Aizsargājamo dzīvnieku radītos postījumus nekompensēs, ja no tiem nemēģinās izvairīties 0
Kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem neizmaksās gadījumos, ja lauksaimnieki pirms tam nebūs veikuši aizsardzības pasākumus, lai mēģinātu no šādiem postījumiem izvairīties, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Sugu un biotopu aizsardzības likums paredz zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem tiesības saņemt no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem. Tomēr likums ir vairākas reizes grozīts, nosakot, ka kompensācijas neaprēķina un neizmaksā 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013.gadā.
Arī šā gada valsts budžetā atsevišķi līdzekļi šīm kompensācijām nav paredzēti, tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldei 2015.-2017.gadam kompensāciju izmaksai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos ir pieejami 658 605 eiro katru gadu. Savukārt kompensācijām indikatīvi ir nepieciešams 367 231 eiro katru gadu. Līdz ar to pārpalikumu, kas ir 291 374 eiro apmērā katru gadu, ir iespējams pārdalīt kompensācijām par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.
VARAM ir sagatavojusi grozījumus sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot, ka uz kompensāciju nevarēs pretendēt, ja pirms tam nebūs īstenoti novēršanas pasākumi pret dzīvnieku iespējamiem postījumiem. Kā piemēru VARAM min teritorijas norobežošanu ar žogu, ganāmpulku apsargāšanu, piemēram, ar apmācītiem suņiem.
Dabas aizsardzības pārvalde ir aprēķinājusi, ka nepieciešamā summa kompensāciju izmaksai šogad varētu būt 318 894 eiro apmērā. Tomēr, nosakot ierobežojumus kompensāciju saņemšanai, izmaksājamā summa varētu samazināties.
Patlaban grozījumi likumā ir saskaņošanas stadijā.
