Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. septembris, 2015
Drukāt

Aizliegt vai attīstīt? Dzīvnieku aizstāvji iestājas pret kažokzvēru audzēšanu Latvijā (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

SIA "Gauja AB" pamatganāmpulkā ir 28 000 ūdeļu, teic uzņēmuma darbiniece Violeta Solovjova.

Saeimas šā gada februāra lēmums noraidīt organizācijas “Dzīvnieku brīvība” iniciēto kažokzvēru audzēšanas aizlieguma ieceri nav mazinājis ražotāju oponentu apņēmību cīnīties par sava mērķa sasniegšanu. Savukārt zvēraudzētāji gatavojas arī turpmāk argumentēt savas nozares pastāvēšanas svarīgumu un pirmie Eiropas Savienībā ieviest dzīvnieku labturības programmu “Welfur”.

“Dzīvnieku brīvības” pārstāve Katrīna Krīgere teic, ka runa ir par cietsirdīgu nozari, kurā savvaļas sugu dzīvniekus tur nožēlojamos apstākļos, lai iegūtu kažokādas, kuras mūsdienās ir vien greznumlietas, nevis dzīves nepieciešamība. Lapsai – ļoti aktīvam un sociālam suņu dzimtas dzīvniekam – zvēraudzētavā ir jādzīvo tukšā 0,75 m2 sprostā, kurā tā knapi var apgriezties. Ūdele, kas intelektā pārspēj pat kaķi, 0,25 m2 režģu sprostā var paspert vien dažus soļus.

“Par spīti zinātniskajiem pētījumiem, zvēraudzētāji uzstājīgi noliedz, ka tie ir savvaļas sugu dzīvnieki. Tomēr diez vai mēs atļautu šādā būrī turēt pat pilnībā domesticēto suni vai kaķi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka dzīvniekiem tas ir mokoši,” tā K. Krīgere.

“Kažokzvēru audzēšana ir tāda pati lopkopības nozare, kā, piemēram, cūkkopība vai citas nozares. Protestētāji pret mūsu nozari parasti ir cilvēki, kas nedzīvo un nav dzīvojuši laukos. Viņi uzskata, ka dzīvniekus vislabāk un vispareizāk mīl,” tā Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītājs Arnis Veckaktiņš. Asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa piebilst – dzīvnieku aizstāvji kažokzvēriem piedēvē cilvēku īpašības un nereti plašsaziņas līdzekļos rīkojas ļoti nekorekti. Piemēram, stāsta, ka fermās mīt savvaļas dzīvnieki, vēsta, ka daudzās valstīs kažokzvēru audzēšana ir aizliegta, lai gan tajās šī nozare nekad nav pastāvējusi. Piemēram, Bosnijā un Hercegovinā, Maķedonijā.

No ES valstīm patlaban Horvātijā ir četras šinšillu fermas līdz 2017. gadam, Slovēnijā divām šinšillu fermām aizliegums stājās spēkā šajā gadā, Austrijā nozare nekad nav pastāvējusi, bet Lielbritānijā to aizliedza 2003. gadā, kad audzētāji saņēma lielas kompensācijas un pārcēlās uz Dāniju, kur patlaban ir visvairāk ūdeļu Eiropā – 17,8 miljoni. Nīderlandē ir 170 kažokzvēru fermas. Pirmās instances tiesa pērn atcēla aizliegumu turpināt šo zvēru audzēšanu.

Latvijā dabas draugi arī mēdzot publiskot uzņemtos videomateriālus vairākus mēnešus pēc filmēšanas, kad dzīvniekus nevar identificēt, dažādos gada laikos filmētos materiālus montē, nereti mainot kadrējumu, kas rada iespaidu par daudz slimiem dzīvniekiem vienā fermā, pārmet Sandra Vilciņa. Reālā situācija esot šāda – fermā ar 30 000 ūdeļu karantīnas izolatorā atrodas vidēji trīs četri dzīvnieki. Arī atsaukšanās uz 2001. gadā veiktu Eiropas Komisijas pētījumu nav korekta tāpēc, ka tajā nav pausta komisijas nostāja, tam nav juridiska spēka, seši no astoņiem pētījuma veicējiem zinātniekiem izteica protestu par atklātu faktu sagrozīšanu un izstājās no Dzīvnieku labturības un veselības komitejas, kas veica pētījumu.


