Ekonomika
Bizness

Tradicionālās bankas sāk rēķināties: Aizdevumu platformas – 1. vietā Eiropā 1

Foto – Shutterstock

Finanšu tehnoloģijas jeb “FinTech” šobrīd varētu nosaukt par vienu no karstākajām nozarēm finanšu un tehnoloģiju lauciņā – skaļākas klaigas šobrīd varbūt ir tikai ap kriptovalūtu vērtību kāpumu. Prieks, ka vieni no lielākajiem spēlmaņiem ir arī Latvijas uzņēmumi – esam pirmajā vietā kontinentālajā Eiropā pēc savstarpējās platformās piesaistīto investīciju apmēra. Turklāt platforma “Mintos” ir Eiropas pašā virsotnē ar 32% Eiropas tirgus daļu. 2017. gadā, izmantojot “Mintos”, aizdevumos investēti 332 miljoni eiro, kas iepriekšējā gada rezultātu pārsniedz vairāk nekā trīs reizes. “Mintos” tirgū iegulda investori no 65 pasaules valstīm ar vidējo investēto summu 4300 eiro.

Trešajā vietā ar aptuveni 16% tirgus daļu ierindojas “Twino”, kam gada laikā izdevies palielināt ar platformu piesaistīto investīciju apjomu gandrīz divreiz, sasniedzot 130 miljonus eiro. Kopumā līdz šim “Twino” platformā finansēti aizdevumi 220 miljonu eiro apjomā.

 

Tradicionālās bankas sāk rēķināties

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Mintos” vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte kā galveno nākamo gadu tendenci min to, ka “arvien vairāk būs spēlētāju, kuru produkti būs vērsti uz citu servisu vai to daļu apvienošanu vai salīdzināšanu”, kas ir princips, uz kura būvēts arī “Mintos”. Tāpat “FinTech” produkti kļūšot arvien specifiskāki, radot ļoti specializētus produktus vai pakalpojumus dažādām sabiedrības grupām.

Arī “Twino” investīciju platformas vadītājs Roberts Lasovskis aizvadīto gadu vērtē pozitīvi, īpaši izceļot investīciju apjomu un jaunu investoru skaita izaug­smi tieši no Latvijas. “Sākotnēji izteikti līderi Latvijas platformās piesaistīto investīciju ziņā bija investori no Lielbritānijas un Vācijas, toties šobrīd varam novērot arī pieaugumu investīcijām no Latvijas un citām valstīm, kas skaidrojams ar šīs nozares straujo atpazīstamības pieaugumu, labo reputāciju, augsto likviditāti un kopēju sabiedrības konservatīvo uzskatu mazināšanos, lemjot par labu inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai,” saka R. Lasovskis. Viņš uzskata, ka pagājušais gads Latvijas finanšu nozarē bija lūzuma gads, kad vairāki tradicionālie finanšu nozares spēlētāji oficiāli atzina finanšu tehnoloģiju nozares potenciālu un pievienoto vērtību, sākot gan sadarbību ar “FinTech” nozares uzņēmumiem, gan veidojot dažādas atbalsta iniciatīvas nozares spēlētājiem, gan iesaistoties arī jaunuzņēmumu ekosistēmas popularizēšanā.

Viņš arī cer, ka turpināsies Latvijas savstarpējo aizdevumu platformu uzvaras gājiens. “Pēc pēdējo triju mēnešu datiem, Latvijas platformas aizņem vairāk nekā 50% no Eiropas tirgus daļas. Taču nozares potenciāls ir vēl krietni lielāks un šogad Latvijas platformas varētu sa­sniegt simbolisko viena miljarda atzīmi. Ceru gan, ka gaidāmā kopfinansējumu pakalpojumu regulācija būs nozari veicinoša un izaugsmi nebremzēs,” saka “Twino” pārstāvis un uzsver, ka šajā ziņā Latvija kaimiņvalstīm ir krietni priekšā – Lietuva un Igaunija kopā piesaistījušas ap 300 miljoniem eiro.

 

Baida lielie tehnoloģiju milži

Lorem ipsum
FOTO: Leta

R. Lasovskis neuzskata, ka “FinTech” uzņēmumi apdraudēs tradicionālo banku pastāvēšanu. Tā vietā viņu uztrauc lielie tehnoloģiskie milži, piemēram, “Apple”, “Facebook” un “Amazon”.

“Bankas arī turpmāk turpinās pildīt svarīgu sabiedrības funkciju, tomēr, visticamāk, to veiksmīga inovāciju stratēģija un tās ieviešana būs lielā mērā atkarīga no veiksmīgas sadarbības ar “FinTech” nozari. Tādējādi turpmākajos gados redzēsim vēl aktīvāku abu pušu sadarbību, tostarp “FinTech” uzņēmumu pārpirkšanu. Lielākos draudus globālajam banku sektoram savukārt saskatām no lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Šīm kompānijām jau šobrīd ir pieejami gan milzīgi finanšu resursi, gan ļoti apjomīgs klientu loks. Pieņemot, ka “Facebook” veiksmīgi konvertētu tikai 1% no saviem lietotājiem arī par bankas klientiem, tas automātiski šo sociālo mediju padarītu par vienu no pasaulē lielākajām bankām pēc klientu skaita,” norāda R. Lasovskis.

