Ko izdevies paveikt 11. Saeimas laikā, un ko darīsiet turpmāk? 0
Vairāki sabiedrībā zināmi politiķi, kuri bija ievēlēti 11. Saeimā, pēc šīm vēlēšanām parlamentā vairs neiekļuva, paliekot zem svītras. Pazīstamākie uzvārdi ir saistīti ar “Vienotību”. Vienam otram tā situācija neizskatās tik bezcerīga, jo ir iespēja tikt pie tā sauktā mīkstā mandāta. Taču ir arī tādi deputāti, kuri vairs nevēlējās balotēties un tagad strādās citās jomās.
Ilma Čepāne, Juridiskās komisijas vadītāja (“Vienotība”): “Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nolēmu vairs nebalotēties, ir nogurums no nepārtraukti tiražētās negatīvās sabiedrības nostājas, kas jūtama pret visiem deputātiem, nešķirojot, kurš strādā un kurš tikpat kā neko sasaukuma laikā nav izdarījis. Cilvēki visās savās nelaimēs vaino vai nu deputātus, vai valdību. Gandarījums man ir par to, ka Juridiskajā komisijā, kur bijis vairāk nekā 300 sēžu, esam pieņēmuši ļoti daudz likumu. Kopā ar Tiesu politikas apakškomisiju izdevies pilnveidot tiesību aktus tā, lai tie ietekmētu gan tiesu lietu ātrāku izskatīšanu, gan arī uzlabotu tiesnešu attieksmi pret pieteicējiem, kā arī sāktu tiesu sistēmas reorganizāciju. Kaut darbs bija nervus sasprindzinošs, lielākais gandarījums man ir par Satversmes preambulas pieņemšanu. Viegli nenāca arī grozījumi Pilsonības likumā, kas ļauj ārzemēs dzīvojošiem latviešiem saņemt dubultpilsonību. Turpmāk strādāšu tikai par profesori Latvijas Universitātē.”
Arvils Ašeradens (“Vienotība”), darbojās vairākās 11. Saeimas komisijās, uz 12. Saeimu balotējās Vidzemē, bet palika zem svītras: “Svarīgākais bija darbs pie uzņēmumu pārvaldes reformas, kura iznākums ir kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Pārvaldot labāk valsts kapitālu, valsts budžets saņems nepieciešamos miljonus. Ļoti svarīgs jautājums bija pensiju sistēmas reforma, kas ļāva stabilizēt sociālo budžetu. Kad mēs to saņēmām, visas rezerves bija iztērētas un nebija īsti skaidrs, kas ar sociālo budžetu notiks ilgtermiņā. Patlaban tur atkal veidojas uzkrājums, un mēs varējām atgriezties pie labas pensiju indeksācijas. Daudz strādāju arī pie Sociālās hartas ratificēšanas, kas dod tiesības katram Latvijas pilsonim, ja viņam šķiet, ka viņa sociālās tiesības ir aizskartas, vērsties Satversmes tiesā un tās aizstāvēt. Kaut gan harta lielākajā daļā ir ratificēta, tomēr ir sadaļas, kuras vēl nav ratificētas. Piemēram, par minimālo algu, patlaban pie tā strādājam. Kad gatavojāmies hartas ratifikācijai, atklājās, ka dažādās patversmēs un citās vietās reģistrēti apmēram pieci tūkstoši bezpajumtnieku jeb gandrīz tikpat daudz, cik atrodas cietumos. Ar visām sociālajām problēmām šai problēmai esam pagājuši garām, un agri vai vēlu pie tās būs jāatgriežas. Ļoti labi tikām galā ar likumu, kas padara efektīvāku legālo narkotiku izplatības ierobežošanu un kontroli. Ar uzkrāto pieredzi gribētos palikt politikas tuvumā, piemēram, pildot parlamentārā sekretāra pienākumus Labklājības vai Veselības ministrijā, bet saņemu arī citus darba piedāvājumus.”
Elīna Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte), Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja: “Neatkarīgās deputātes statuss man ļāva ļoti objektīvi vērtēt dažādas situācijas, nepakļaujoties partijas spiedienam. Pienākot 12. Saeimas priekšvēlēšanu laikam, nebiju izvēlējusies, kuram politiskajam spēkam pievienoties, jo nebiju strādājusi nevienas partijas labā. Nebūtu korekti, ja es pēkšņi ielēktu kādā sarakstā un aizsteigtos priekšā lojāliem vecbiedriem. Nākamajos četros gados man būs jāizlemj, vai es specializējos un strādāju ierēdniecības līmenī vai arī turpinu politisko karjeru. Ja ne, tad atgriezīšos privātajā sektorā, kur man pieder vairāki uzņēmumi. Bet, runājot par darbu šajā sasaukumā, esmu gandarīta, ka izcīnījām diezgan labu paketi demogrāfijas veicināšanas programmai. Izdevās aktualizēt jautājumu par netaisnīgo nodokļu režīmu mikrouzņēmumos.”
