Egils Līcītis: Kā iedēt oliņas galvā 2
Pašreizējo Kremļa televīziju intervenci cilvēku prātos, pūliņus iedēt impēriskās ideoloģijas oliņas masu publikas galvā pamatoti sauc par propagandu un informatīvo karu, realizējot Krievijas intereses. Tas notiek profesionālā iestudējumā, izmantojot no Padomju Savienības laikiem lietotās, tradicionālās shēmas, kas sekmīgi strādā šodien, atbalsojoties no aukstā kara laikiem. “Krievus nemīl, pazemo”, ļaunie ASV imperiālisti, draudi no Rietumiem, fašisma atdzimšana – ir pazīstamas, viegli ekspluatējamas tēzes, uz kurām daudzi TV skatītāji pavelkas un uzķeras.
Daži speciālisti velk tālākas paralēles un sakās saskatījuši spoguļlīdzības ar Vācijas masu informēšanā lietotajām gebelsisma metodēm Ādolfa laikā, bet pavisam noteikti Krievijas TV ražotām ziņām nav nekāda sakara ar žurnālistiku, kāda tā ir mūsu izpratnē. Tā ir konkrēta viedokļa veidošana, nelaižot ēterā citu uzskatu paudējus, tā ir vienpusīgas informācijas pasniegšana tai zostē, kas izdevīga no Kremļa virzītai politikai.
Tā izskatās, ka vārda brīvība un viedokļu dažādība Krievijas masu informācijas līdzekļos uz ilgu laiku aizslaucītas kā nekam nederīgas, no trūdošās Eiropas nākošas vērtības, pretstatot vienīgi patieso pravdu. Šādā atmosfērā, protams, nav zemē metama ideja radīt un krievvalodīgajam patērētājam (arī Baltijas valstīs) atskaņot brīvās Eiropas balsi, ko čērkstošu, tomēr saklausīja aiz dzelzs priekškara Padomju Savienībā. Stipri vien iespējams, ka šādai raidstacijai krievu prātu “samaitāšanā” būs jākalpo ilglaicīgi, jo Putina kungs ir stiprs savās pozīcijās un attiecībās ar demokrātiju ārkārtēji uz jūs. Tomēr padomju laikā balsīm no Amerikas vai brīvās Eiropas bija ļoti atsaucīgs klausītājs, kurš deva priekšroku radioaparāta “tālajiem” viļņiem, nevis smadzeņu skalošanai priekšplānā Komunistiskās partijas uzturētā “kanalizācijā”. Jautājums – vai tagad krievu televīzijas vienlaidu propagandas “ziņās” izolētais un ieradinātais skatītājs vispār uztvers mēģinājumus viņu zondēt ar Eiropas maigo varu? Vai Rietumu medijs var strādāt, tai pašā manierē atbildot Krievijas propagandai, lietojot tās pašas manipulācijas un ziņu pasniegšanas konstrukcijas kā Kiseļova kunga radītajā mākslīgajā pasaulē? Propaganda pati par sevi nedrīkst būt bāla un mazasinīga, tai jābūt košai varavīksnei ar izspīlētu informēšanu, kas ķer “patērētājus” kā strāvas trieciens! Tai nav jātaisnojas, bet jāuzbrūk un jāizskan spēcīgāk par “Pink Floyd”! Ja ir žurnālistikas mācekļi, kas šajā jomā jūtas kā zivis ūdenī, ja ir profesionāļi, kas pastāvīgi mītu uz Kremļa varžacīm, tad var pretoties Kremļa diriģētiem kanāliem, kuri izgatavo utopijas no jebkuras pieejamas jēlvielas, lai cik nelabi tā smirdētu. Okei, veidosim kontrpropagandu, bet lieki piebilst – žēl, ka XXI gadsimtā Eiropā ar ko tādu “aizvēsturisku” jānodarbojas.