 

Cer uz kopfinansējumu pakalpojumu regulu

Latvijā darbojas vēl vairākas citas pavisam jaunas savstarpējo aizdevumu platformas, no kurām dažas jau ir specializējušās uz nedaudz šaurāku nišu. Piemēram, 2016. gada beigās izveidotais “Bulkestate” darbojas nekustamā īpašuma jomā, apvienojot nekustamā īpašuma īpašniekus un potenciālos investorus, kuri ir gatavi finansēt konkrētu projektu un gūt peļņu, kas pārsniedz banku piedāvātos noguldījumu procentus. Kompānija pērn realizējusi 9 darījumus par kopējo summu 648 tūkstoši eiro, piesaistīti 887 investori no 47 valstīm, atklāja “Bulkestate” vadītājs Igors Puntuss.

Savukārt šogad uzņēmuma galvenā prioritāte būs kolektīvo pirkumu darījumu uzsākšana. “Tas ir virziens, kurā mēs redzam lielāko mūsu potenciālu vērtības pievienošanai nekustamo īpašumu darījumos. Mūsu mērķis ir palīdzēt realizēt dzīvojamo ēku pārdošanas darījumus, vienā darījumā apvienojot atsevišķu dzīvokļu pircējus. Šādā veidā mēs palīdzēsim ēku īpašniekiem pārdot visu ēku par izdevīgu cenu, bet dzīvokļu pircējiem – iegādāties dzīvokli par labu cenu, jo pēc būtības tas tiek pārdots par vairumtirdzniecības cenu,” norāda I. Puntuss.

Savukārt divus gadus vecā uzņēmuma “Viventor” izpilddirektors Toms Niparts ir lepns, ka veiksmīgi izdevies ieiet arī trīs jaunās valstīs – Nīderlandē, Bulgārijā un Polijā. Alternatīvo finanšu datu analīzes rīks “AltFi Data” vēsta, ka biznesa aizdevēju sadaļā “Viventor” ir jau piektajā vietā Eiropā ar 6,8% tirgus daļu un caur platformu piesaistīti 32,5 miljoni.

Turpmākajos gados viņš cer uz tālāku konstruktīvu dialogu un reālu virzību attiecībā uz regulējuma piemērošanu. “Mūsu mērķis šajā ziņā šogad ir tikt licencētiem – daudzus potenciālos klientus un partnerus šobrīd no pievienošanās “Viventor” attur fakts, ka vēl aizvien nav piemērots konkrēts regulējums. Ceram uz saprotošu pieeju no valsts iestāžu puses. Gan mēs, gan citas līdzīgas platformas pierādījušas, ka šis ir inovatīvs, reāli strādājošs starptautisks biznesa modelis, kas var dot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikai. Savukārt pasaules mērogā ticu, ka redzēsim arvien jaunas sadarbības starp inovatīviem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas tādējādi kopīgiem spēkiem metīs daudz lielāku izaicinājumu bankām un citiem ierastajiem finanšu tirgus dalībniekiem. Noteikti gaidāma skaļa attīstība kriptovalūtu tirgū, taču, kad, kā un kurā virzienā, – to ir teju neiespējami prognozēt,” norāda “Viventor” pārstāvis.

 

Kas ir savstarpējo aizdevumu platforma

Savstarpējo aizdevumu platformās aizdevumi tiek veikti, aizdevuma ņēmējam saņemot aizdevumu no vairākiem individuāliem aizdevējiem. Platforma nodrošina aizdevuma izvērtējumu un nodošanu klientam, kā arī maksājumu saņemšanu no aizdevuma ņēmēja un nodošanu investoram. Savukārt kapitāla finansēšanu veic, aizdevuma ņēmējam emitējot vērtspapīrus un piesaistot finansējumu no investoriem ar platformas starpniecību.

 

 

Konsultante: no pirmās dienas orientēti uz ārzemēm

Ilze Zumente, “KPMG Baltics” jaunuzņēmumu konsultāciju vadītāja: “”FinTech” nozare Latvijā turpina attīstīties. Vēsturiski Latvijas “FinTech” nozarē dominējošie nebanku kreditēšanas uzņēmumi pamazām ir atraduši savus tirgus Baltijā un citviet pasaulē, ļaujot Latvijas “Fin­Tech” tirgū savu nozīmīgumu palielināt arī citu “FinTech” jomu uzņēmumiem, piemēram, maksājumu nodrošinātājiem, digitālo valūtu, blokķēžu risinājumu piedāvātājiem. Šai tendencei līdzi mainās arī galvenie klientu mērķu tirgi. Sākotnēji “FinTech” nozarē dominēja uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus privātajiem klientiem, galveno konkurētspējas priekšrocību liekot uz klientiem draudzīgākiem, ātrākiem, pieejamākiem un vienkāršāk saprotamiem risinājumiem, bet pašlaik “FinTech” uzņēmumi savus risinājumus galvenokārt piedāvā uzņēmumiem. Latvijas, kā arī visas Baltijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība vienmēr ir bijusi globālā domāšana, un Latvijas uzņēmumi jau no pirmās dienas izstrādā produktus, kas paredzēti ārvalstu tirgiem, tādējādi radot konkurētspējīgu un viegli adaptējamu biznesa modeli citiem tirgiem. Šogad finanšu tirgu inovāciju attīstībā turpinās dominēt kriptovalūtas un blokķēdes fenomens, mākslīgais intelekts un uz to balstītie klientu konsultanti – roboti. “Open banking” jeb atvērtās bankas ir vēl viena tendence, kas šajā gadā palielinās savu nozīmīgumu.”

LA.lv