Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. jūlijs, 2014
Drukāt

Cilvēkam ir vairāk nekā 80 darba vietas. Vai tas ir iespējams? Latvijā – jā
 (7)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija “Lursoft”

“Lursoft” veiktais pētījums rāda, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, kuri darbojas ļoti daudzu uzņēmumu valdēs. Izveidotajā sarakstā var atrast gan uzņēmēju sabiedrībā pazīstamus un veiksmīgus cilvēkus, gan tādus, par kuriem nekas nav dzirdēts. Saraksta līderis ir SIA “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons, kas ieņem amatu valdē vairāk nekā astoņdesmit uzņēmumos. Visi amati ir saistīti ar nekustamo īpašumu. Daudzās uzņēmumu valdēs patīk gozēties arī būvniecības SIA “Skonto būve” un citu uzņēmumu īpašniekam Guntim Rāvim – ap pussimts uzņēmumos. SIA “Skonto būve” pārstāve Kristīne Zeltiņa skaidro: “Lai sistematizētu Guntim Rāvim piederošo vairāku desmitu uzņēmumu pārvaldību un lai līdztekus darbībai būvniecības sektorā attīstītu jaunas nozares un paplašinātu investīciju iespējas jaunos projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs, 2010. gadā tika dibināta holdinga kompānija “GRF”. Nodrošinot juridiski korektu pārvaldību, G. Rāvis uzņēmumos ir arī amatpersona.”

Nedaudz atpaliek An­dra Šķēles biznesa partneris Edgars Šķenderis ar amata vietām 43 uzņēmumos, no tiem liela daļa ar vēja enerģētiku saistītos uzņēmumos.

“Vienas personas saistība ar lielu skaitu uzņēmumu, esot valdes locekļa vai kapitāla daļu īpašnieka statusā, pati par sevi nav izšķiroša pazīme labai vai sliktai biznesa pārvaldībai. Nereti uzņēmēju izvēli pārvaldīt biznesu, nodalot to vairākos atsevišķos uzņēmumos, nosaka vajadzība sadalīt risku vai iecere īstermiņā attīstīt un pārdot kādu biznesa daļu. Atsevišķās biznesa nozarēs katra projekta nodalīšana atsevišķā komercsabiedrībā ir ierasta prakse, kam ir gana daudz racionālu iemeslu. Piemēram, nekustamo īpašumu attīstīšanā parasti katrs no attīstāmajiem projektiem ir nodalīts atsevišķā uzņēmumā. Izvērtējot ar būvniecību, projekta finansēšanu un pārdošanu saistītos riskus, katra nekustamā īpašuma projekta attīstīšana atsevišķā uzņēmumā ir saprotama un pamatota izvēle. Citkārt biznesu sadalīt daudzos atsevišķos uzņēmumos pamudina vajadzība izpildīt kādus formālus kritērijus.

Piemēram, enerģijas ražošanas biznesā ir sastopami piemēri, kur katrs vēja ģenerators vai koģenerācijas iekārta ir nodalīta atsevišķā komercsabiedrībā, kaut arī atrašanās vieta un saistītā infrastruktūra ir viena un tā pati. Tādā gadījumā parasti vairāku atsevišķu uzņēmumu pastāvēšanu diktē vēlme izpildīt noteiktus ražošanas apjoma vai apgrozījuma parametrus. Iemesls uzņēmumu skaitam ir formalitāte, nevis biznesa būtība. Kā vienā, tā otrā gadījumā vienu un to pašu dalībnieku vai valdes locekļu atrašanās vairākos uzņēmumos ir savienojama ar labu uzņēmuma pārvaldību,” skaidro advokātu biroja “Deloitte Legal” asociētais partneris Gints Pucēns.

