Mobilā versija
+5.1°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
29. septembris, 2017
Drukāt

Aizdod naudu darba vietu radīšanai

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Eiropas Investīciju bankas prezidents Verners Hoijers norāda, ka EIB ar salīdzinoši mazu kapitālu piesaistījusi investīcijas 575 miljardu eiro apmērā.

2,25 miljoni jaunu darba vietu tiks radītas līdz 2020. gadam – šādus skaitļus vakar žurnālistiem Luksemburgā atklāja Eiropas Investīciju bankas prezidents Verners Hoijers.

Iepazīstinot ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbības principiem, viņš norāda, ka tā ir lielākā investīciju banka. EIB ar salīdzinoši mazu “sēklas naudu”, ko iemaksājušas dalībvalstis – 14 miljardi eiro, ar pašu naudu – 66 miljardiem eiro – ir piesaistījusi investīcijas 575 miljardu eiro apmērā. Vizualizēti uz ekrāna, tie izskatās kā lieli piepūsti baloni, kuros pašu kapitāls ir mazais sasietais struņķītis, bet piesaistītās valstu, pašvaldību un privātās investīcijas ir milzīgs bumbulis. Daudz lielāks nekā citām investīciju bankām – Pasaules bankas vai Āzijas Attīstības bankai, nesalīdzināmi lielāks kā Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankai.

Tas parādās arī statistikā par Latviju – EIB mūsu valstij līdzfinansējis projektus 195 miljonu eiro kopsummā, taču piesaistīto investīciju apjoms jau sasniedz pusmiljardu. Viens no šādiem projektiem ir Dzintaram Ābelem piederošais ģimenes uzņēmums “Līva AB NORD”, aizņemoties 200 tūkstošus no EIB un attīstības finanšu institūcijas “ALTUM”, tas varēja paplašināt durvju un logu ražošanu Mārupē. 46 darbinieki nu var strādāt labākos darba apstākļos, bet uzņēmums – domāt par eksportu. Pavisam no EIB finansējuma, lielākoties netieši – caur starpniekbankām –, iegūs 454 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu.

“Mēs nefinansējam valstis, mēs nefinansējam uzņēmumus, bet finansējam projektus, tāpēc esam tik veiksmīgi,” skaidro EIB prezidents. No otras puses, Eiropas dalībvalstīm piederošā banka finansē tādus projektus, kas bankām liekas riskanti, peļņu nenesoši. Un šajā gadījumā EIB garantijas atver durvis komercbanku investīcijām.

Ieguldījumu ietekme tūlīt atspoguļojas darba vietās – visvairāk projektu īstenošanas gaitā, bet ar laiku šis tūlītējais iespaids mazinās, turpina Verners Hoijers. Taču tik un tā 2,25 miljoni darba vietu tiks radītas un no tām 690 tūkstoši – Eiropas stratēģisko investīciju fonda (ESIF) jeb Junkera plāna ietvaros. “Taču projektu strukturālā ietekme uz darba vietām laika gaitā nemazinās, pat kļūst lielāka,” pārliecināts EIB prezidents.

Junkera plāna finansējums apstiprināts par 46,5 miljardiem eiro, bet no tiem parakstīti līgumi par 28,9 miljardiem. Vērtējot projektu skaitu dalībvalstīs, Latvija ar deviņiem EIB finansētiem projektiem ir tabulas lejasgalā – pie mazajām valstīm. “Tas ir saprotami – jo mazāka valsts, jo mazāk projektu. Bet, ja paskatāmies šo projektu ietekmi uz tautsaimniecību, aina ir pilnīgi citāda,” uz ekrāna rāda Vilhelms Molterers, ESIF direktors. Pārrēķinot projektu summas pret katras valsts IKP, pirmajā vietā kā visvairāk saņēmusī ir Igaunija, seko Portugāle, Grieķija, Spānija un tad 5. vietā ir Latvija.

Jauna tendence Junkera plāna projektiem ir kombinētā līdzekļu piesaiste: gan granti no ES struktūrfondiem, gan ESIF aizdevums, norāda Molterers. Padsmit projekti šādi jau uzsākti, starp tiem Viļņas un Tallinas lidostu un Latvijas Universitātes Zinātnes un pētniecības centra būve.

Turpmāk EIB galvenais mērķis ir uzlabot ES konkurētspēju un ilgtermiņa izaugsmes projektus, norādīja Debora Revoltella, EIB galvenā ekonomiste. “Pētījumi parāda, ka no mūsu investīcijām Eiropas ekonomiskā izaugsme sagaidāma ilgtermiņā,” viņa teica. “Padziļināti pievērsīsimies eirozonai,” punktu pielika EIB prezidents.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+