Mobilā versija
+6.8°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
14. decembris, 2016
Drukāt

Aizej tur, nezin kur. Visvaldis Gercāns par pašvaldību reformu (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Visvaldis Gercāns, pašvaldības deputāts no 1993. līdz 2009. gadam

Ar lielu interesi izlasīju “Latvijas Avīzes” 21. novembra numurā publicēto interviju ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu. Strādājot pašvaldību laukā, agrāk nācās saskarties ar pašvaldību reformu procesiem, un jauno pārmaiņu ieceres ir viesušas daudzus jautājumus.

Vispirms centos rast atbildi uz jautājumu, kāds ir plānotās reformas mērķis un galarezultāts – pašvaldību apvienošana, valsts reģionu jeb apriņķu izveidošana vai pašvaldību sadarbības teritoriju kartēšana.

Īsā laikā izdevās izprast, ka pirmo variantu mūsu valdības vīri neuzskata par virzāmu. Galu galā nesen, 2009. gadā, jau apmēram piecas reizes tika samazināts pašvaldību skaits, un pirms tālākas reformēšanas būtu labi veikt kvalitatīvu analīzi par pārmaiņu ieguvumiem vai zaudējumiem. Kamēr mūsu valstsvīri gudro, ko darīt ar tiem 39 Latvijas novadiem, kuri neatbilst reformas likumā ierakstītajam 4000 iedzīvotāju skaitam, kaimiņi igauņi nolēmuši, ka viņu vietējā pašvaldībā jābūt vismaz 5000 iedzīvotājiem. Igaunijā pašvaldību brīvprātīgā apvienošanās beigsies 2017. gada 1. janvārī, bet pēc tam citas pašvaldības tiks apvienotas administratīvā veidā. Bet, protams, ne viss, kas der igauņiem, derēs arī latviešiem.

Lai saprastu, ko tad īsti reformēs Latvijā, nācās ielūkoties divos pirm­avotos – Kučinska valdības deklarācijā un Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam. Un viss uzreiz kļuva skaidrs. Mūs sagaida nevis viena reforma, bet divas. Pirmo reformu iezīmē valdības deklarācijas sadaļa “Tautsaimniecības stiprināšana”, kura paredz izveidot pašvaldību sadarbības teritorijas.

Otro reformu nosaka valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnes, kuras paredz valsts pārvaldes institūciju reģionālā teritoriālā iedalījuma unificēšanu, veidojot reģionus ar administratīvajiem centriem lielākajās Latvijas pilsētās.

Tātad divas reformas – pirmā ar pašvaldību sadarbības teritorijām, otrā ar valsts pārvaldes reģioniem. Diemžēl šajā brīdī atbildes beidzas un veidojas vesela rinda jautājumu.

Vispirms būtu labi paskaidrot sabiedrībai, kādi ieguvumi tai būs no jaunizveidotām fiksētām pašvaldību sadarbības teritorijām. Ja mērķis ir tautsaimniecības stiprināšana, tad ir diezgan loģiski, ka dažādu saimniecisko nozaru attīstībai pašvaldībai var būt atšķirīgi sadarbības partneri. Tūrisma veicināšanai sadarbība var būt, piemēram, ar tuvējās upes krastos esošajām pašvaldībām, atsevišķu komunālo pakalpojumu attīstībai tikai ar tuvākajiem kaimiņiem, bet specifisku augstu tehnoloģiju uzņēmējdarbībai var būt vēlama sadarbība ar vietējo varu otrā valsts malā.

Diemžēl presē lasītā informācija vieš tikai lielāku jucekli šajā procesā. Viens no piemēriem ir reformas virzītāju paustais izbrīns (“LA”, 21.11.2016.) par žurnālistiem, kuri izvilkuši un tiražē vārdu “apriņķis”, kaut par to izveidošanu ministrija pat nedomājot. Ieejam Pārresoru koordinācijas centra interneta mājas lapā, sameklējam dokumentu ar aktuālo valdības deklarācijas izpildes rīcības plāna īstenošanas statusu un pretī uzdevumam par pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi lasām: “.. turpmākai diskusijai tiks piedāvāts 16. apriņķu teritoriju projekts ..”, kā arī apgalvojumu, ka likumu par apriņķu darbību plānots izstrādāt 2017. gadā.

