“ABLV” aizdevumam Latvijas Banka ieslēdza elektronisko naudas drukāšanas mašīnu 6
“Latvijas Banka aizdod 297,2 miljonus eiro grūtībās nonākušajai komercbankai “ABLV Bank”.” Tādi un līdzīgi virsraksti satrauca ne vienu vien Latvijas iedzīvotāju. Kā nu ne, pavisam nesenā atmiņā ir “Parex bankas” glābšana par 1,7 miljardiem eiro un šīs glābšanas radītās sekas. Turklāt vismaz pusmiljardu eiro pavisam noteikti valsts ir zaudējusi. Tomēr jāuzsver, ka “ABLV” gadījums ir citāds, jo aizdod Latvijas Banka (LB), nevis Latvijas valsts no Valsts kases.
Svaigi drukāta nauda
Kopumā “ABLV” vadība pret vērtspapīru ķīlu Latvijas Bankai lūdza aizdot 480 miljonus eiro, taču, kā redzams, LB lūgumu apmierinājusi tikai daļēji. Kā pēc aizdevuma apstiprināja LB pārstāvis Jānis Silakalns, finanšu darījumā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi, ko apstiprinājušas arī vairākas amatpersonas.
“Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedz aizdevuma apjomu. Aizdevums komercbankai jāatdod līdz šā gada augustam. Ja tas nebūs iespējams, šos bankas ieķīlātos vērtspapīrus varēsim pārdot, pilnībā atgūstot aizdevumu apjomus un procentu maksājumus, pāri palikušo daļu atskaitot atpakaļ bankai,” skaidroja Silakalns. Taču, ja LB aizdevumam neizmanto Valsts kases līdzekļus, rodas jautājums – no kurienes Latvijas Banka gūst līdzekļus šādu aizdevumu veikšanai?
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns “LA” norādīja, ka Latvijas Banka peļņu gūst no rezervju pārvaldīšanas. “Mums ir diezgan lielas rezerves, un, ieguldot šīs rezerves, saņemam procentus, no kā arī rodas peļņa, ko izmantojam savas darbības segšanai, bet atlikumu ieskaitām valsts budžetā,” sacīja bankas pārstāvis.
Taču, runājot par aizdevumu “ABLV” – tā nav nākusi no LB peļņas. “Tā ir svaigi radīta nauda. Tas ir tas, ko centrālās bankas dara, – tās rada naudu. Jo kaut kur taču tai naudai ir jāsākas. Šajā gadījumā mēs pieņemam vērtspapīrus no bankas un pretī izsniedzam naudu. Agrāk tā būtu skaidra nauda maisiņā, ko kāds krājis, bet šobrīd viss norit elektroniski – kā mūsu kontā parādās vērtspapīri, tā mēs citā kontā aizskaitām naudu. Varētu teikt, ka mēs elektroniski nodrukājam naudu,” sacīja M. Bitāns, uzsverot, ka banka tā darbojas jau vairākus gadus. “Visu laiku no bankām uzpērkam vērtspapīrus un pretī dodam naudu – šis ir tieši tas princips. Sanāk, ka mēs naudu radām no jauna – tā nav mūsu peļņa, ko ieguldām,” teica M. Bitāns.
Latvijas Banka aizdoto naudu nezaudēs
Savukārt Eiropas Centrālā banka konstatējusi, ka “ABLV” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Šajā gadījumā ECB uzsver, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām. “Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem. Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādus un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra,” teikts ECB paziņojumā. Tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar tik skaļiem paziņojumiem vēl nav nākusi klajā, uzsverot, ka “ABLV” likvidācija ir tikai viens no iespējamiem variantiem.
Ja nu banka likvidējas – kas notiks ar LB aizdoto naudu? “Šobrīd vēl nezinām, kāds būs process ar mūsu aizdoto naudu, bet iespējas ir tikai divas – vai nu aizdoto naudu dabūsim atpakaļ, pretī atdodot ķīlu, vai arī, ja naudu no bankas atpakaļ nedabūsim, tad mēs realizēsim ķīlu, paturot to naudu, kas mums pienākas, pārējo atlikumu atdodot “ABLV”. Jebkurā gadījumā mēs neko nezaudējam. Aizdotā nauda neizkūp gaisā, un tāpēc arī aizdotā nauda ir daudz mazāka nekā vērtspapīru ķīla – lai nodrošinātos pret šo gadījumu,” sacīja LB pārstāvis.
Latvijas Banka pelna 12 miljonus gadā
Latvijas Bankas 2016. gada peļņa bija 11,773 miljoni eiro, kas ir apmēram 2,5 reizes mazāk nekā 2015. gadā.
Saskaņā ar likumu par Latvijas Banku 65% jeb 7,7 miljoni eiro no Latvijas Bankas 2016. gada peļņas tika ieskaitīti valsts budžetā un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā.
Kopumā 539 Latvijas Bankas darbinieku algās 2016. gadā tērēts 17,1 miljons eiro, no tā LB padomei un valdei izmaksāti 1,58 miljoni eiro.
Avots: Latvijas Banka