Arnis Veckaktiņš līdztekus aptuveni 550 nozarē nodarbinātajiem cilvēkiem, pērn nodokļos maksātajiem 3,5 miljoniem eiro, ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanai (90% no kažokzvēru ādām pārdod citās valstīs) uzsver arī nozares 70 gadu tradīcijas Latvijā un saistību ar citām nozarēm. Proti, kažokzvēru audzēšanas fermās, piemēram, pērn iepirka 28 000 tonnu subproduktu, 7000 tonnas graudu un 12 000 tonnu zivju pārstrādes atlikumu. 90% no šīs barības ir iegūta Latvijā.

Latvijā patlaban jau otro reizi šajā gadā uzturas Eiropas Zvēraudzētāju asociācijas eksperti, kas pēc 53 nosacījumiem pārbauda visas Latvijas fermas īpašā dzīvnieku labturības “Welfur” sertifikāta saņemšanai. Eksperti vēl ieradīsies nākamā gada sākumā, bet “Welfur” sertifikātu uzņēmēji varētu saņemt nākamā gada pavasarī.

Katrīna Krīgere norāda, ka zvēraudzēšanas industrija izmisīgi pūlas spodrināt savu tēlu, jo sabiedrība nav tās pusē. Socioloģiskās aptaujas parāda, ka visā Eiropā sabiedrība ir pret zvēraudzēšanu. Beļģijā par nozares aizliegšanu iestājas 86% iedzīvotāju, Zviedrijā – 78%, Itālijā – 90%, Francijā – 76%. Arī Latvijā dzīvnieku audzēšana kažokādu ieguvei ir nepieņemama 65% iedzīvotāju.

BEPS-logo
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Bizness ir nežēlīgs un netīrs- zvēru mocīšana, plus dabas piesārņojums vien ir ko vērts. Pavaicājiet jebkuram, kam ir “laime” dzīvot zvēraudzētavu tuvumā. Aizbildināšanās ar ienesīgumu un naudu neiztur kritiku- tad varbūt atļaujam audzēt marihuānu un tirgot bērnus? Arī droši, ka abas ir ienesīgas nozares… 🙂

  2. prom tālu tās kažokādas. jau sen nav modē kā alu cilvēkam staigāt. sasēdušies te vēkšpēži, simtu gadu tās kažokādas nav vajadzīgas, nav modē un neviens īsti šajos gados arī tādu draņķi nepērk par kosmisku summu.

  3. Jā un aizliegt turēt gotiņas un tās slaukt, jā un aizliegt turēt vistiņas un ēst olas, jā un turēt suņus un kaķus – tas ir tik briesmīgi, ka suni mazgā un ved saitē…
    Biezpiengalvu projekti un visam dabas projektos jābūt – kā to devis Dievs – zvejnieks zvejo zivis un baro citus cilvēkus .t.t. – lai daba baro un apģērbj cilvēku.

  4. Pie cirka protestēja 50 “aktīvāko” pārstāvju…50!Katrā sociālā sistēmā ir dažas,vai daži kaspara dimitera sievas,vai vīri.Un tāpēc man būtu jāuzklausa katra garīgi nelīdzsvarota cilvēka viedoklis,jāpaklausa tam i…!!!

  5. esmu tikai par “aizliegt” !un nezinu kuri 65% ir aptaujāti. es nē !

  6. Pilnīgi piekrītu, ka kažokzvēriem nav jābūt par cilvēka iegribu apmierinātājiem. Esmu pret šo zvēriņu audzēšanu slaktiņam tik tāpēc, ka kādam gribas dzīvnieka kožociņu sev ap kaklu vai mugurā. LV ši nodarbe jāaizliedz!

  7. Aizliegt dzīvniekus audzēt Latvijā. Un punkts

  8. Šitie strādā monopolam, kurš likvidē konkurentus.

  9. Domāju,ka Latvijas veikalos daudz nepērk dārgās kažokādas. Pirmkārt nav modē, otrkārt tad jau visur jābrauc tikai personīgajā mašīnā citādi Tevi uz ielas ar šo dārgo kažoku nositīs tumšajā laikā.

  10. Tad jau tie aizstāvji laikam visi ir vegāni!?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+