Latvijā
Politika

Aizdomas par “Saskaņas” sabotāžu 16


Nacionālās apvienības pārstāvji uzskata, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (attēlā no kreisās kopā ar Saeimas deputātu Vitāliju Orlovu) vairākus likumprojektus tur atvilktnē un neesot ieinteresēts tos virzīt uz priekšu.
Nacionālās apvienības pārstāvji uzskata, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (attēlā no kreisās kopā ar Saeimas deputātu Vitāliju Orlovu) vairākus likumprojektus tur atvilktnē un neesot ieinteresēts tos virzīt uz priekšu.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Teksts papildināts ar Sergeja Dolgopolova komentāru 4.rindkopā

Likumprojekts, kas paredz priekšvēlēšanu aģitāciju pieļaut tikai latviešu valodā, iestrēdzis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tādēļ valdošās partijas vakar vienojās uzticēt šo darbu citai komisijai.

Nacionālās apvienības (NA) sagatavotos grozījumus Saeima jau 8. martā nodeva Sergeja Dolgopolova (“Saskaņa”) vadītajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet tā jo-projām nav sākusi šo likumprojektu skatīt. Komisijas darba kārtību nosaka tās priekšsēdētājs. Likumprojekta autoriem radušās bažas, ka Dolgopolovs apzināti vilcina šo likumprojektu, tādēļ pēc NA ierosinājuma valdošā koalīcija vakar vienojās Aģitācijas likuma grozījumus pārcelt uz Saeimas Juridisko komisiju, ko vada NA pārstāvis Gaidis Bērziņš.

“Dolgopolova kungs jau vairākus likumprojektus tur atvilktnē un nav ieinteresēts tos virzīt uz priekšu. Tādēļ mums neatliek nekas cits, kā mainīt komisiju, lai panāktu grozījumu pieņemšanu jau šīs Saeimas laikā,” pēc koalīcijas sēdes skaidroja NA pārstāvis Jānis Dombrava. Viņš arī pauda viedokli, ka uzticēt Saeimas Valsts pārvaldes komisijas vadīšanu “Saskaņas” pārstāvim bijusi kļūda. “Ja reiz “Saskaņas” pārvaldītajā Rīgas domē pašvaldībai nav uzticēta nevienas komitejas vadība, tad Saeimas lēmums uzticēt tik svarīgu komisiju šīs frakcijas pārstāvim ir nesaprotams. Varēja izvēlēties pārstāvi arī no kādas citas opozīcijas frakcijas, piemēram, Latvijas Reģionu apvienības. “Saskaņa” ne vien izmanto šo amatu, lai bloķētu sev netīkamus likumprojektus, bet arī atklāti lobē pāris lielās Latvijas pašvaldības,” teica Dombrava.

Komisijas vadītājs Dolgopolovs skaidro, ka aizkavēšanās saistīta ar nepieciešamību veikt papildu izpēti: “Ir likumi, kas virzās ļoti ātri, ir kas lēnāk, bet tas nav tādēļ ka Dolgopolovs vai cits komisijas vadītājs tos sabotētu vai vilcinātu. Gluži vienkārši ir tēmas, kas raisa strīdus sabiedrībā. Tad nepieciešama garāka izskatīšana, jālūdz papildus atzinumi, iespējams jāizstrādā alternatīvi likumprojekti. Arī konkrētajā likumprojektā ir lielas problēmas. Priekšvēlēšanu aģitācijas galvenais uzdevums ir panākt, lai ikviens vēlētājs, neatkarīgi no viņa tautības būtu informēts par partiju programmām, piedāvājumiem un kandidātiem. Varam jau jau vienkārši noteikt ierobežojumu, ka tam jānotiek tikai valsts valodā, bet cik zinu nevienā Eiropas valstī šāds ierobežojums nepastāv. Jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam, tādēļ bija nepieciešams iepazīties arī ar starptautisko praksi un Eiropas Cilvēktiesību tiesas redzējumu. Šī tiesa jau vērtējusi šādu ierosinājumu citā valstī un to noraidījusi. Pārmest, ka šeit notiek nodarbošanās ar sabotāžu vai apzinātu vilcināšanu ir politikānisms, kas ļoti raksturīgs, piedodiet NA pārstāvjiem.”

NA piedāvātie grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu “Priekšvēlēšanu aģitācijas valoda”, kurā tiktu nepārprotami noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācija pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām tiek veikta tikai valsts valodā. Likumprojekta autori uzskata, ka šādā veidā tiktu iedzīvināts Satversmes 4. pantā noteiktais, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, paplašināta valsts valodas lietošana un palielināta vēlētāju atbildība pienācīgi apgūt latviešu valodu.

“Latvijas pilsoņiem jau tagad nevajadzētu būt nekādām problēmām saprast un izvērtēt priekšvēlēšanu informāciju, kas tiek sniegta valsts valodā. Latvijas parlamenta vēlēšanās pilsoņi ir tie, kas izdara izvēli – kam uzticēt publisko varu. Vai mēs varam iztēloties, ka šādus lēmumus pieņemtu cilvēki, kuri, 28 gadus dzīvojot neatkarīgā Latvijā, nebūtu apguvuši valsts valodu? Pat tad, ja šādi pilsoņi tiešām eksistē, viņu attieksmes dēļ nav jācieš citiem. Priekšvēlēšanu avīzes, bukleti un plakāti krievu valodā nereti liek Latvijas iedzīvotājiem justies kā svešiniekiem pašiem savā zemē,” skaidrojis Raivis Dzintars.

Grozījumu nodošanu komisijām 8. marta Saeimas balsojumā atbalstīja vairākums deputātu. Pret balsoja visa “Saskaņas” frakcija, kā arī paputējušās “No Sirds Latvijai” pārstāvji un Juris Viļums no Latvijas Reģionu apvienības.

LA.lv