Ekonomika
Īpašums

Salacgrīvieši savu tiesību aiztāvībai pret “Rail Baltica” dibina biedrību un algos juristu 12

Foto-Dainis Bušmanis

“Vesela gada garumā darītais darbs nu izrādījies veltīgs! Mums Lāņu ciemā projektētāju piedāvātais B2 – 2 trases novietojums sašķels sešas zemnieku saimniecības. Man sadalīs mežu, būs jāzaudē 5 – 6 ha lauksaimniecības zemes. Savu tiesību aizstāvēšanai dibinām biedrību, dokumenti ir izsniegti Uzņēmumu reģistrā. Algosim juristu, nepadosimies,” teic Salacgrīvas novada z/s “Vaivari” saimnieks Gatis Bisnieks, kam pieder 39 ha zemes. Viņš nodarbojas ar piena lopkopību, audzina divus bērnus.

Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumā par “Rail Baltica” projektētāju sagatavoto Eiropas platuma sliežu ceļa novietojumu Salacgrīvas novadā ieteikts atteikties no pašvaldības, projektētāju, iedzīvotāju, Satiksmes ministrijas (SM) ekspertu gatavotā novietojuma C5 Vitrupes–Svētciema posmā. Tas 60 metru platumā vienā hektārā šķērso ES nozīmes dabas aizsardzības teritoriju “NATURA 2000”.

Dabas uzraugi SM vērtēšanai valdībā iesaka izvēlēties otru piedāvāto variantu B2 – 2, kas šķērso lauksaimniecības un attīstāmas zemes, kā arī Svētciemu. Salacgrīvā tomēr cer uz brīnumu, proti, ka valdība atbalstīs gada garumā Konsultatīvās padomes gatavoto C5 variantu. Novada domē uzsver – notiek mēģinājums saskaņot dzelzceļa un reģiona izaugsmes nosacījumus, nevis “Rail Baltica” projekta kavēšana, kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos.

Dažādi viedokļi

“Dialogs neizdevās. Mums izteica līdzjūtību – piedāvātais C5 projekts jau dabai nekaitē, tomēr ir jāievēro likumi un noteikumi, un tur neko nevar darīt. Saņēmām atbildi “nē”, nevis padomu, kā varētu rīkoties. Tā nedrīkstētu būt. Projektētājiem un valsts iestādēm ir jāiesaka, kā rīkoties,” aizvadītajā nedēļā notikušo Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) diskusiju par trases novietojumu aizvadītajā piektdienā raksturoja novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Viņš uzsver – gada laikā vairāku nozaru eksperti grūtā darbā panākuši visiem pieņemamu vienošanos par trases novietojumu, bet patlaban izrādās, ka “esam muļķoti un maldināti”.

Novada domes priekšsēdētājs kartē rāda, kā C5 variants šķērso saimnieciskajai darbībai paredzētos mežus, apiet Svētciemu un vienlaikus viena hektāra platībā šķērso “NATURA 2000” teritoriju “Vitrupes ieleja”. “Runājot ar dabas ekspertiem, saņēmām atzinumus, ka šajā nelielajā teritorijā, kur liegums attiecas uz kokiem un gliemjiem, sliedes var likt uz estakādes,” teic Straubergs. Savukārt VPVB atzinumā teikts, ka C5 novietojuma gadījumā trase stiepsies desmit metru attālumā no mazā ērgļa ligzdas mikrolieguma. B2 – 2 gadījumā – 580 metru attālumā. Pārvalde brīdina, ka C5 gadījumā ietekme uz mikroliegumu saglabāsies, ilgā laika posmā tā saglabāsies būtiska. aD. Straubergs oponē, ka arī B2 – 2 variantā trase stiepjas ļoti tuvu “NATURA 2000” liegumam. Turklāt B2 – 2 variantā, šķērsojot Salacas upi, trase šķērso arī ES nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju. “Piedāvātais B2 – 2 variants nepamatoti pietuvojas Svētciemam, ar sešu metru uzbērumu šķeļ zemnieku saimniecību laukus un citu teritoriju,” tā D. Straubergs.

Riskus pamana beigās

Satiksmes ministrijā vaicāju, kā varēja notikt, ka gada laikā ekspertu izveidotais C5 projekts nu izrādījies nederīgs. Ministrijas Komunikāciju daļas vadītājs Aivis Freidenfelds skaidro, ka riskus iepriekš, pirms Vides pārraudzības ziņojuma vērtēšanas, nav iespējams paredzēt. “Darbs ir veikts kompetenti, nodrošinot visu alternatīvu izstrādi, analīzi, un rezultātā process noslēdzies ar iespējamu paredzēto darbību no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai,” tā SM pārstāvis. Viņš vērš uzmanību, ka SM valdībai vērtēšanai piedāvās to variantu, kas uzrāda mazākus riskus visam projektam kopumā, skaidri apzinoties, ka pretējā gadījumā var tikt zaudēts ES līdz šim piešķirtais finansējums, un tas ir B2 – 2.

“Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka arī B2 – 2 ir ņemtas vērā un iekļautas konkrētas iedzīvotāju un pašvaldības intereses, piemēram, lai nodrošinātu pieeju lauksaimniecības zemēm. Gatavojot B2 – 2, ir ņemtas vērā konkrētas iedzīvotāju intereses, nodrošinot nepieciešamo komforta līmeni, paredzot izbūvēt trokšņu sienas. Atrasti risinājumi par nepieciešamo piekļuvi īpašumiem, par to, kā organizēt lauksaimniecības, mežizstrādes un citas uzņēmējdarbības aktivitātes. Ir izstrādāti risinājumi, lai saglabātu meliorācijas sistēmas. Katram īpašniekam būs iespējams aizstāvēt un īstenot savas intereses arī turpmāk dzelzceļa un skartās infrastruktūras būvprojektēšanas procesā,” tā Freidenfelds.

Piebildīšu, ka dzelzceļa trases izpēti, projektēšanu un būvniecību finansē ES. SM izvēli noteica VPVB ieteikums. Šās iestādes Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja Iveta Jēgere uzsver – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju varētu iznīcināt vien tad, ja trases novietojumam nebūtu alternatīvu variantu. Šajā gadījumā tā nav, ir B2 – 2 variants. “NATURA 2000″ teritorijā ir aizliegta visu veidu būvniecība, var lasīt vien ogas un sēnes. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija solīja aizsargāt savienības nozīmes biotopus. C5 trasē atrodas vecu mežu biotops,” tā I. Jēgere. Viņa vērš uzmanību, ka līdzīgu gadījumu izskatījusi Eiropas tiesa, aizliedzot būvēt tiltu pāri nelielam kāda Īrijas ezera stūrītim, kas atrodas “NATURA 2000”. No 274 ha aizsargājamās teritorijas Īrijā būtu skarti 1,43 ha. Tātad, īstenojot C5 variantu, valstij draudētu tiesāšanās ES tiesā un, iespējams, ES atbalsta nesaņemšana. “Mūsu biroja pienākums ir pārraudzīt aizsargājamās teritorijas,” piebilda I. Jēgere.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola savā komentārā bija ļoti strikta – likums liedz ES nozīmes dabas teritorijā būvniecību. Ja vēlamies saskaņot citus nosacījumus, tad jāvēršas Eiropas komisijā. “Par 99 procentiem varam būt pārliecināti, ka šādas izmaiņas mums nesaskaņos. Raugoties no vides skatpunkta, šajā gadījumā kompromisa nevar būt,” tā Ozola. Turklāt šāda saskaņošana prasītu vairāk nekā gadu ilgu laika posmu. Savukārt “Rail Baltica” projekts ir jāīsteno kopā ar citām Baltijas valstīm, tam ir jāievēro strikti termiņi. Projekta izpētei ir piešķirti četri miljoni ES atbalsta, kuru saņemšanu papildu veicamie darbi varētu apdraudēt. No 2018. gada ir jāsāk trases projektēšana un zemes atsavināšana.

Nezaudē cerību

Patlaban spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi valsts nozīmes objektu būvniecībā valdības lēmumiem dod lielāku svaru nekā pašvaldības lēmumiem. D. Straubergs teic, ka pašvaldība noteikti vēlas būt konstruktīva, tā meklēs iespējas aizstāvēt savu cilvēku intereses. “Man cilvēcīgi nav pieņemami tiesāties ar savu valsti. Ceru, ka valsts sapratīs savus pavalstniekus,” teic D. Straubergs. Salacgrīvas novada domē iecerēts rūpīgi vērtēt valsts rīcības iespējas šajā gadījumā un piedāvāt konkrētu rīcību.

Saistītie raksti

Straubergs atceras, ka pirms vairākiem gadiem Salacgrīvā ieradušies kādas ministrijas ierēdņi, paziņojuši, ka saskaņā ar ES regulu ir jāsamazina nēģu zveja tačos, kas pēc vairākiem gadiem būs jāpārtrauc. Kad ierēdņiem prasīts nosaukt konkrēto regulu, saņemta atbilde, ka tā ir angļu valodā, domē nemācēšot to izlasīt. Kad ministrijai uzrakstīts oficiāls iesniegums sniegt skaidrojumu, tad saņemta atbilde, ka uz nēģiem regula neattiecas. Līdzīgi bijis arīdzan ar ieceri attīstīt Kuivižu ostu. “Mēs šeit negatavojamies lielo politiku pret “Rail Baltica” veidot. Uzskatām, ka ir jāmobilizē visi spēki, lai Vitrupes–Svētciema posmu uzbūvētu iespējami labākā kvalitātē ar skatu nākotnē,” tā novada domes priekšsēdētājs.

Ietekmes uz vidi novērtējums valdībai ir jāapstiprina nākamā pusotra mēneša laikā.

Valdība sagatavoto “Rail Baltica” trases novietojumu ar ietekmes uz vidi riskiem, visticamāk, vērtēs nākamajā mēnesī. “No 15 novadiem, kuru teritoriju Latvijā šķērso “Rail Baltica” trase, vienīgi viens novads nav apmierināts ar trases novietojumu vienā posmā. Šā iemesla dēļ trases gatavošanas process būtu jāsauc par sekmīgu. Esam tikuši tālāk nekā mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Nākamais solis būs “Rail Baltica” dzelzceļa projektēšanas darbu sākšana,” teic “RB Latvija” sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova.

LA.lv