Latvijā
Politika

Aizliegs fotografēt un filmēt svarīgus objektus, arī valdības ēku 20

Foto – LETA.

Terorisma risku mazināšanai valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz aizliegt fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus, tai skaitā valdības namu.

Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Saskaņā ar likumu kritisko infrastruktūru klasificē A, B un C kategorijās. A kategorija ir valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiskā infrastruktūrā, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību.

Kritiskās infrastruktūras objekti, piemēram, ir hidroelektrostacijas, valdības nams, dzelzceļa tilti, dažādas valsts iestādes, tostarp, specdienestu ēkas. Drošības policijā (DP) aģentūrai LETA skaidroja, ka noteikumu grozījumiem ir vairāk preventīvs mērķis un absolūtā vairumā gadījumu šķēršļi fotografēšanai un filmēšanai netiks likti. “Atslēgas vārds šiem noteikumiem ir mērķtiecīga šo darbību veikšana. Tas nozīmē, ka būs aizliegts mērķtiecīgi un ilgstoši filmēt un fotografēt tikai tos objektus pie kuriem būs uzstādītas speciālas informatīvas norādes,” paskaidroja DP un piebilda, ka, piemēram, pie valdības nama šādu zīmi nav plānots uzstādīt.

Savukārt žurnālistiem, kas veidos sižetus būs ar informatīvo zīmi izgreznotā objekta filmēšana un fotografēšana jāsaskaņo ar konkrētā objekta pārstāvjiem, norādīja DP.
Kaut arī jau šobrīd specdienesti, izvērtējot pastāvošos riskus, rekomendē aizliegt veikt filmēšanu, fotografēšanu vai cita veida dokumentēšanu atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos, normatīvie akti neparedz mehānismu informēšanai par attiecīga ierobežojuma esamību un tā mērķi.


Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot objektu filmēšanu, fotografēšanu ar kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Grozījumi paredz, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde “Bez saskaņošanas fotografēt un filmēt aizliegts”.

Par to, vai pie objekta izvietojama informatīva norāde, kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieks konsultējas ar attiecīgo valsts drošības iestādi.

Valdības šodien atbalstītie grozījumi arī paredz citus uzlabojumus terorisma risku novērošanai, kas saistīti ar kritiskās infrastruktūras objektiem.

Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu kritiskās infrastruktūras objektos organizēt apmācības, kā rezultātā kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātais personāls nav kompetents drošības jautājumos, kas savukārt palielina objekta ievainojamības risku. Tajā pašā laikā šobrīd valsts drošības iestādes veic objektu vadošo darbinieku apmācības par fiziskās drošības jautājumiem, kā arī atsevišķos gadījumos piedalās objektu darbinieku apmācībās.

Apsardzes komercsabiedrībās bieži notiek apsardzes darbinieku nomaiņa, tāpēc apmācību organizēšana reizi gadā ir optimāla, lai visi apsardzes darbinieki tiktu apmācīti par fiziskās drošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumiem.

Lai paaugstinātu fiziskās drošības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku profesionalitāti un citu kritiskajā infrastruktūrā nodarbināto personu kompetences, grozījumi paredz papildināt par infrastruktūras drošību atbildīgās personas uzdevumus, uzliekot par pienākumu ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, organizēt teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību.

Tāpat grozījumi paredz, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu var norīkot personu, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā.
Dzelzceļa tilti, valsts iestādes – Saeimas nams, ministriju ēkas, specdienestu ēkas. Saeima un Ministru kabineta ēkas ir izņēmums, viņus varēs filmēt. Valdības grozījumiem vairāk preventīvs mērķis un absolūtā vairumā gadījumu šķēršļi fotografēšanai un filmēšanai netiks likti.

LA.lv
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
13 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
Izgaismo Talsu pilskalnu un pieminekli “Koklētājs”
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pie Latvijas jūras robežas manīta Krievijas bruņoto spēku lidmašīna
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 4
11 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
11 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
13 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
9 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Par Stambulas lidostas teroraktu sešiem apsūdzētajiem piespriež mūža ieslodzījumu
9 stundas