Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. marts, 2016
Drukāt

LTV vadītāja Beltes paturēšana amatā bez konkursa rada jautājumus (7)

Foto - LETAFoto - LETA

LTV ģenerāldirektors Ivars Belte

Informatīvā kara ap­stākļos Latvijas iedzīvotāju uzticība sabiedriskajiem medijiem ir ārkārtīgi svarīga. Taču veids, kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizē Latvijas Televīzijas (LTV) valdes maiņu, šo uzticību var apdraudēt. Tas satraucis arī Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātus, kas vakar aicināja padomes pārstāvjus sniegt paskaidrojumus šajā jautājumā.

Pirms nedēļas NEPLP pieņēma lēmumu bez konkursa pagarināt pašreizējā LTV priekšsēdētāja Ivara Beltes pilnvaru termiņu. Par šādu plānu aizkulisēs tika baumots jau vairākas nedēļas, bet skaidra pamatojuma padomes rīcībai trūkst jo­projām. “Hibrīdkara apstākļos šis ir ļoti būtiski, lai sabiedrībā nebūtu ne mazākās aizdomu ēnas par politisku motivāciju sabiedriskā medija vadības izvēlē, lai viss būtu ļoti caurskatāmi un atklāti. Tādēļ jābūt ļoti labam pamatojumam, lai atteiktos rīkot atklātu konkursu un nedotu iespēju sacensties labākajiem pretendentiem,” uzskata Valstiskās audzināšanas apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (NA).

Situācija šoreiz patiešām bija neparasta, jo LTV valdes maiņu regulē divi likumi, kas savā starpā nav īpaši salāgoti, – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un Kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Pirmais paredz rīkot atklātu konkursu, bet otrais dod iespēju pagarināt esošās valdes pilnvaras, nerīkojot jaunu konkursu. Un NEPLP šo iespēju pasteidzās izmantot attiecībā uz Belti. Vai tas ir bijis korekti no tiesiskā viedokļa, par to juristi lauž šķēpus un diskusijas tik drīz vēl nebeigsies. Taču daudz svarīgāks jautājums – kādēļ padome tik cītīgi izvairās no savām tiesībām rīkot atklātu konkursu un tā vietā nodarbojas ar juridisku laipošanu, lai garantēti paturētu amatā pašreizējo valdes priekšsēdētāju? Beltes darbība ekspertu un politiķu vidū tiek vērtēta vairāk pozitīvi nekā negatīvi, bet vai tiešām viņš ir tik neaizvietojams?

“Uz pārmijām zirgus nemaina,” deputātiem skaidroja Dace Ķezbere, kas padomē atbild par sabiedrisko televīziju. Viņa uzsvēra, ka tuvākajos gados elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā gaidāmi nopietni satricinājumi – ilgi apspriestā NEPLP sadalīšana, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, tāpat televīzijas vadībai jārisina nemitīgi jautājumi ar investīcijām, tehnikas atjaunošanu, ēkas uzturēšanu. “Latvijas Radio gadījumā mēs varam redzēt, cik grūti pēc pilnīgas valdes nomaiņas ir strādāt jaunajam sastāvam. Beltes kungs tomēr ir bijis klāt procesos, ir pietiekami zinošs un iestrādājies. Ir sāktas labas lietas, un būtu žēl, ja jaunā vadība tās sāktu no nulles. Arī LTV kolektīva sanāksmē gan viena, gan otra arodbiedrība pauda viedokli, ka labprāt turpinātu strādāt Beltes kunga vadībā,” teica padomes pārstāve. Abus pārējos valdes locekļus – par programmu attīstību atbildīgo Sergeju Ņesterovu, kā arī par finansēm un tehnoloģijām atbildīgo Māri Skujiņu – televīzijas darbinieki esot vērtējuši kritiskāk. Ķezberei piebalsoja arī NEPLP loceklis Ainars Dimants, atgādinot, ka atklāts konkurss par Belti jau bijis pirms trijiem gadiem un neesot nepieciešams rīkot jaunu, vēl jo vairāk tādēļ, ka pēc jaunā regulējuma kandidātu debates un iztaujāšana notiktu aizklāti.

