Latvijā
Sabiedrība

Mazās Beatrises gadījums izgaismo pretrunas: vecāki un ārsti atšķirīgi vērtē sniedzamo palīdzību 8


Beatrisei 23. novembrī Polijā Katovices Pāvila II vārdā nosauktajā bērnu veselības centrā veiks sirds operāciju. Plānots, ka mazā paciente tur uzturēsies divas līdz četras nedēļas.
Beatrisei 23. novembrī Polijā Katovices Pāvila II vārdā nosauktajā bērnu veselības centrā veiks sirds operāciju. Plānots, ka mazā paciente tur uzturēsies divas līdz četras nedēļas.
Foto no ģimenes arhīva

Vajadzēja tikai divas dienas, lai mazajai Beatrisei, kurai nepieciešama steidzama sirds operācija, sabiedrība saziedotu 21 tūkstoti eiro. Lūgums ziedotājiem izskanēja gan masu medijos, gan arī bija ievietots labdarības biedrības “Labās sirds klubs” interneta mājas lapā “Snowflay”. Tās vadītāja Linda Freiberga ir sarūgtināta, ka labi paveiktais darbs sagādājis stresu mazās meitenes vecākiem un arī pašiem ziedojuma vācējiem.

Par reliģisko piederību – no medijiem

“Es nekad neinteresējos par to cilvēku reliģiskajiem uzskatiem, kas pie mums vēršas pēc palīdzības. Tāpēc man bija interesanti lasīt ziņu medijos, ka Beatrises māte ir Jehovas lieciniece un kā šī reliģiskā kopiena reaģē uz tādu medicīnisko manipulāciju kā asiņu pārliešana. Pēc tam gan pavaicāju Beatrises mātei, vai viņa rīkojas jehoviešu vai bērna interešu vārdā, mamma atbildēja, ka bērns ir pirmajā vietā,” stāsta Linda. Pirms ziedojumu vākšanas viņa ir iepazinusies ar medicīnisko informāciju, ko par mazo pacienti sniegusi Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, ģimenes daktere, kura ir Beatrises vecmāmiņa, un arī ar informāciju, kas saņemta no Katovices klīnikas Polijā, kur Beatrisei jūnijā gada un četru mēnešu vecumā veikta pirmā operācija un 23. novembrī ir gaidāma nākamā.

Beatrises māte Adelina neslēpj, ka Polijas klīnikas izvēlē noteicošā loma bijusi ne tikai reliģijai, bet arī viņas pārliecībai, ka pēc asiņu pārliešanas iespējami veselības sarežģījumi, kā nesen gadījies viņas kolēģei. “Negribu, lai mana bērna asinis sajaucas ar kāda varbūt ne visai vesela padzīvojuša vīrieša asinīm, kuras organisms negrib pieņemt,” neslēpj Adelina. Polijas klīnika izraudzīta arī tāpēc, ka Beatrises māte neuzticoties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem, jo viņi, atklājot meitai sirdskaiti, pilnībā to neesot izvērtējuši. Māte stāsta, ka Latvijā šādu operāciju diemžēl neesot iespējams veikt bez asiņu pārliešanas, kas gandrīz par 50% samazinot meitenes izdzīvošanas iespēju, jo sirds slimība rada draudus, ka organisms nepieņems pārlietās asinis.


Veic visu veidu sirds operācijas

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Kardioķirurģijas un kardioloģijas klīnikas ārsti ir sašutuši par šādu sabiedrības maldināšanu un uzskata, ka būtu tikai godīgi, ja cilvēki pirms aicinājuma ziedot saņemtu pilnu objektīvu, nevis aizplīvurotu informāciju, kā tas bijis šajā gadījumā. Klīnikas vadītājs kardioķirurgs Valts Ozoliņš saka, ka konfidencialitāte par pacientu liedz viņam runāt par šo konkrēto gadījumu un ka savu viedokli viņš varētu paust tikai tad, ja to lūgtu Veselības inspekcija vai tiesa, taču viņš uzsver, ka universitātes slimnīcā tiekot veiktas visu veidu sirds operācijas un ar akceptējamiem rezultātiem. Ja ir kādi unikāli gadījumi, un tādi gadā esot ne vairāk par diviem trim, tad tiek sasaukts ārstu konsilijs, kas izlemj, vai slimnieku sūtīt ārstēties ārpus Latvijas. Lemšanā reizēm piedaloties arī Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologi un kardioķirurgi. Kad nepieciešami palīgspēki savās mājās, tad pieaicinot Itālijas, Lielbritānijas un citu valstu kardioķirurgus.

“Bērna tiesības ir viņa ārstēšana pēc labākajiem standartiem, bet otrā pusē ir vecāku reliģiskā pārliecība, ko ētisku apsvērumu dēļ nedrīkstētu ignorēt. Tā ir visai sarežģīta situācija, ar ko saskaras visā pasaulē. Mēs savu pacientu ārstēšanu balstām uz pārbaudītiem zinātniskiem standartiem, savukārt ir tādas privātās klīnikas, kas uzņemas riskēt,” saka ārsts Ozoliņš.

