Ekrānuzņēmums

Viltus ziņa: par runāšanu krieviski Latvijā 10 000 eiro naudassods 58

“Saziņa krievu valodā Latvijas pilsoņiem maksās dārgi. Par katru krieviski pateiktu vārdu nāksies samaksāt vismaz 700 eiro. Bet juridiskajām personām sods sasniegs 10 tūkstošus eiro. Valsts dienesta darbiniekus par runāšanu darba laikā krievu valodā vispār var atlaist,” šāda krievu valodā runājošos satraucoša ziņa maija beigās tika publicēta laikraksta “Rossijskaja gazeta” interneta vietnē. Laikraksts ir oficiālais Krievijas valdības preses orgāns. Konkrētajā rakstā ir runa par Saeimā izskatīto likumprojektu, kas paredz grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot administratīvos sodus par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā. Kā eksperts publikācijā izmantots Latvijas krievvalodīgajos medijos aktīvais žurnālists Aleksandrs Vidjakins, kurš šajā gadījumā uzstājas kā “politologs”. Vidjakins nešaubās, ka “nacionālistu iniciatīva” Saeimā tikšot apstiprināta līdz jūnija beigām, taču vēl esot jautājums, kā pret to izturēsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Tomēr prezidents droši vien negribēšot strīdēties ar parlamentu: “Tāpēc sagaidu, ka sodi par krievu valodu tiks dubultoti jau rudenī.” Tālāk tiek klāstīts, ka no valodas sodu paaugstināšanas vispirms cietīšot Latvijas uzņēmēji, arī “mazturīgie iedzīvotāju slāņi un valsts darbinieki, tajā skaitā ārsti un skolotāji”. Savādais pieņēmums tiek pamatots ar to, ka Latvijā “katastrofāli” trūkstot darbaroku, tāpēc uzņēmējiem nākoties ņemt darbā cilvēkus bez valsts valodas zināšanām, taču pēc labojumu pieņemšanas tas draudēšot ar “milzīgiem sodiem”.

Reklāma
Reklāma

IZPLATĪBA

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Ņemot vērā avotu, ziņai Krievijas portālos un sociālajos tīklos ir ļoti plaša izplatība. Turklāt par rosinātajiem grozījumiem savā 31. maija kārtējā preses brīfingā Maskavā runāja arī oficiālā Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve M. Zaharova, kas tos nosauca par “kārtējo galējā nacionālisma izpausmi” un “rupju starptautisko tiesību aktu pārkāpumu dzimtās valodas lietošanas jomā”. Zaharova traktējumos turklāt gāja vēl tālāk par “Rossijskaja gazeta”, paziņojot, ka labojumi “faktiski liegs pašvaldību vadībai iespēju komunicēt ar viņu pilsētu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem dzimtajā valodā”. Krievijas ĀM tagad gaidot cilvēktiesību institūciju un nevalstisko organizāciju reakciju, jo, “godīgi sakot, paļauties šajā jautājumā tikai uz veselo saprātu attiecīgajā valstī vairs nav cerību”. Ziņa par “valodas sodiem” interneta komentāros izmaisīja kārtējo pret Latviju vērsto naida vilni, kur maigākie izteicieni skanēja: “Vai viņi tur galīgi sajukuši?” Interesanti, ka informāciju pārņēmuši arī Ukrainas ziņu portāli, kas to uztver drīzāk atzinīgi, savukārt krievvalodīgais analītiskais portāls “The Insider” “Rossijskaja gazeta” publikāciju kvalificējis kā viltus ziņu un devis spriedumu: “Neatkarīgi no likumprojekta tālākā likteņa nekādi sodi par krievu valodas lietošanu Latvijā nevienam nedraud.”

ATMASKOJUMS

Minētā ziņa ir lielisks piemērs tam, kā, ņemot konkrētu faktu, propagandas nolūkos tas tiek pilnīgi aplami interpretēts un piepildīts ar izdomātu saturu. Rosinātajos likuma grozījumos nav runas par kādiem sodiem krievu valodas vai kādas citas svešvalodas lietošanas dēļ iedzīvotāju saziņā uz ielas vai darba vietās, bet gan par valsts valodas lietošanu Latvijā, ciktāl to prasa 1999. gadā pieņemtais Valsts valodas likums. Mainās gandrīz tikai sodu summas, nevis Valsts valodas likums vai kādas citas normas, par kuru pārkāpumiem sodi piemērojami. Atskaitot sodu palielinājumu, labojumi paredz bargāk vērsties pret tām valsts un pašvaldību amatpersonām, kuras atkārtoti pārkāpušas Valsts valodas likumu vai izrādījušas klaju necieņu valsts valodai. Šādām amatpersonām varētu uz laiku atņemt tiesības ieņemt šo amatu. Sodi par Valsts valodas likuma pārkāpumiem attiecas tikai uz valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem un tiem privātā sektora pārstāvjiem, kuru darbība “skar likumīgas sabiedriskās intereses”. Proti, tiem, kam valsts valodas zināšanas nepieciešamas, lai pildītu savus tiešos darba pienākumus (vairāk par labojumiem “LA” 26. maija numurā “Valodas aizstāvībā ar pozitīvu motivāciju par maz”).

CITI ŠOBRĪD LASA

Atbalsta