Foto – AFP/LETA

Andrijs Janitskis: Ukraina aizsargājas pret informatīvajiem uzbrukumiem 7

Ukrainas pussalas Krimas aneksija un bruņotais separātisms Ukrainas austrumos nebūtu iespējams bez Krievijas propagandas. Šo reģionu iedzīvotāji dezinformācijas dēļ izdara kļūdainus secinājumus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Krievijas propagandas rupori galvenokārt ir televīzijas kanāli – gan valsts televīzija (“Rossiya24”), gan privātā (“LifeNews”). Šie kanāli raida krievu valodā, kuru saprot visi Ukrainas iedzīvotāji un kuru gandrīz 30 procenti iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu (saskaņā ar 2001. gada tautskaites datiem).

Līdz šim Krievijas televīzijas kanāli bija pieejami Ukrainas kabeļtelevīzijā un satelīttelevīzijā. Pēc Krimas pārņemšanas Ukraina piespieda kabeļoperatorus pārtraukt Krievijas propagandas translēšanu. Arī Eiropas drošības un sadarbības organizācija šo lēmumu atzina par pamatotu. Tiesa, Krimā un valsts austrumos kabeļoperatori turpina raidīt signālu no Krievijas. Vēl vairāk – viņi pārtraukuši raidīt Ukrainas televīzijas kanālus. Bruņotie separātisti valsts austrumos pārņem televīzijas torņus, lai pārtrauktu translācijas no Kijevas. Tāpat Krimā daži vietējie laikraksti, piemēram, “Krimas patiesība”, aizsākuši tiešu ksenofobiju pret ukraiņiem un Krimas tatāriem, lietojot naida runu. Vietējā televīzija Sevastopolē tagad ir pakļauta cenzūrai. Televīzijas kanāli par ziņu sižetiem vienojas ar pilsētas administrāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijas valsts aģentūras sastrādājas ar medijiem. Krievijas Ārlietu ministrijas un citu valdības iestāžu paziņojumiem bieži nav nekāda sakara ar realitāti. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pastāvīgs viesis televīzijā.

Sabiedriskajiem aktīvistiem ir ietekme pār cilvēkiem, kuri dažādos pasākumos atveido vēsturiskas kaujas. Piemēram, 2013. gada oktobrī šie aktīvisti atveidoja kauju par Kijevu – traģisku epizodi Otrā pasaules kara laikā, kad tūkstošiem padomju karavīru mira, šķērsojot Dņepras upi. Vēstures rekonstruēšanai bieži ir propagandas raksturs, un tās mērķis ir glorificēt padomju vai Krievijas imperiālistiskās tradīcijas. Tas pats attiecas arī uz citām sabiedrisko aktīvistu grupām.

Arī Maskavas patriarhāta pareizticīgo baznīcai ir milzīga loma Kremļa propagandas mehānismā. Ukrainas televīzijas kanāls “1+1” informējis, ka teroristu organizācijas “Doņeckas Tautas Republika” viens no līderiem Igors Girkins Ukrainā ieradās janvārī kopā ar baznīcas delegāciju.

Gandrīz visi Krievijas mediji, valdības amatpersonas, sociālie aktīvisti un baznīca izplata vienādu informāciju, radot virtuālo realitāti. Tā ir totāla propaganda, kurā nav vietas otras puses viedoklim. Tas tiek parādīts kā margināls viedoklis. Piemēram, līdz šim Krievijas propaganda demonizēja Ukrainas partiju “Labējais sektors”, saucot to par gandrīz vai galveno politisko spēku Ukrainā. Patiesībā “Labējā sektora” līderis Dmitrijs Jarošs Ukrainas prezidenta vēlēšanās 25. maijā ieguva tikai vienu procentu balsu. Viņa partijā ir tikai aptuveni tūkstoš cilvēku. Turklāt daudzi ukraiņi nemaz nezina par tādu partiju, kamēr visi krievi par to ir informēti un Jarošu uzskata par Ukrainas līderi.

Ukraina nevar karot pret Krievijas propagandu ar tādām pašām metodēm. Abām valstīm pieejamie resursi nav salīdzināmi. Ukrainas propagandas mašīnas radīšana nozīmētu naudas izmešanu vējā. Pagaidām Ukraina ieņem aizsargpozīcijas. Kijeva mēģina ierobežot informatīvo ietekmi no Maskavas. Bieži ukraiņu žurnālisti nodarbojas ar Krievijas izvērstās dezinformācijas atmaskošanu. Piemēram, viņi izveidojuši interneta vietni “www.stopfake.org”. Profesionāli žurnālisti no citām valstīm, tostarp daži no Krievijas, kuri objektīvi stāsta par konfliktu ar Krieviju, Ukrainai sniedz lielu palīdzību. Taču agrāk vai vēlāk pasaules mediju interese par šo reģionu apsīks. Ukrainai pašai ir jāizdomā, kā atbildēt uz Krievijas mediju uzbrukumiem bez citu valstu palīdzības un bez lieliem resursiem.

Reklāma
Reklāma

Autors: Andrijs Janitskis, ukraiņu žurnālists, īpaši “LA”