Mobilā versija
+2.8°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
22. septembris, 2017
Drukāt

LTV žurnāliste pusgadu slepeni nostrādā “Tokyo City”; atklāj nopietnus pārkāpumus (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Restorāns "Tokyo city" atklāšanas dienā.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā “Tokyo City” atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums “Aizliegtais paņēmiens” uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija “Tokija”, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.
Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā “Aizliegtā paņēmiena” žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem “Tokyo City”.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Taujāts, kā raidījuma veidotājiem radās ideja veikt izpēti tieši “Tokyo City”, Bojārs sacīja, ka kopš “Aizliegtā paņēmiena” pirmās sezonas veidoti dažādi raidījumi par aplokšņu algām, turklāt iepriekšējā sezonā tika veidots raidījums par vidējā atalgojuma līmeni Latvijas elitārākajos restorānos. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka raidījuma veidotāji laika gaitā ir saņēmuši ļoti daudz informācijas no dažādiem cilvēkiem par nelikumībām ēdināšanas sektorā.

Runājot par to, kur raidījums izvēlējies veikt izpēti, “Aizliegtā paņēmiena” vadītājs norādīja, ka sākotnēji žurnālisti darbā pieteicās gandrīz visās zināmākajās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, tostarp “Lido”, “Čili Pica” un “Double Coffee”. Pēc Bojāra teiktā, vairākās iestādēs, pārrunājot atalgojuma jautājumu, visas ar to saistītās procedūras izrādījās korektas. Tomēr trīs uzņēmumos atklājās likumam neatbilstošas algu izmaksas procedūras. No tiem, raidījuma veidotāji izvēlējās izpēti sākt “Tokyo City”, jo tur darbu varēja sākt uzreiz. “No aprīļa sākām strādāt,” sacīja Bojārs.

Viņš norādīja, ka laikā, kad “Aizliegtā paņēmiena” žurnāliste “Tokyo City” strādāja par trauku mazgātāju, atklājās vairums pārkāpumu, kas saistīti ar darba samaksām un pilsoņu nodarbinātību no trešajām valstīm, izmantojot aplokšņu algas un apejot dažādus ierobežojumus. Tāpat atklājies, kā pati sabiedriskās ēdināšanas iestāde nonākusi pie tik liela skaidras naudas apmēra.

“Aizliegtā paņēmiena” vadītājs pauda izbrīnu, ka Latvijā sabiedriskās ēdināšanas sektora uzņēmēji turpina nodarboties iepriekšminētajām nelikumībām, ņemot vērā, ka krimināllieta par restorānu tīklā “Gan Bei” konstatētajām manipulācijām ar kases aparātiem noslēdzās salīdzinoši nesen.

Viņaprāt, uzņēmējiem no tās vajadzētu mācīties, jo visas tajā iesaistītās personas saņēma nosacītu sodu, valstij samaksājot aptuveni vienu miljonu eiro. “Likās, ka vajadzētu no tā mācīties, bet izrādās, ka uzņēmēji to izvēlas turpināt darīt, zinot kādas ir sekas,” sacīja Bojārs.

Taujāts, vai “Tokyo City” gadījumu varētu pielīdzināt tā dēvētajai restorānu tīkla “Gan Bei” krimināllietai, “Aizliegtā paņēmiena” vadītājs atbildēja apstiprinoši.

Savukārt vaicāts, vai ir jau zināms aptuvenais finansiālais kaitējums, kādu “Tokyo City” nelikumās darbības radījušas valstij, Bojārs norādīja, ka patlaban tas tiek rēķināts un ir jau aptuveni zināma naudas summa. Tomēr viņš to atteicās atklāt, ņemot vērā, ka patlaban tā ir neoficiāla informācija, un kopējā kaitējuma apmērs varētu būt zināms tuvākā mēneša laikā.

Vienlaikus Bojārs sacīja, ka patlaban gan VID, gan Finanšu policija saistībā ar pārkāpumiem “Tokyo City” ir sākuši izmeklēšanas un saistībā ar šo lietu ir veiktas atbilstošas procesuālas darbības.

