Mobilā versija
+23.2°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
8. maijs, 2017
Drukāt

Aizliedzam cirku? Kas notiek ar dzīvniekiem pēc tam (32)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Emocionāls un sakāpināts ir jebkurš jautājums, kurā iesaistīti dzīvnieki. Šī iemesla dēļ lielu ažiotāžu sociālajos tīmekļos un presē sacēlis jautājums par dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs un iespējamu tās aizliegumu. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kurus paredzēts izskatīt Saeimā 11.maijā, vērsti, galvenokārt, pret ciešanu sagādāšanu dzīvniekiem, tomēr diemžēl neatbild uz vairākiem svarīgiem jautājumiem.


Neloģiski grozījumi

Sākotnēji likumpojekts paredzēja aizliegt cirka izradēs izmantot jebkādus savvaļas dzīvniekus – gan nebrīvē, gan savvaļā dzimušos. Interesanti gan ir tas, ka jau spēkā esošā Dzīvnieku aizsardzības likuma redakcija aizliedz savvaļas sugas dzīvnieka demonstrēšana ārpus zooloģiskā dārza, kas nozīmē tikai to, ka pašlaik Latvijā cirka izrādēs izrādīt savvaļā ķertus dzīvniekus ir aizliegts.

Tādēļ rodas jautājums – kādēļ tāda diskriminācija pret suņiem, kaķiem, zirgiem, kazām un citiem domesticētiem dzīvniekiem, kas līdzās cilvēkam bijuši jau vairākus tūkstošus gadus? Kādēļ zirgu apmācīt un izrādīt var, bet nevar, piemēram, lāci, kurš jau vairākas paaudzes ir dzimis un dzīvojis nebrīvē? Tāpat šis dzīvnieks savvaļai nav piemērots un tur nekad bez cilvēka palīdzības neizdzīvos. Vienlaikus neatbildēts paliek jautājums par seskiem, baložiem, ko izmanto iluzionisti, un citiem “eksotiskiem” dzīvniekiem, kurus vairs nevar uzskatīt par savvaļas dzīvniekiem. Vai šos dzīvniekus arī aizliegts izmantot cirka izrādēs?

Kas notiek ar dzīvniekiem pēc aizlieguma ieviešana?

Uz šo jautājumu diemžēl Twitter kontā ilgstoši neatbild organizācija “Dzīvnieku brīvība”, kas intensīvi lobē dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs. Kā izrādās, pasaules pieredze nav nemaz tik jauka. Savvaļas dzīvnieku izmantošana izrādīšanai jau ir aizliegta 40 pasaules valstīs, tomēr reti kurš interesējas par to, kas notiek pēc aizliegumu ieviešanas. It kā šis jautājums neattiektos uz Latviju, jo dzīvnieku aiztāvji norāda – Rīgas cirkam dzīvnieki nepieder, runa likuma grozījumu kontekstā ir par ceļojošajiem cirkiem. Kādā Twitter sarunā sociālā tīmekļa lietotāja Dace Briede entuziastiski atbalsta ierakstu, ka, nekas jau ar šiem dzīvniekiem nenotikšos, galvenais, ka uz Latviju viesizrādēs nebrauc.

Tas rada iespaidu, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji uz šo problēmu raugās īstermiņā, sak, galvenais ieviest aizliegumu, kas notiek tālāk – tā nav mūsu problēma. Vai nav tāda kā divkosība?

Diemžēl pasaules piemēri rāda, ka reti kuru no cirkus dzīvniekiem pēc aizlieguma ieviešanas sagaida skaistas vecumdienas. Jā, ir no Peru un Kolumbijas uz dabas rezervātiem ir pārvesti nedaudz vairāk par 30 lauvām, bet tas ir nieks, ja salīdzina ar kopējo dzīvnieku skaitu. Pirmā problēma ir tāda, ka šie dzīvnieki nav piemēroti savvaļai. Tiem nepieciešami īpaši apstākļi, lai nodrošinātu visas labturības prasības un konfortablu dzīvi. Otrkārt, ja zūd iespēja tos izmantot, tad to īpašniekiem nav vairs nedz iespēju, nedz arī finansējuma tos uzturēt. Tādēļ lielākoties šie dzīvnieki tiek vai nu nogalināti, vai arī tos ievieto zooloģiskajos dārzos, kur tāpat tiem dzīves apstākļi nav no labākajiem. Vēl ir viena iespēja – šos dzīvniekus var kādam pārdot, bet nekad nav zināms, kas tad būs šis pircējs. Treškārt, parasti pēc aizlieguma ieviešanas dzīvnieku tiesību organizāciju interese par šiem dzīvniekiem beidzas. Ir daži gadījumi, kad atsevišķas organizācijas parūpējas par šiem dzīvniekiem, bet to iespējas vienmēr ir ierobežotas.


