Foto: SHUTTERSTOCK

Drošības policija (DP) aizturējusi kādu Latvijas pilsoni aizdomās par spiegošanu ārvalsts labā, un tiesa viņam kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu. Viņa vārds pagaidām netiek atklāts.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Kriminālprocesu DP sāka pagājušā gada 19. decembrī. Aizdomās turētajam piemērots statuss par spiegošanu un arī šaujamieroča vai munīcijas nelikumīgu apriti.

DP preses nodaļas pārstāve “LA” norādīja, ka aizdomās turamais nav “Nepilsoņu kongresa” organizators Jurijs Aleksejevs, kurš nesen bija detalizēti aprakstījis it kā viņa mājās pērn 18. decembrī veikto kratīšanu. Kratīšanas laikā pie viņa dzīvoklī atrastas 34 šaujamieroča patronas. J. Aleksejevs liedzies, ka patronas piederētu viņam. Aleksejeva versija – drošībnieki patronas esot slepus atstājuši viņa dzīvoklī, lai viņu varētu apsūdzēt.

Kokteilis

VIDEO. “Par šo jautājumu var piedot Kaimiņam visus grēkus.” Kaimiņš uzdod kultūras ministrei šī brīža kutelīgāko jautājumu

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Notikusī aizturēšana ir otrais zināmais gadījums pēdējos gados, kad aizdomās par spiegošanu tiek aizturēts Latvijas iedzīvotājs. 2016. gada nogalē par spiegošanu Krievijas labā aizturēts AS “Latvijas dzelzceļš” ceļu meistars Aleksandrs Krasnopjorovs, kurš fotografējis Jelgavas stacijā NATO tehnikas kustību un informāciju nodevis paziņām Krievijā. Šobrīd lietu izskata Jelgavas tiesa.

Tikmēr Igaunijā jau notikušas vairākas lielas tiesas prāvas pret cilvēkiem, kas jau atzīti par vainīgiem spiegošanā Krievijas labā. Skaļākā no tām ir 2008. gadā aizturētā augsta ranga Igaunijas aizsardzības ministrijas amatpersonas Hermaņa Simma lieta. Viņš tika notiesāts par spiegošanu Krievijas labā.

Pazīstamais žurnālists, laikraksta “The Economist” redaktors Edvards Lūkass savā 2012. gada grāmatas “Maldināšana” noslēgumā uzdod jautājumu – cik “simmu” jo­projām darbojas “jaunajās” NATO valstīs? “Šīs cilvēku laika bumbas netikšķēs mūžīgi. Cilvēki, kam bija mazliet pāri 30 gadiem vēlīnajos 80. gados, tagad ir piecdesmitgadnieki un oficiālo karjeru augstumos. (..) Tagad “aptraipītā paaudze” var atstāt daudz kaitējuma aiz sevis – diskrēti veicināt to jauno amatpersonu karjeru, kuri vēlas sadarboties ar Krieviju, vai bloķēt tos, kas izskatās neatlaidīgi godīgi.”