Mazliet skeptiskāka ir auditoru kompānijas “PricewaterhouseCoopers” partnere Ilandra Lejiņa: “Gadījumā, ja viens cilvēks ir ieguldījis 50 uzņēmumu kapitāldaļās, teorētiski pastāv iespēja, ka šis cilvēks ir diversificējis riskus, lai gan ir grūti, lai neteiktu neiespējami, kvalitatīvi pārraudzīt šādu ieguldījumu apjomu, turklāt tas noteikti neliecina par efektīvu biznesa praksi. Savukārt, ja par valdes locekli viens un tas pats cilvēks ir iecelts 80 uzņēmumos, realitātē tā pienesums ir vājš, turklāt atsevišķos gadījumos tā varētu būt norāde uz pretlikumīgām darbībām. Kopumā abu situāciju vērtējums nevar tikt dēvēts par labas pārvaldības piemēriem.”

Sarakstā atrodams arī Argods Lūsiņš, AS “Kurzemes degviela” vadītājs, zemnieku saimniecības “Līgo” un koģenerācijas staciju īpašnieks Jānis Vinters, kā arī “Norvik bankas” “zelta” darbinieks un premjerministres L. Straujumas dēls Ģirts Straujums. AS “Norvik banka” pārstāve Valda Ķipāne aizstāv savu darbinieku: “Ģirts Straujums ir “Norvik bankas” korporatīvās pārvaldes vadītājs un bankā strādā kopš 2008. gada. Visi uzņēmumi, kuros viņš ir iecelts valdē/padomē, ir ar banku saistīti. Liela daļa pieder “Norvik Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai”, kas ir bankas meitas uzņēmums. Mēs augstu vērtējam Ģirtu kā speciālistu un uzticamies viņa vadītāja spējām, tādēļ arī viņš ir bankas viedokļa aizstāvētājs šajos uzņēmumos.”

Likuma ietvaros


Lielāko auditoru kompāniju pārstāvji teic, ka katrs gadījums, kad viens cilvēks darbojas ļoti daudzos uzņēmumos, ir jāskata individuāli. “No biznesa loģikas nav nekas īpašs, ka viens cilvēks ir daudzu uzņēmumu valdēs vai ka vienam cilvēkam pieder daudzu uzņēmumu daļas. Tā var būt risku nodalīšanas stratēģija, kas var ļaut nošķirt atbildību dažādos uzņēmējdarbības projektos, ja tie ir saistīti ar biznesa risku vai ir uzņemtas saistības. Dibināt atsevišķus uzņēmumus kādam konkrētam projektam ir samērā ierasta prakse,” uzskata SIA “Ernst & Young Baltic” partneris Baltijā Guntars Krols. Viņš arī pieļauj vienkāršāku skaidrojumu: “Uzņēmumus Latvijā ir vieglāk dibināt nekā likvidēt, un daudzi uzņēmumi turpina formāli eksistēt pat tad, kad to jēgpilna darbība ir sen beigusies. Var gadīties, ka uzņēmīgi cilvēki turpina dibināt arvien jaunus uzņēmumus, kad ar iepriekšējiem nav veicies, neparūpējoties tos likvidēt.”

“Atšķirīgi vērtējamas situācijas, kad valdes loceklis vai dalībnieks pilda tikai nominālas funkcijas, rūpējoties par īsto biznesa saimnieku un vadītāju konfidencialitāti, vai, piemēram, pildot “Latvijas pilsoņa” lomu situācijās, kad no tā atkarīga iespēja nodarboties ar noteikta veida biznesu vai iegūt īpašumu. Tādos gadījumos uzņēmuma pārvaldība nav atzīstama par labu, jo biznesam svarīgie lēmumi netiek pieņemti dalībnieku sapulcēs vai valdes sēdēs. To dara citi un citur,” norāda G. Pucēns.

Uz jautājumiem par uzņēmumu pārvaldību auditoru kompānijas atbildes sniedza ļoti pārdomāti un diplomātiski, bet SIA “KPMG Baltics” pārstāvji, kas ir viena no lielā četrinieka kompānijām nozarē, no komentāriem atteicās vispār. Un tas ir arī saprotami, jo Latvijas lielākās kompānijas auditē un konsultē vadošās pasaules auditoru kompānijas “Ernst & Young Baltic”, “Deloitte Latvia” vai “Deloitte Audits Latvia”, “PricewaterhouseCoopers” un “KPMG Baltics”. Tā, piemēram, “Skonto būves” gada pārskatu auditē “Ernst & Young Baltic”, “Norvik bankas” gada pārskatu vēta “Deloitte Audits Latvia” utt.