Sliktie piemēri

Meksikā savvaļas dzīvnieku izmantošana cirka izrādēs tika aizliegta 2015.gadā. Bez darba palik ap 3500 dzīvnieku. Vēl pirms aizlieguma ieviešanas tika atrasti pamesti seši tīģeri, septiņi paviāni, četri kamieļi. Tie tika pamesti krātiņos bez ūdens un bez barības. Tāpat Meksikā dzīvnieku īpašnieki norādījuši – ja nevaram dzīvniekus pabarot, mums tie ir jānogalina. Tas pats attiecas arī uz dzīvniekiem citās valstīs, jo dzīvnieku “glābšanas” operācijas ir apjomīgas un laika ietilpīgas, prasa daudz līdzekļu. Pasaulē ir organizācijas, kas nodarbojas ar “izglābto” dzīvnieku rehabilitāciju, bet viņi atzīst, ka bieži tas ir ilgs process, un tāpat šie dzīvnieki nav piemēroti dzīvei savvaļā.

Tādēļ rodas jautājums – kas bez dažiem entuziastiem, kas ar to nodarbojas, vēl pievērsīsies šo dzīvnieku nākotnei un nodrošināšanai pēc tam, kad to pamata “darba vieta” ir aizliegta.


Cirks – moku iestāde?

Pašlaik medijos cirks un dzīvnieku dresētāji tiek atspoguļoti kā briesmoņi, kas moka dzīvniekus. Tomēr, ja šim pašam “mocītājam” aizliegts apmācīt, piemēram, lāci, kādēļ tad var dresēt suņus un zirgus? Šis ir vēl viens jautājums, par kuru likumprojekta autori un iniciatori nav padomājuši. Vai šis “mocītāja” tēls nav speciāli radīts, lai ietekmētu sabiedrības viedokli? Kādēļ, piemēram, suņu kinologus, kuri apmāca dienesta suņus, nesauc par briesmoņiem, lai gan apmācības metodes varētu būt līdzīgas?

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā drīzāk līdzinās modes lietai un skriešanai pakaļ citu valstu iniciatīvām, līdz galam nepadomājot par iespējamām sekām, par visiem saistītajiem aspektiem un aizlieguma iespējamo negatīvo ietekmi. Likumprojekts pēc būtības ir neloģisks un rada virkni papildus jautājumus, uz kuriem netiek sniegta atbilde – kas notiek ar putniem, seskiem un citiem dzīvniekiem, kas īsti nav nedz mājdzīvnieki, nedz arī savvaļas dzīvnieki. Varbūt risinājums būtu saraksta veidošana – kurus dzīvniekus ir aizliegts izmantot, kurus nē, lai bez regulējuma un skaidrības nepaliktu virkne dzīvnieku? Tāpat būtu skaidri jādefinē, kas notiek ar dzīvniekiem, kurus vairs neizmanto cirka izrādēs? Savādāk sanāk tā, ka visi šie dzīvnieki tiek pamesti likteņa varā un nevienam vairs neinteresē, kas ar tiem notiek pēc tam.


Iespējamie risinājumi

Deputāte Jūlija Stepanenko ir iesniegusi priekšlikumu, ko Saeima skatīs 11.maijā, ka savvaļā iegūtu savvaļas sugas dzīvnieku (izņemot nebrīvē dzimušu un audzētu) aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvnieku un to izrādīt publiski kā atrakciju dzīvnieku. Nebrīvē dzimušu un audzētu savvaļas sugas dzīvnieku izmantošanu kā atrakciju dzīvnieku kārtību vajadzētu noteikt Ministru kabineta noteikumos.

