārsteigta un neziņā, kā turpmāk rīkoties,” stāsta Mārīte, “nebija saprotams, kāpēc man jāatdod firmai trīs reizes lielāka summa nekā tā, kuru biju aizņēmusies. Kad teicu, ka 200 eiro mēnesī nespēju maksāt tāpēc, ka mans atalgojums nepārsniedz 500 eiro mēnesī, SIA “Latvijas Hipotēka” konsultante nolika priekšā jau citu kredīta līgumu.” Mārīte stāsta, ka “Latvijas Hipotēkas” konsultante ieteikusi pārlabot kredītlīgumā skaitli 500 par 600, šādi uzlabojot M. Markunas kredītspēju un nodrošinot, ka no likumdošanas viedokļa viņa varētu maksāt 200 eiro mēnesī. Jāpiebilst, ka “Latvijas Hipotēka” uz jautājumu vai un kā tikusi vērtēta Mārītes maksātspēja, atbildēja apstiprinoši.

Aizņēmēja jūtas apkrāpta

Pēc tā noteikumiem SIA “Latvijas Hipotēka” aizdod Mārītei 11 200 eiro, bet turpmākos sešus mēnešus – līdz 2018. gada 31. jūlijam – viņai jāmaksā 187,61 eiro mēnesī. Beidzoties pusgada termiņam, kopā ar kredīta procentiem viņai būtu jāatdod aizdevējam 12 088,20 eiro.

Uz jautājumu, kāpēc viņa piekritusi un parakstījusi šo līgumu, Mārīte atbild, ka “Latvijas Hipotēka” viņu tīšām maldinājusi, sākumā piedāvājot pašai izvēlēties, kādu summu par saņemto aizdevumu maksāt mēnesī. Kā viņa apgalvo, tikai vēlāk, kad līgumu jau parakstījusi, tam bijis pievienots šokējošais sešu mēnešu maksājumu grafiks.

Pēc šī līgumam pievienotā grafika redzams, ka no aizdevuma 11 200 eiro apmērā pamatsummas maksājums bija ap 40 eiro mēnesī. Toties līgumā noteiktā komisijas maksa – 16% apmērā – ap 150 eiro mēnesī, veidojot pieminēto maksājumu 187,61 eiro mēnesī.

Uzskatot, ka SIA “Latvijas Hipotēka” viņu apkrāpusi, šā gada 22. februārī Mārīte vērsās policijā. Pēc mēneša saņēmusi atbildi, ka par SIA “Latvijas Hipotēka” iespējamām krāpnieciskām darbībām policija uzsākusi kriminālprocesu.

Jautāta, kāpēc vispār aizņēmusies naudu, Mārīte atbild, ka uzņēmumā “Latvijas Hipotēka” vērsusies tāpēc, ka pirms tam bijusi parādā piecām ātro kredītu firmām. Savukārt uz jautājumu, kāpēc parakstījusi tā dēvētās reversās nomas līgumu, vēlāk šādu kredīta līgumu, viņa atbild, ka neesot izpratusi, kādas saistības ar to uzņemas.

“Latvijas Hipotēka” krāpšanu noliedz

SIA “Latvijas Hipotēka” valdes loceklis Ņikita Gončars noliedz, ka uzņēmums būtu apkrāpis Mārīti vai spiedis viņu parakstīt nelabvēlīgus līgumus. Visus starp uzņēmumu un klientu noslēgtos līgumus abas puses parakstīja pie zvērināta notāra, kurš pārliecinājās par klientes brīvas gribas izvēli.

“Tā kā Mārīte vērsās uzņēmumā, lai atbrīvotos no agrāk ņemto kredītu parādiem, piedāvājām tā dēvēto reverso nomu,” skaidro viņš, “kad kliente bija atbrīvojusies no visiem agrāk iekrātajiem parādiem, piedāvājām hipotekāro kredītu, kuram viņa pati piekrita. Līgums tika noslēgts, bet pēc laika Mārīti sāka neapmierināt komisijas maksa jeb procenti.”