Ja Latvija šajā gadījumā neizgudrotu riteni no jauna, bet izpētītu pasaules pieredzi, tad ātri varētu nonākt pie secinājuma, ka valsts uzdevums pašvaldību sadarbības veicināšanā ir atbilstošu likumu pieņemšana, nevis robežu ievilkšana.

Un noslēgumā – par valsts pārvaldes reģionu izveidi. Ja pašlaik valsts pārvaldes iestāžu tīkls nav optimāls, tad reģionu izveide to neuzlabos. Iedzīvotājam ir vienalga, kādu reģionu kartē viņam apzīmēs apkārt. Svarīgi, lai valsts pakalpojumi būtu kvalitatīvi un pieejami.

Varbūt vēl nav par vēlu pirms reģionu reformas sākšanas izstrādāt tās pamatojumu, kas balstīts Latvijas demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas analīzē. Tāpat ir apšaubāms, vai reģionu izveide bez noteiktu valsts funkciju deleģēšanas tiem var veicināt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos.

Mūsu tuvākie kaimiņi Skandināvijas valstīs ir jau uzkrājuši krietnu pieredzi reģionu darbībā. Vidējais reģionu iedzīvotāju skaits, kas Somijā, Zviedrijā un Dānijā ir robežās no 290 000 līdz 1 150 000 cilvēku, liecina, ka mēroga ziņā šeit var rast labu piemēru arī Latvijas reģionu izveidei. Skandināvijas reģionu funkcijās ietilpst reģionālā un telpiskā plānošana, vides aizsardzība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, veselības aizsardzība, sabiedriskais transports, reģionālie ceļi, ES struktūrfondu piesaiste, tūrisma veicināšana, pieaugušo izglītība un daudzi citi reģionālas nozīmes jautājumi.

Mūsu Satversmes 3. pants skan: Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Šādi teritoriāli veidoti reģioni, līdzīgi definējot arī Rīgas reģiona statusu, labi atbilstu tai demokrātiskajai pieredzei, kas uzkrāta Skandināvijā, gan reģionu lieluma, gan tiem veicamo uzdevumu ziņā.

*Autors ir bijis pašvaldības deputāts no 1993. līdz 2009.gadam

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Un kas tas par plānu – pašvaldības attālināt no iedzīvotājiem? Pašu muļķība vai Kremļa ”gudrais” padoms? drīzāk jau pēdējais – tas norāda vietējās varas zudumu lauku apvidos – Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā un pat Liepājā vara jau tuvu skatienam uz Kremli… – atliek tos mazos pabāzt zem deķa un viss…
    pat tankus nevajadzēs…( tiem ar jautājumu – kā tad tā – atcerieties ZZS noraidošo atbildi par vienoto latvisko sarakstu par Rīgas domes vēlēšanās- taciņa tiek iemīta )

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Vēsture atkārtojas – nereti kā FARSS.”