Neoficiāli zināms, ka Bērnu slimnīcas administrācija ir parakstījusi atteikumu Beatrisei veikt operāciju bezasiņu mākslīgajā asinsritē. Slimnīcas preses sekretāre Dace Preisa atteicās to apstiprināt, jo tā esot neizpaužama informācija.

“Gadās, ka pēc tik smagas operācijas asiņu pārliešana nepieciešama pēcoperācijas periodā, un ko tad?” vaicā ķirurgs Ozoliņš, kura pacientu vidū ir vēl viens Beatrisei līdzīgs gadījums, kad vecāki ir Jehovas liecinieku draudzē.

V. Ozoliņš: “Teorētiski gadījumos, kad vecāki aizliedz savam bērnam pārliet asinis, mēs varam vērsties bāriņtiesā un lūgt, lai tā uz laiku atņem vecākiem viņu tiesības, bet šo iespēju gan neesam izmantojuši.”

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa nezina nevienu gadījumu pēdējo piecu gadu laikā, kad vecākiem būtu ierobežotas tiesības viņu reliģisko uzskatu dēļ.

Pirms sešiem gadiem Kanādas tiesa, izvērtējot kādu gadījumu par asiņu pārliešanu piespiedu kārtā, spriedumā secinājusi, ka “rūpes par bērnu un bērna tiesībām (..) ir pietiekami svarīgas, lai ierobežotu (Kanādas tiesību un brīvību) hartu”. Ārsti 2006. gadā iekšējās asiņošanas apturēšanas laikā prasības iesniedzējai pārlēja asinis. Meitenei, kuras vārds atbilstoši Kanādas likumiem netiek izpausts, tobrīd bija 14 gadu.

Ieradās džeki melnos uzvalkos

Savukārt Bērnu slimnīcas kardioķirurģijas un kardioloģijas klīnikas konsultants Aris Lācis, kurš ir ilggadējs bērnu kardioķirurgs, daudzu zinātnisku publikāciju autors ārvalstu respektablos medicīnas izdevumos, Eiropas Bērnu kardioloģijas asociācijas nacionālais delegāts, Pasaules kardiotorakālās ķirurģijas asociācijas biedrs, pastāstīja, ka pirmā operācija, ko Beatrisei veica Polijā par sabiedrības saziedoto naudu, neesot Latvijā nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida operācija sekmīgi izdarīta jau septiņdesmitajos gados. Bet, runājot par otro operāciju, kas vēl priekšā, ārsts apgalvoja, ka “neviens sevi cienošs kardioķirurgs neparakstītos veikt mazam bērnam šo operāciju bezasiņu perfūzijā (mākslīgā asinsritē bez asiņu pildījuma)”. “Tas, ka aizbrauks uz ārzemēm, nenozīmē, ka to operāciju izdarīs. Man bijuši pacienti, par kuriem pēc tam esmu dabūjis zināt – aizsūtīja ar solījumiem izdarīt operāciju, kuru nemaz tur neveica, bet šeit samaksāja. Man ir pietiekami liela pieredze, lai apgalvotu, ka solījums operēt divus gadus vecu bērnu, atverot viņam sirdi un pielietojot bezasiņu perfūziju, ir pārkāpums. Man ir pilnīgi vienalga, ko Polijā domā, es zinu, cik spējīgi ir viņu mediķi, jo arī Polijas ārsti ir Eiropas Bērnu kardioloģijas asociācijā,” neslēpa kardioķirurgs Lācis. Viņš vaicā, kāpēc valstī nav tādas institūcijas, kas pārbaudītu vai kam prasītu, pirms sāk vākt ziedojumus, cik pamatota ir to nepieciešamība. “Kādreiz man vaicāja un es gāju skaidroties. Tas ir sen beidzies. Vai tam nebūtu jāpiešķir likuma regulācija – kas kontrolē, ar ko tiek saskaņots? Kamēr tas nebūs, tikmēr tiks pieļauta kaitniecība vāji aizsargātas medicīnas apstākļos.

Jehovas liecinieku prasības nav nekas jauns, ar tām saskāros, kad strādāju Bērnu slimnīcā Gaiļezerā. Ieradās džeki melnos uzvalkos no ASV. Atbraukuši kontrolēt šeit situāciju un mani pamācīt. Aprunājos ar viņiem tā, ka pie manis vairs nebrauca,” atceras dakteris Lācis.

Aicina uzticēties pazīstamiem labdariem

L. Rieksta-Riekstiņa aicina ziedotājus tomēr uzticēties sabiedrībā labu slavu ieguvušiem labdarības portāliem, piemēram, ziedot.lv. Viņa neuzskata, ka būtu ar likumu stingrāk jāregulē ziedojumu jautājums, jo sabiedrībai uzticami ziedojumu organizētāji vienmēr konsultēsies arī ar ārstiem.