“Latvijas Hipotēkas” pārstāvis apgalvo, ka kliente varējusi pati izvēlēties sev izdevīgākos nosacījumus, lai ik mēnesi varētu maksāt mazākus procentus.

Savukārt Mārīte apgalvo, ka viņai izvēles nebija, noteikumus esot nodiktējusi “Latvijas Hipotēka”.

Uzņēmuma pārstāvis pieļauj, ka vēršanās ar sūdzībām policijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un “Latvijas Avīzē” esot mēģinājums nemaksāt aizdevumu, uz ko Mārīti, iespējams, samācījuši negodprātīgi ļaudis, kuri tīko no tā gūt kādu labumu sev. Tā liek domāt viņas pašrocīgi rakstītais iesniegums “Latvijas Hipotēkai”, kurā prasīts apturēt noslēgtā kredīta līguma maksājumus, kamēr policija nav pabeigusi izmeklēšanu. Bet, kā zināms, policijas izmeklēšana dažkārt velkas gadiem ilgi.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Nav man paraduma svešā maciņā lūkoties. Bet te, kad jau stāsts par dzīvokli un kredītu, tad par dzīvokli un kredītu…Žēl, protams, tās Mārītes. (lai gan daudzi arī brieduma gados un vecumā spēj tāpat iekulties nepatikšanās, prasti runājot, pad..xx..r..t savu dzīvokli…un visu iedzīvi.). Es tikai aizdomājos (pati esmu no tāda divistabu dzīvokļa nākusi un trijās paaudzēs dzīvojuši tur…), no kurienes tādam 25-gadniekam uzrodas divistabu dzīvoklis? Ja pie tādas laimes ticis, 42m2 vienam pašam, nu tad sēdi un nerausties, baudi dzīvi, bet nevis iedzīvojies kredītos… (Protams, var jau tikai līdzi just. Bet izskatās, ka te kāds ir aizlaidis postā pats savu iedzīves pamatu…. Bet bankas, nu jā, pamatīga skepse pret tām.)

  2. Vienmēr teicu un teikšu: nedrīkst aizņemties. Savelciet jostu ciešāk, bet iztieciet ar saviem līdzekļiem. Man regulāri uz e-pastu sūta piedāvājumus aizņemties. Es pretim aizsūtu savu piedāvājumu. Uz kādu laiku miers.

  3. Tagad visi LV kreditori tā aizdod,-nevis naudu,bet nopērk no nabaga neko nesaprotošā cilvēka dzīvokli uz ļoti augstiem%ar tiesībām pašam savu mantu 2x,vai 3x dārgāk atpirkt.Finālā ierodas bandīti,kas kopā ar spoliciju,kas neko nesaprot,kur piedalās,izliek cilvēku uz ielas.
    Čiao,kakao.Degt jums visiem elles ugunīs,jo par visu ir jāmaksā !!!

  4. Visi šie stāsti apliecina stulbeņu lielo īpatsvaru mūsu sabiedrībā. Ne avīžu rakstiņos, bet skoliņu mācību programmās par šo vajag stāstīt

  5. Pažēloja naudu advokātam. Es arī savā laikā pārdevu īpašumu un viņu notāra klātbūtnē parakstīju līgumu par to, ka nodokli maksā pircējs. tagad mans parād vid-am, 5000. Taka bez advokāta vairs nekur!!!