Ar šādu likuma redakcija, kas patiesībā ir gana loģiska, būtu jānodrošina stingra šo dzīvnieku labrutības prasību nodrošināšana un kontrole. Būtu jāsoda atsevišķi indivīdi, kas pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi, nevis jāpieņem, ka visi tā rīkojas. Tāpat ir jāpadomā par to, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri šāda aizlieguma rezultātā zaudē darbu un iztikas līdzekļus, jo cirks ir nodarbe vairāku paaudžu garumā, un ne visi izmanto cietsirdīgas dresēšanas metodes.

Ir jāsaprot, ka likumdevēja varai ir jānodrošina tas, ka pret absolūti visiem dzīvniekiem izturas ar cieņu, ka tiem nedrīkst sagādātas ciešanas, tomēr šie lēmumi jāpieņem loģiski, izsvērti, ņemot vērā visus aspektus, nevis vēršoties tikai pret atsevišķiem darbības veidiem, ignorējot iespējamās negatīvās sekas.


Fakti, par kuriem tiek aizmirsts:

Soju uzturā izmanto vegāni un veģetārieši, bet sojas plantācijas apdraud Amazones mežus un ievērojami palielina globālās sasilšanas risku.

Dzīvnieku tiesību aizstāvji iestājas pret kažokādu un dabiskās ādas izmantošanu apģērbā. Tomēr sintētiskais materiāls videi ir daudz nedraudzīgāks nekā dabīgie materiāli, proti, tie zemē paši nesadalās un rada apdraudējumu videi.

Kokvilnas audzēšana pasaules mērogā ir radījuši milzu dabas katastrofu – praktisku Arāla jūras izsīkšanu.

Intensīva lauksaimniecība noplicina ainavu, apdraud dažādu dzīvnieku populācijas un rada piesārņojumu, tādēļ plaši tiek runāts par ES lauksaimniecības politikas izmaiņām.

Dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācijas saņemtos ziedojumus neizmanto tieši dzīvnieku labturības nodrošināšanai, bet gan izmanto dažādām kampaņām, akcijām, pasākumu rīkošanai.

2009.gadā pieņemtās EK regulas par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem rezultātā ievērojami un negatīvi cietušas inuītu kopienu ekonomiskās un sociālās pamatintereses, kā rezultātā Greenpeace Kanādas nodaļa ir atvainojusies inuītu kopienai par radītajiem zaudējumiem. Diemžēl Greenpeace vēl nav atradusi līdzekļus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, lai segtu radītos zaudējumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Paldies Lindai par lielisko rakstu! Diemžēl tas nespēja apturēt bezprātu. Mēģināsim to visi kopā parakstoties portāla “Mana balss” PRET dzīvnieku cirka aizliegumu!

  2. “Soju uzturā izmanto vegāni un veģetārieši, bet sojas plantācijas apdraud Amazones mežus un ievērojami palielina globālās sasilšanas risku.” Nu mīļā sirds atkal FAKTI klibo, 70-80% sojas aiziet LOPKOPĪBĀ nevis vegāniem/veģetāriešiem. Attiecīgi gaļas lopu paŗtika ir tā kas Amazoni nogalina

  3. “Kādēļ zirgu apmācīt un izrādīt var, bet nevar, piemēram, lāci, kurš jau vairākas paaudzes ir dzimis un dzīvojis nebrīvē?” – tādēļ, ka domesticētiem dzīvniekiem ir ģenētiskas izmaiņas izskatā, uzvedībā utt, kas lācim nerodas pāŗis paaudzēs piedzimstot cirkā #ZINĀTNE gribētu redzēt, kā kāds savu kaķi laistu spēlēties ar 3šās paaudzes tīģeri, mmh.

