Gregorijs Rubinčiks, “KPMG Baltics” enerģētikas sektora eksperts
Gregorijs Rubinčiks, “KPMG Baltics” enerģētikas sektora eksperts
Foto – LETA

Aizmetņi enerģijas projektiem 1

Autors: Gregorijs Rubinčiks, “KPMG Baltics” enerģētikas sektora eksperts

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Lasīt citas ziņas

Pēc publikācijas “Zaļie jauninājumi – citiem, nevis sev” 4. novembra “Zaļās Latvijas” numurā redakcija saņēma auditorkompānijas “KPMG Baltics” vērtējumu zaļās enerģijas projektiem.

“InnoEnergy” inovāciju ideju konkursa ietvaros “KPMG” izdevās apzināt vairākus potenciāli atbilstošus un videi draudzīgus projektus Latvijā. Notika pārrunas ar daudzu projektu vadītājiem, tomēr nācās secināt, ka pagaidām vairākums projektu vēl ir tikai pašos attīstības aizsākumos, bez biznesa plāna un atbilstošas projekta attīstības komandas, kas projektu spētu attīstīt un nodrošināt tā finansiālu veiksmi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Neskatoties uz to, “KPMG” komandai sadarbībā ar KIC “InnoEnergy” izdevās iedzīvināt vienu inovatīvu enerģētikas nozares “start up” projektu gāzes uzpildes infrastruktūras jomā. Tāpat izdevās sniegt atbalstu vairākiem enerģētikas projektiem jau vēlākās attīstības stadijās, kas gan vairāk bija saistīti ar dažādiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem jau esošajām tehnoloģijām.

Pagaidām projekta ietvaros Latvijā nav izdevies atrast piedāvājumus, kas sniegtu fundamentāli jaunus un inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus un izietu ārpus jau esošajiem zinātnes tehnoloģiskajiem sasniegumiem.

Galvenais iemesls tam ir nepietiekamais valsts budžeta finansējums zinātnei un inovatīviem pētījumiem Latvijā. Piemēram, RTU gada budžets ir apmēram 10 miljoni eiro, savukārt līdzīgās Eiropas universitātēs un institūtos zinātniskās pētniecības gada budžets ir desmit reizes lielāks un var pārsniegt pat 100 miljonus eiro.

Otrs būtisks trūkums ir nepietiekamais atbalsts tehnoloģiju pārnesei starp zinātni un reālajām inovācijām, kas nonāk uzņēmumos jeb tā dēvētajai zinātnisko izgudrojumu komercializācijai. Latvijā nav radīti atbilstoši juridiskie un finanšu atbalsta mehānismi, kas palīdzētu inovatīvām idejām pārtapt veiksmīgos un komerciāli veiksmīgos projektos. Šajā ziņā mēs joprojām nozīmīgi atpaliekam no daudzām citām ES valstīm.


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.