VID vienalga


Uz jautājumu, vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievērš uzmanību tam, cik daudz valdēs vai cik daudz uzņēmumu pieder vienam cilvēkam, iestādes sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja teic, ka VID kompetencē nav uzņēmumu pārvaldības vērtēšana. “VID seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai. Iestādes redzeslokā nonāks informācija par fiziskām personām, kas gūst nezināmas izcelsmes ienākumus, par fiziskām personām, kuru izdevumi pārsniedz gūtos ieņēmumus, kā arī citu veidu informācija, kura tiek analizēta kopsakarā ar VID jau uzkrāto informāciju un citu iestāžu un personu sniegto informāciju. VID ir interese par visiem fizisko personu gūtajiem ienākumiem, kas nav deklarēti atbilstoši likumam, sākot ar nereģistrētu saimniecisku darbību, no kuras gūst ieņēmumus, kā arī par ārzemēs gūtiem un nedeklarētiem ieņēmumiem.”

Uzņēmēji, kam pieder visvairāk uzņēmumu
Vieta Uzņēmējs Užņēmumu skaits

Rīgā
1. Rebuks Kristaps 63
2. Silkāns Pēteris 49
3. Krištaļevičs Vitālijs 46
4. Solovjovs Sergejs 45
5. Marcinkonis Jānis 42

Pierīgā
1. Vaganovs Aleksandrs 52
2. Horoševskis Vadims 29
3.-4. Vihņevičs Marks 28
3.-4. Knuikše Mihails 28
5. Garkāns Armands 20

Vidzemē
1. Kalniņš Raitis 32
2. Vanags Gatis 15
3. Bērziņš Uģis 10
3.-5. Janovičs Oskars 9
3.-5. Ķēniņš Sandis 9
3.-5. Strautiņš Jānis 9

Kurzemē
1. Krūmiņš Ainars 29
2. Džeriņš Andrejs 14
3. Skoks Igors 13
4. Radelis Edgars 11
5. Strīķis Aigars 10

Zemgalē
1. Buholcs Vilnis 24
2. Kamišovs Edgars 22
3. Zviedris Jānis 16
4. Šipačovs Genadijs 13
5. Paškausks Vitauts 12
5. Barinovs Aleksandrs 12

Latgalē
1.-2. Vronskis Aleksandrs 11
1.-2. Guščins Oļegs 11
3.-5. Saveļjeva Nataļja 8
3.-5. Šatilovs Romans 8
3.-5. Sabanskis Jurijs 8
3.-5. Zakrževskis Aleksejs 8
3.-5. Kalāns Viktors 8

* Atlasīti uzņēmēji, kuriem ir tiešas dalības uzņēmumā, neņemot vērā, ka dalība var
būt pastarpināta
Avots: “Lursoft” (Uzņēmumu reģistra dati), 03.2014.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tās jau nav darba vietas, bet amati. Bet plebs trako…

  2. “Latvijas betmeni”……………

  3. Ta tiesam tik var Latvija! Tur ari tiek apmazgata naudina un musu valdibai viss pie vienas vietas!VID tik trenka mazos, jo lidz tadiem jau rokas nesniedzas! Ka saka- roka roku mazga! Musu Latvija nekad netiks uz zala zara! Tadel jau ar musu jaunatne ir pesimistiski noskanota un doma tik par aizbrauksanu.

  4. Nevis darba vietas, bet naudas izpumpēšanas vietas. Kā VID var būt vienalga? Tur ir ko paņemt un pētīt shēmas, nevis simtlatniekus trenkāt par sīkumiem!

  5. Cik ilgi parazīti dzers mūsu asinis?

  6. ko par to saka KNAB un citas Likuma institūcijas, kā piemēram Darba inspekcija?

  7. Interesantu būtu zināt šo superdarbnieku zilo lapu apmaksas kārtība,darba laika uzskaite un citas parastam cilvēkam pierastas lietas.Ja strādā 80 vietās droši vien ir arī 80 atvaļinājumi un 80 zilās lapas.Nebrīnītos ja tas tā būtu un sabiedrībai tā būtu izprotama lieta.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+