  4. Kaut kāds murgs. Tā vietā, lai stāstītu klajus melus par to, ko nu dzīvnieku aizstāvji nav padomājuši, būtu jau nu varējusi vispār noskaidrot visu līdz galam sākumā. Nu kāds sakars tādu rakstu vispār likt publicēšanai, ja tas reāli nekam neder – vienkārši, lai censtos nomelnot kādu kura viedoklis ir atšķirīgs no pašas autores viedokļa, pat nemaz neiepazīstoties līdz galam ar faktiem? Ironiskā kārtā tie ir nevis dzīvnieku aizstāvji kuri nepadomā par lietām līdz galam un skrien pakaļ citu valstu piemēriem, bet gan pati raksta autore, kura vai nu nav pati papūlējusies tik daudz kā iepazīties ar visiem faktiem vai arī ļaunprātīgi izlaidusi un sagrozījusi lielu daļu informācijas, lai maldinātu lasītājus, jo acīmredzot tas skaitās stilīgāk – parādīt, ka ar galvu nedraudzējies. Murgs.

  5. Sāksim ar to ka viņus PĀRTRAUC VAIROT NEBRĪVĒ!

  6. Autore ir žurnāla “Medības” redaktore.
    Citas domas no šīs mednieces gaidīt būtu absurdi

  7. varbūt vienkārši aizliegt izmantot dzīvniekus, kas dzimuši pēc noteikta datuma, piemēram, šodienas? visiem cirka dzīvniekiem taču ir pases? tad esošie dzīvnieki nebūtu jāiemidzina, un būtu saprātīgs pārejas periods, kas dotu iespēju visu mainīt.

  8. Nu un ko tad dara ar veciem cirka dzīvniekiem? Tam pašam lācim cirka kalpošanas ilgums = + – 6 gadi un ko dara pēc tam? Jā dažiem paveicas nonāk Zoo, kādā privātā kolekcijā, dažiem īpaši paveicas un tie nokļūst dzīvnieku rehabilitācijas programmā kur tiem cenšas nodrošināt maksimāli pielāgotākus apstākļus to dzīvei savvaļā. Bet tiem kuriem nepaveicas tāpat āda pār “kārti un gaļa baļļā” Un ko jūs izvēlētos 60-80 gadus dienu no dienas krātiņā, arēnā, pātaga, kliedzieni, spērieni, elektrošoks, apdulinoša mūzika, plaudēšana, rēkšana, spiegšana…tumsa un atkal viss no jauna vai tomēr ātra nāve?

  9. Nu re, mīļie vegāni!

  10. Paldies, Linda!
    Raksts ir ļoti, ļoti labs.
    Raksts saprotamā valodā izskaidro pavisam elementāras lietas, par ko demagogi, radikālie vegāni un pseido dzīvnieku mīļi no Dzīvnieku brīvības cenšas nerunāt un noklusēt.

  11. “Izcils” žurnālistikas piemērs. No pētnieciskās žurnālistikas Jums jāturas pa gabalu. Vēl labāk, ja pameklēsiet citu profesiju, piemēram, zoodārzā par dzīvnieku kopēju. Varbūt tad šādas slejas būs mazliet objektīvākas.

  12. Pasauli redzējušais Atbildēt

    Komentētāji? Cik jums gadi un vai esat dzīvojuši dzīvi ārpus internetā lasītās informācijas? Vai jums ir kāda nojēga par reālajiem resursiem, kas tiek tērēti “ekoloģiskai” pasaulei? Paņemiet papīra lapu, rakstāmo un salieciet uz papīra visus sev zināmos faktus par plaši piesaukto BioEko. Nu tā reāli. Kas ir nepieciešams, lai panāktu itkā “videi draudzīgu” risinājumu. Un ja esat gājuši skolā, tad sapratīsiet, ka elektroauto vajag svinu vai litiju akumulatoriem, elektrība nerodas no nekā un jebkurš dabīga materiāla aizvietotājs nodara videi daudz lielāku kaitējumu.
    Un pēc tam varat iesūdzēt tiesā satiksmes ministriju par to, ka tā nav salikusi žogus un sargus gar visiem ceļiem, jo tur tak zvēriņi grib tikt pāri un tos sabrauc vai sakropļo smagās mašīnas, kuras jums ved bezgaļas bio produktus.