VID aģentūrai LETA norādīja, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pants liedz VID izpaust informāciju par konkrētu komersantu, tajā skaitā, par tam veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem un to rezultātiem.

Šī gada vasarā VID ir veicis pārbaudes vairāk nekā 50 dažādos ēdināšanas uzņēmumos Rīgā un Jūrmalā, lielākajā daļā konstatējot dažādus pārkāpumus, pārsvarā – darbinieku nodarbināšanu bez darba līgumiem, patiesā darba laika neuzrādīšanu un attiecīgi arī daļēja atalgojuma izmaksu “aploksnē”. Tāpat ēdināšanas uzņēmumi kā darījumu apliecinošus dokumentus čeka vietā izsnieguši pirmčekus, līdz ar to dodot uzņēmumam iespēju slēpt vai samazināt reālo apgrozījumu.

VID aģentūrai LETA norādīja, ka kontroles pasākumus veic personām vai komersantiem, kam risku analīze uzrāda augstākos nodokļu nenomaksas riskus. Taču, ievērojot “Konsultē vispirms” principu, arī ēdināšanas nozares uzņēmumu gadījumā VID aicina uzņēmējus veikt precizējumus nodokļu deklarācijās un sakārtot savu saimniecisko darbību atbilstoši Latvijā spēkā esošajām likumdošanas prasībām. Tomēr VID atzīst, ka pārbaudes tiks veiktas arī turpmāk, jo diemžēl ne visi uzņēmumi ir gatavi sadarbībai un neatsaucas VID preventīvajiem pasākumiem un aicinājumam pašiem novērst nepilnības sava uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šā gada 7.septembrī Rīgā pie trīs sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma “Tokyo City” filiālēm notika pikets “pret aplokšņu algām”, uz kuru tolaik ieradās divi piketētāji.

Piketa organizatore Māra Kursīte aģentūru LETA informēja, ka pikets rīkots “darbinieku aizstāvībai ar nolūku pievērst sabiedrības uzmanību ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu”.

Restorānu “Tokyo City” pārvaldošā uzņēmuma SIA “Restograd” valdes loceklis Dmitrijs Tribuncovs aģentūrai LETA tolaik teica, ka viņam nav zināma akcijas organizatore. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt kādu konkurentu pasūtījums, taču atteicās precizēt iespējamo konkurentu vai konkurentus.

Tribuncovs arī norādīja, ka piketa aprakstā teiktais par ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu nevar tikt attiecināts uz “Tokyo City”, jo “Restograd” vienmēr esot atvērts sadarbībai ar VID.

“Nav noslēpums, ka patlaban VID veic plašas pārbaudes restorānu nozarē, tāpēc esam gatavi sadarboties ar VID, sniedzot nepieciešamo informāciju, ja tas ir nepieciešams,” sacīja Tribuncovs.

Restorānu “Tokyo City” vadītājs atzīmēja, ka patlaban vidējā mēnešalga restorānos ir 400 līdz 500 eiro robežās, taču uzņēmums strādā, lai vidējās algas rādītāju paceltu līdz 600 eiro mēnesī.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, “Restograd” apgrozījums pērn bija 2,578 miljoni eiro, bet peļņa – 46 566 eiro. SIA “Restograd” dibināta 2013.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. “Restograd” pieder Krievijā reģistrētam uzņēmuma “Dogma”.

VID publiskojamo datu bāzē esošā informācija liecina, ka uzņēmumam “Restograd” uz šī gada 7.septembri nav VID administrēto nodokļu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Kopējā nomaksāto nodokļu summa pērn bija 675 030 eiro, tai skaitā 115 780 eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 248 840 eiro Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tā ir, mēs neesam nabagi, mēs esam ēnu ekonomika, psrs attīstītais sociālisms, katrs ņem, ko var paņemt un gaudo vēl pēc pabalstiem

  2. Bojāra cīņa ar vējdzirnavām…..konvertu sistēmu administrē un kukuļu ekonomiku pārvalda augstākajos plauktos….MK un Saeimā! Ja būtu vēlme , tad kukuļu ekomomika nebūtu 30 %, bet krietni zem 10%!

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+