Šīs labdarības organizācijas sociālās palīdzības programmas vadītāja Inese Danga pastāstīja, ka pirms ziedojumu vākšanas tiekot prasīts pat ārstu konsilija atzinums, jo nevar paļauties tikai uz ziedojuma lūdzēja informāciju.

Mākslīgā asinsrite divu speciālistu rokās

Pirms desmit un vairāk gadiem ar asiņu pārliešanas grūtībām, ārstējot Jehovas liecinieku draudzei piederīgus cilvēkus, saskārās arī Gaiļezera slimnīcas ārsti, taču pēdējos gados neesot bijušas situācijas, kur reliģisku apsvērumu dēļ kāds iejauktos ārstniecības protokolos. Arī pie slimnīcas kapelānu dienesta vadītājas ar šādām problēmām cilvēki nav vērsušies, pastāstīja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Inguna Potetinova. Noskaidroju, ka līdzīga situācija ir arī Stradiņa slimnīcā.

Ja nu tomēr uzrodas cilvēki, kam ticība neļauj pārliet asinis, vai Latvijā ir pietiekami daudz speciālistu jeb ārstu perfuzionistu, kas spēj strādāt ar mākslīgo asinsriti? Bērnu slimnīcas perfuzionists, Latvijas Mākslīgās asinsrites asociācijas vadītājs Normunds Sikora pastāstīja, ka Latvijā ir tikai divi šādi speciālisti – viņš un kolēģe Biruta Mozule Latvijas Sirds ķirurģijas centrā. Šī profesija, kas prasa augstas kvalifikācijas speciālistus, kuri spēj strādāt ar sarežģītu aparatūru, atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā joprojām nav oficiāli atzīta.

Uzziņa

Kas ir Jehovas liecinieki?

Viņi ir kristieši, kas uzskata, ka Bībelē minētais Dieva vārds – Jehova (vai Jahve) – tulkojumos aizstāts ar vārdiem “Dievs” jeb “Kungs”. Jēzu Kristu viņi uzskata par Dieva Dēlu, cilvēces grēku izpircēju, taču Svētās Trīsvienības koncepciju neatzīst; starp kristietības novirzienu vairākumu un Jehovas lieciniekiem pastāv spriedze.

Organizācijas pirmsākumi rodami 19. gadsimta 70. gados ASV Pensilvānijas štata Alegeini pilsētā. Bībeles pētnieku grupas izveidotājs un vadītājs bija Čārlzs Rasels. Vēlāk tika izveidota Ciānas Sargtorņa bukletu biedrība un sludinātāji ieradās pie cilvēkiem mājās un piedāvāja biblisku literatūru.

1931. gadā Bībeles pētnieki pieņēma nosaukumu “Jehovas liecinieki”. Šī organizācija darbojas 236 valstīs, aptverot astoņus miljonus simt tūkstošus cilvēku.

Uz Latviju pirmo pārstāvi Sargtorņa Bībeles un traktātu savienība nosūtīja 1926. gadā. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pirmās Jehovas liecinieku draudzes – divas Rīgā un viena Jelgavā – tika reģistrētas 1998. gadā. Tieslietu ministrijai iesniegtajā pārskatā rodamas ziņas, ka Jehovas liecinieku draudžu savienībā Latvijā darbojas 36 draudzes, kurās juridiski reģistrēts ir 721 draudžu loceklis, 289 garīdznieki (32 ir ārvalstu garīdznieki), un ir 24 vietas reliģiskās darbības vietu veikšanas skaits. Jehovas liecinieku preses sekretārs Vjačeslavs Zaicevs teic, ka nereģistrēto Jehovas liecinieku skaits ir lielāks un kopā organizācijā darbojas gandrīz 2400 cilvēku, bet kopā ar tiem, kas apmeklē Jehovas liecinieku pasākumus, šis skaits ir 3800.

Pirms gadiem piecpadsmit Jehovas liecinieki bija viena no visstraujāk augošajām reliģiskajām organizācijām pasaulē, un arī Latvijā bija tāpat, taču tagad šeit jau vairākus gadus tās piekritēju skaits nepalielinās.

Brošūriņā “Jehovas liecinieki: kas viņi ir un kam tic” vēstīts, “ka ēst asinis vai piekrist asins pārliešanai nozīmē pārkāpt Dieva likumus”. Tas nozīmē – cilvēks nedrīkst ēst asinsdesu un viņam aizliegts būt par asinsdonoru un ļaut sev pārliet asinis.

Dažreiz Jehovas liecinieki savas pārliecības dēļ ejot pat cietumā, uzskatot: ja likums prasa to, ko Bībele aizliedz, tad mēs likumu neievērojam. Viņi neatzīst pasaulīgos svētumus, piemēram, Valsts himnu jehovieši nedzied.

Uzziņu sagatavoja Dace Kokareviča

LA.lv