  13. dirst! Ja nav sajēgas par soju, kažokādām, labāk tās lietas nemaz nepieminēt. Lielāko sojas daļu izbaro lopiem, kurus pēc tam līķēdāji apēd un tad brūk citiem virsū un rāda ar pirkstu saukājot visus par divkošiem. Industriālā lopkopība ir lielākā problēma, nevis pati soja. Bez sojas arī var iztikt. Un kur tad palmu eļļa palikās? Aizmirts fakts, vai kauns atzīties, ka tie čipsīši un oero tik ļoti garšo, ka bez tiem nevar iztikt? Tā ir viena liela problēma kas apdraud tropiskos mežus. Kurā vietā tā novilktā govs āda ir dabīga? Autor, jūs sajēdzat vispār kā viņu veido? Tur nav ne smakas no dabīguma. Ja tas būtu dabīgs, tas smirdētu pēc līķa, jo tā kādreiz kādam piederēja. Jums ir sapratne kaut kāda par to kā veido faux leather, no kādiem materiāliem to veido? Šķiet, ka nav. Par pašu pārējo rakstu, man vairs rokas neceļās komentēt. Nožēlojams raksts.

    • Soju visvairāk izbaro tieši lopkopībā, lielākā daļa sojas produkcijas aiziet gaļas lopiem! Tieši lopkopība ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc notiek globalā sasilšana. Cilvēki apēd salīdzinoši daudz mazāk sojas, nekā tā tiek izbarota lopiem. Un par cirku – lācim nav jābrauc ar riteni! Tas ir nožēlojami un tur nav nekā kulturāla. Izbeisim šo vardarbīgo praksi!

    • Soja ir pupiņa un ar pupiņām nevienu liellopu nebaro, no tā ražo vegānu barību, sojas pienu un citas pārtikas piedevas. LIellopus pārsvarā baro ar kukurūzas lakstiem, ASV visa kukurūza ir ĢMO un jā lielzemnieki ir iznīcinājuši pazemes ūdeņu sistēmu, veidojot lielus klajumus. Dabiski audzēts lops nav jāpiebaro kad apkārt ir zaļa pļava un pieejams dabiska ūdens krātuve, ziemā ierobežotās ganībās protams jānodrošina ar sienu, ūdeni. LV liellopus piebaro baro ar rapšu spraukumiem, zaļbarību (t.i .skābētu zāli, zemas kvalitātes graudiem, ziemā vēl sausu zāli jeb sienu)

  14. ad hominem. sorrz Atbildēt

    Interesanti, cik neloģiska var būt atsaukšanās uz loģiku. Varbūt autorei fakti un argumenti būtu noderējuši, piemēram, īsti, nevis tādi, kas zem raksta uzskaitīti.

  15. Nav pārāk jāiedziļinās šai jautajumā, lai saprastu, ka autore tajā nav iedziļinājusies nemaz 😀
    Ka tie par absurdiem argumentiem? Stepaņenko priekšlikums ir ACĪMREDZAMA izlikšanās kaut ko uzlabot, pēc būtības viņas grozījumi neko nemaina cirka dzīvniekiem, NEKO.
    Un satraukties par “darbu zaudējušajiem” dzīvniekiem ir tieši tāpat kā satraukties par darbu zaudējušajiem bērniem, pēc tam, kad tika aizliegts bērnu darbs, vai par darbu zaudējušiem vergiem, kad aizliegta verdzība. Tā ir problēma, bet tas nav attaisnojums turpināt neētisku praksi. Nevar nodarbināt mazus bērnus un tad argumentēt, ka aizliegums viņnus atstātu bez darba, tāpēc jāturpina nodarbināt bērnus. Labāk turpināt vairākās paaudzēs šos dzīvniekus spīdzināt?

    • Ja tomēr ķeramies pie tā, ka dzīvniekus salīdzinām ar cilvēkiem, tad tas būtu ok, ja pēc paverdzinātu bērnu atbrīvošanas tie tiktu pamesti likteņa varā? Ja spēkā ir sistēma, kas efektīvi parūpējas par atbrīvotajiem dzīvniekie, tad viss ir lieliski. Bet, ja tomēr nav? Tad ir labi, ka tos pēc tam nogalina?