Kā novēroju, padomes locekļu skaidrojumi deputātus īpaši nepārliecināja. Vairākums no viņiem palika pie uzskata, ka forma, kādu izvēlējies NEPLP, ir lāča pakalpojums gan Latvijas Televīzijai, gan I. Beltem, jo atklāta konkursa rīkošana būtu mazinājusi šaubu un aizdomu ēnu. Arī Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas pārstāve Aiga Grišāne uzskata, ka šajā gadījumā būtu bijis jārīko konkurss, jo sabiedriskie mediji nav vienkārši viena no tautsaimniecības nozarēm, bet gan fundamentāla demokrātiskas iekārtas sastāvdaļa. “Neredzu pamatojumu, kādēļ padome šoreiz interpretēja likumu šādi. Iespējams, vajadzētu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikt, ka šādos gadījumos noteikti nepieciešams atklāts konkurss,” teica ierēdne.

Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti tādu interesi par LTV vadības maiņu izrāda tādēļ, ka sabiedriskā pasūtījuma uzdevums cita starpā ir arī veicināt patriotisku attieksmi pret neatkarīgās Latvijas valstiskumu, tās demokrātisko valsts iekārtu; izglītot iedzīvotājus un veicināt viņos pilsonisku izpratni par politikas, ekonomikas, kultūras un citiem jautājumiem; veicināt latviešu valodas lietošanu, popularizēt Latvijas vēsturi un kultūras vērtības. Deputāti vēlējās uzzināt, kā pašreizējai LTV valdei veicies ar pasūtījuma izpildi tieši patriotisma veicināšanas griezumā, bet šādu analīzi NEPLP pārstāvji nebija gatavi sniegt.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kādam varbūt rada jautājumus, bet vidusmēra pilsonim no klaja LTV nolieguma pirms tam, līdz teju populārākajai TV tagad. Belte tajā puveklī atvēra logu un ielaida svaigu gaisu.
    Tā turēt!

  2. Protams ka rada jautājumus un vēl kādus,jo nonākt sabiedrisk'[as TV šefa amatā PĒC !!!PBK ,nu ziniet.Tas līdzvērtīgi kā Āboltiņa atdeva PBK žurnālistam Ušakam Rīgu !!Ne velti LTV tik pamatīgi rāda okupantu tusiņus pie Pārdaugavas monstra.Un otrādi,latviešiem svarīgus notikumus un datumus noklusē.Tas ir līdzvērtīgi ,ja Kiseļova vietā ieliktu Dombravu.Tanī NEPLP arī salīduši ne jau latviskas dzīvesziņas fani.Domburu tur jāieliek!

  3. Izrādās, ka televīzijas valdē ir bijis tikai viens zirgs – Belte! Bet tie abi pārējie tādi ēzeļi vien…

  4. Pēdējos gados žurnālistu devums ir pasliktinājies it sevišķi valodas ziņā.Vai tiešām mums nav žurnālistu, kas perfekti pārvalda latviešu valodu, ka jāliek personas ar drausmīgu izloksni, vai arī tā ir tā saucamā integrācija Beltes stilā? Vai tiešām vienam vienīgam latviešu kanālam nevar atrast valodu zinošus žurnālistus? Tāpat uz ielām intervijas tiek ņemtas krievu valodā. Kāpēc tad tā jāizdabā cilvēkiem kuri tīšām atsakās runāt latviski? Vai tā arī ir tā integrācija Beltes stilā? Nemaz jau nerunāsim par programmu kvalitāti.

  5. tas fakts, ka Belte, pirms atnākšanas uz LTV, ir praktizējies pie “Первый Балтийский канал” speciālistiem, nevieš viņam lielu uzticību.

  6. NEPLP - pārkrievošanas garants! Atbildēt

    tas, kāda izskatīsies televīzija ir saprotams , kad apskatamies uz Latvijas Radio programmuām. Tur LR4 proramma (t.i. apm 1/5 daļa naufas apjoma) – kura ir iecerēta kā integrācjas programma – ir ikai krievu valodā!! Ko, vai mazākumtautības integrācija Latvijā notiek ar svešvalodas t.i. krievu valodas palīdzību? Lūk, kas sagaidāms Latvijas Televīzijā, ja tu paliks šī maskavas beltiskā akstīgala , kuram ļoti patīk netīri ūdeņi ar visādām medūzām …

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+