  6. Tamdēļ, ka Latvijā pakalpojuma saņēmējs ar likumu netiek aizsargāts. jau cik vien TV3 nav izrāvis no banku nagiem aizdomīgas ķīlas pret privātmājām, dzīvokļiem utt. Tāpat uzrēķinātās soda naudas par ūdeni un īri ir nelikumīgas. Nu nesaskan mana algas diena ar rēķina maksāšanas datuma tamdēļ katru mēnesi soda nauda 0.01 santīms un tas par 3 dienu kavējumu. Tā jau ūdens, siltums, īre oi apsaimniekošanas maksa ir nepamatoti sadārdzināta. Jo attiecīgi pret minimālo algu, bērnu naudu ( par vienu bērnu nemaz nav celta jau 27 gadus), invalīdu pabalstu utt , piestādītie rēķini ir neadekvāti. Un 25 gadus vecam jaunietim nemaz vēl nav prāta lai izprastu aizdevēja juridiski samežģītos līgumus( ja vien nav juridiskā izglītība vai kāds pazīstams jurists kurš palīdz iztulkot zemūdens akmeņus un vai piekoriģēt šos līgumus aizņēmējam par labu. Un var banka piekoriģēt, jo parādiet man deputātu kuram nav bankā vai kur citur ņemts kredīts?

  7. Problēma ir tā, ka mums ir ļoti neizglītota sabiedrība naudas lietās un ātro kredītu / augļotāju iestādes to izmanto.

  8. Latvija mums ir simtiem tadu cilveku nekas ipass tur nav ………

  9. Vēlreiz senā patiesība, ka abpusēji līgumi jāpārlasa arī tad, ja tie ir ar maziem burtiem. Tas, ka līguma iedevējs saka, ka nav laika un tur standarta punkti, nav nekāds attaisnojums. Aiz mūžīgi izdomātās steigas visādas nelāgas lietas var notikt. Kredītu ņemt, lai atdotu 5 citus ņemtus ātros kredītus arī ir interesanti, jo tā jau laikam ir tā īstā shēma kāpēc vispār tādi pastāv. Visiem jau gribās labi dzīvot un tā ir dabiska vēlme, bet varbūt tomēr vajadzētu sākumā izvērtēt galvenos dzīves kritērijus, pirms darīt šādas lietas un protams arī maksātspēju.

  10. Es šoku atrauju no teksta frāzes – šķietami nelielu summu- 7200eur
    Par nelielu varētu nosaukt vēl 720eur

  11. jauna pastala bet cik izmanīga!

  12. Ņemt kredītu lai atgrieztu kredītus, pati stulbākā rīcība. Labprātīgi sevi nodod augļotāju verdzībā!

    • Apdomīgi rīkojoties nē!Man pašai bija septiņi ātrie kredīti(man bija steidzami vajadzīgi2000)par cik ātro kredītu aizdevēji pirmajā reizē lielu summu neaizdod tad nu nācās ņemt vairākos).Kad vajadzēja atdot sākas problēmas (vienu atdevu citu pagarināju utt..)Uzzināju Par Big-bank vērsos tur. Sastādīja man līgumu Banka pati nomaksāja manus kredītus.Es pēc tam maksāju vienai Big -bank un parādi nomaksāti. Bet ātros kredītus tomēr ņemiet ļoti apdomājos vai tiešām nevar bez tā rast citu risinājumu.

      • Ja sanācis iegrābties ātrajos kredītos, visizdevīgāk ir nemaksāt nekādus pagarinājumus, pateikt – nevaru samaksāt, stādām grafiku, varu maksāt 5 eur mēnesī, piemēram, bet grafiku gan jāievēro dzelžaini. Dažs aizdevējs varbūt nodod parādu piedziņai. Lielākais ļaunums – kādu no aizdevumiem var nākties samaksāt dubultā. Es tomēr uzskatu, ka šajā momentā ir jāapstājas, nekādu pārkreditēšanos. Stingri nolem, cik katram mēnesī maksāsi, vairs nekādu aizdevumu, pēc pusgada būsi jau citā situācijā – ar mazākām saistībām.

    • Pilnīgi precīzi noformulēts, bankas nodarbojas ar krimināli sodāmām rīcībām, tas ir, ar augļošanu. Un valstij tas ir izdevīgi, jo saņem lielāku rokas naudu.

Draugiem Facebook Twitter Google+