  16. Pirmkārt, cirka dzīvnieku uzturēšanai pēc tam ir gan speciālas organizācijas, gan speciālas mājvietas – “saudzētavas”. Otrkārt – kā jau autore pareizi min, Latvijā cirka dzīvnieki jebkurā gadījumā nedzīvo un šie ceļojošie cirki neceļo tikai pa Latviju – līdz ar to var nojaust, ka tieši šie konkrētie dzīvnieki tāpat uzreiz netiks ne reabilitēti, nekā – viņi turpinās ceļoti pa citām valstīm, kur tas vēl nav aizliegts, un pakāpeniski vai nu ies bojā, vai beigu beigās tomēr nonāks kādā saudzējošākā iestādē. Likumprojekts attiecas uz nākotni! Nevienas pārmaiņas nenotiek acumirklī un ir jocīgi domāt, ka pēkšņi uzreiz ielās klaiņos pamesti cirka dzīvnieki. Treškārt – jā, būtu jau brīnišķīgi uzreiz aizliegt arī mājdzīvnieku dresūru cirkā, taču pieredze citās valstīs liecina par to, ka šādas pārmaiņas nav iespējamas uzreiz. Un ceturtkārt… “Fakti, par kuriem tiek aizmirsts” izklausās pēc neveikla stereotipu savārstījuma, atvainojiet. Lielākajai daļai no minētajiem faktiem nav NEKĀDA sakara ar šo likumprojektu un to uzskaitīšana tikai nomelno dzīvnieku tiesību aktīvistus. Paši “fakti” ir absolūtī neizpētīti – vai Jūs zinājāt, ka >90% pasaulē audzētās sojas (un tieši ĢMO sojas) tiek audzēti lopbarībai? Un lopiņus nu gan vegāni un veģetārieši neēd. Vai Jūs zināt, ar kādu ķīmiju tiek apstrādāta Jūsu “dabiskā” āda apaviem un apģērbiem? Miecētavās strādājošie cilvēki nereti cieši no ķīmiskiem apdegumiem, un visi notekūdeņi no šīm iestādēm (kas visbiežāk atrodas pasaules vismazāk regulētajās valstīs, tajā pašā Indijā) nonāk vidē. Ne par kādu draudzīgumu videi te nevar būt ne runas. Mūsdienu sintētiskie materiāli resursu ziņā ir daudz videi draudzīgāki, pat, ja Jums nepatīk vārds “sintētisks”. Un tā intensīvā lauksaimniecība arī pārsvarā ir saistīta ar dzīvnieku ēšanu – vai nu milzu apjomu dzīvnieku barības audzēšanu, vai citādi. Cilvēku barībai tā lauksaimniecība ir daudz, daudz mazākos apjomos… No sirds iesaku izglītoties šajā jomā – palasot ĪSTOS faktus, ātri vien var kļūt par vegānu.

  17. “Dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācijas saņemtos ziedojumus neizmanto tieši dzīvnieku labturības nodrošināšanai, bet gan izmanto dažādām kampaņām, akcijām, pasākumu rīkošanai.” Jā, bet tieši akcijas un kampaņas ir tās, kas palīdz uzlabot dzīvnieku labturību, pievēršot uzmanību problēmām un aicinot veikt izmaiņas likumos! Protams, vieglāk dzīvot ilūzijā, ka visas Baltic Ovo vistas, piemēram, dzīvo katra savā salmu midziņā, nevis pusmirušas pārbāztos būros. Dzīvnieku aizstāvji, kurus nopeļat, ir vienīgie, kuriem reāli rūp dzīvnieki, kurus citi redz tikai kā izmantojamas lietas no kurām izspiest visu, ko var, lai ko tas prasītu.

  18. Raksta autore, pirms maldināt lasītājus, iepazīstieties ar faktiem par to, ka mežus izcērt, lai tur ražotu soju, ko barot dzīvniekiem, ko apēd gaļēdāji. Iepazīstieties ar jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un United Nations atzinumiem. Pētījumu un atskaiti atradīsiet internetā. “A global shift towards a vegan diet is vital to save the world from hunger, fuel poverty and the worst impacts of climate change, a UN report said today.”