    Un, arī: “Katra tauta (t.sk. arī latvāņu lumpeņu “titulnācijas” zombiji) ir pelnījusi tādu “valsti” un tādus “vadošos locekļus” (t.i pie valsts / pašvaldoņu SILES trekni rijošus “vienlīdzīgĀKos cūklopus”), kādus tā dabū uz sava kakla un kādiem ļauj sevi iz(tolerēt) visās atverēs, uz riņķi griežot.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2008. gads): Ceturtdien, 2008. gada 18. decembrī, šīs valsts saeimas kārtējā “plenārsēdē” pēc gandrīz 9 stundas “ilgtspējīgām konstruktīvām diskusijām”, kuras pavadīja pie šīs valsts parlamenta piketējošo pašvaldību administrāciju pārstāvju un to pieaicināto atbalstītāju protesti, saeimas “tautas kalpi”, tradicionāli izmantojot valdošās koalīcijas politekonomisko interešu grupējumu ( TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK ) “skaitlisko pārsvaru”, apstiprināja “Administratīvi teritoriālās reformas likumu” un tam pievienoto “novadu karti”, kas teorētiski “pieliek punktu” Latvijā pirms 15 gadiem aizsāktajai administratīvi teritoriālajai reformai (ATR). Šis “politiskas vienošanās rezultātā tapušais” un “koalīcijas disciplīnai atbilstoši nobalsotais” ATR likums paredz valstī noteikt deviņas “republikas nozīmes” pilsētas un 109 novadus, kuros tiek “centralizēti un plānveidīgi” apvienotas vairāk nekā 500 līdzšinējās pilsētu un pagastu pašvaldības…
    —–
    .
    “Mērnieklaiki” MZ SILES “valstī”, XXI gadsimts.
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 18.12.2008., Nr.6. )
    .
    Uz Augstā Nama “goda” ‘lāvām’,
    Zviln, ‘blisinoties ačām’ blāvām,
    Bars Muļķu Zemes “tautas kalpu” ~
    Šai SILES “valstij” ‘noņem skalpu’…

    Tiek “mērniek-shēma” ‘sabīdīta’,
    Un Dievzemīte “pārdalīta” ~
    Kā desas ‘luņķi’ griežot šķēlēs,
    Par to ‘kuļ SILES biedri mēles’:
    .
    “Mums, TAUKMŪĻIEM, ir ‘pirmā roka’,
    Kad Muļķu Zemes karti “loka”:
    Priekš SAVĒJIEM tā “shēma” tapa,
    (Ar “svētību” no Krupju Papa…)”
    .
    “Grib NAFTASPĀĶI vismaz daļu,
    No “valsts”, kur dzīvošanos “zaļu”,
    Mēs SAVIEM ‘zombijfaniem’ solām!
    (Un – Hūte cieši ‘tur aiz olām’…)”
    .
    “Par SEKTU aizmirst neatļausim!
    Uz SAVU pusi ‘deķi rausim’ ~
    Mums – “proporcionālu” tiesu!!!
    (Priekš Buldozera – ne jau liesu…)”
    .
    “Kas paliks pāri – PASTALNIEKIEM,
    Kā “pozīcijas” ‘pušelniekiem’!!!
    (Būs “mugurkauliem” ‘slodze sūra’,
    Bez SAVA Muļķu Zemes stūra…)”
    .
    No “opozīcijas” skan gaudas:
    “‘Bļin’ – ATKAL tie, kam ‘pulkāk’ naudas,
    Mūs “uzmeta”, kā skolas zeņķus!!!
    (‘Pa tukšo – nafig deldēt beņķus’…)”

    Aiz Augstās Mājas logiem – “pūlis”.
    Kviec badīgs ‘pašvaldoņu’ mūlis:
    “SOS!!! – ‘sugas biedri’ “kauj bez naža”!
    Šiem – “reforma”, mums – ‘baigā laža’!!!
    .
    Grib šīs “valsts” ‘spice’, varas kārā,
    No “dzimtmuižām” MŪS ‘formēt ārā’,
    Un ‘rauj no SILES nost’, kur ‘rijām’!!!
    (Kaut – “ilgtspējīgi” ‘piegānījām’…)”

    Skan “gongs” – ‘pa pogām nobliež biedri’:
    “Nav velti gadiem “lieti sviedri”,
    Un… (vēl šis/tas) iekš SILES ‘sprucis’ ~
    No “valsts” – MUMS katram ‘privāts klucis’!…”

    =====

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [cenzēts]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķisVai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+