  19. Acīm redzams, ka autore nav iedziļinājusies tematā, tikai atgremo pa kaktiem salasītas informācijas drumstalas.

    • Raksta autore mēģina norādīt, ka ne viss ir tikai melns un balts. Lēmumi ir jāpieņem izsvērti, nevis balstoties uz emocijām. Tāpat, lauksaimniecība, kuras rezultātā tiek ražoti augļi un dārzeņi noplicina un negatīvi pārveido vidi. Tādēļ jau raksta autore nerunā par to, ka lauksaimniecība ir jāaizliedz, bet gan par to, ka jāmeklē citi efektīvāki un dabai draudzīgāki risinājumi.

  20. kaut nāve, bet brīvībā!

  21. Vai grūti saprast – jāaizliedz jebkādi dzīvnieki cirkā. bez kazām, zirgiem u.c.
    BEZ DZĪVNIEKIEM!
    Ja bērneļi grib redzēt zvērus, lai vecāki ved uz zoo un lauku atvērtās sētās.
    Protams par zvēriem atvaļinātiem jādomā. Vispirms jāatbrīvo cirks no dresētiem, nomocītiem zvēriem.

  22. Nožēlojami skatīties uz dresētajiem savvaļas dzīvniekiem. Atbildēt

    Dzīvnieki ir pelnījuši ar pensiju nodrošinātas apgādātas vecumdienas, jo gadiem ir izmantoti peļņas gūšanai saviem dricelētājiem. Kurš te minēja, ka neesot līdzekļu pensionēto dzīvnieku uzturēšanai. Tad lai paši mazāk ēd.

    • Runa ir par to, ka pēc tam, kad savvaļas dzīvnieku izmantošana cirka izrādēs tiek aizliegta, tos pārsvarā nogalina, reti kurš tiek izvietots dabas rezervātos. Tie nonāk arī zooloģiskajos dārzos. Mēdz būt tā, ka dzīvniekus arī pamet likteņa varā. Ja tiek pieņemti likumi, tad tiem jābūt izsvērtiem un loģiskiem – arī pēc aizlieguma dzīvniekus nedrīkst pamest novārtā.

      • Nu jā, jau ieslodzītos dzīvniekus izmantot kā ķīlniekus, lai pavairotu nebrīvē vēl un vēl. Labs arguments.

      • Linda, bet arī cirka dzīvniekiem pienāk vecumdienas un loģiski būtu, ka visiem cirka darbiniekiem ir plāns jeb privāta pansija viņu dzīvniekiem. Bet viņiem dzīvnieki neinteresē ne kamēr tie ir viņu peļņas avots, ne pēc tam, tādēļ arī viņi tiek pamesti novārtā tad, kad vairs nav noderīga manta. Un piemērots zooloģiskais dārzs tomēr ir daudz labāka vieta kā mazs būris, ko visu laiku pārvadā nepiemērotos apstākļos, ne tā? Jo atzīsimies, tīģerus, lauvas, ziloņus nu nevar konstanti pārvadāt tā, lai nodrošinātu tiem kaut nedaudz labus apstākļus. Un jā, es piekristu tam, ka “vienkārši vajag stingrākas normas”, tomēr jau ar esošajiem likumiem paskatieties kas notiek – vēl šajā vasarā tāda ņirgāšanās par dzīvniekiem, aizsienot tiem muti utt… Nekādi likumi vai normas neatturēs dzīvnieku izmantotājus no iespēju atrašanas kā tomēr tos pārkāpt.

        • Protams, bet šie ir jautājumi, kas man radās, lasot informāciju par šo tēmu. Ja rodas jautājumi, ja saņem uz tiem atbildes, tad jau viss ok. Tikai visi šie par un pret ir jāņem vērā, pieņemot likumus. Nevar kaut ko aizliegt, neparūpējoties par sekām. Jā, cirka darbiniekiem būtu jābūt pensijām, cerams, ka tādas ir, bet kā būtu Jums, ja pēkšņi Jūsu profesiju aizliegtu bez pārejas laika un bez kompensācijas? Šeit jau ir runa ne tikai par Latviju, bet arī pasaules mērogā. Diemžēl ne visi dzīvnieki pēc aizlieguma ir nonākuši rezervātos vai zoo, tas arī ir fakts.

Katrs pats sava darba stāža detektīvs (7)Pieprasot vecuma pensiju, laikus jāsavāc dokumenti par darba mūžu līdz 1996. gadam
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+