Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. marts, 2016
Drukāt

Juris Ciganovs: Krievijā vēsturniekam draud ar tiesu par “nepareizās” vēstures tēmas pētīšanu (14)

Foto no fontanka.ruFoto no fontanka.ru

“Sliktais” kalendāra datums 16. marts nu ir pagājis šogad bez lieliem starpgadījumiem, vien kāds vairāk morāli apskādēts rakstošs brits, kas piebrēca pilnu Brīvības pieminekļa laukumu un pēc tam arī sociālos tīklus par “fašistiem Latvijā” un “preses brīvību Krievijā”. Latviešu leģiona tēma mūsu austrumu kaimiņvalstī vienmēr ir bijusi gana specifisku interešu objekts, par latviešiem vācu armijā savādāk kā par “nacistiem” un “kara noziedzniekiem” runāt publiski tur nav pieņemts. Plašākai sabiedrībai ir zināms, ka arī paši krievu karavīri gana kuplā skaitā Otrā pasaules kara laikā bija dienējuši zem hitleriskās Vācijas karogiem. Pašreiz akadēmiskā vidē figurē skaitļi no 800 000 līdz 1,5 miljoniem – tik daudz Padomju Savienības pilsoņu skaitījās vācu dienestā karā, ko Krievijā joprojām sauc par Lielo Tēvijas karu (skaitļi ir tik atšķirīgi, jo ne visi pētnieki šajā skaitlī iekļauj karavīrus no tolaik okupētajām Baltijas valstīm, Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas, kuri par padomju pilsoņiem pret savu gribu kļuva 1939. – 1940. g.). Tieši tāpēc daži Krievijas vēsturnieki savos pētījumos runā par pilsoņu karu šajā laikā, bet, izrādās, ka tā domāt ir maldīgi. Un oficiālā valsts vara viņiem to “tēvišķi” norāda. Izrādās, ka tur ir vēstures tēmas, kuras pētīt ir ne tikai nepareizi, bet arī kaitīgi.

Šā gada 1. martā Krievijas Zinātņu akadēmijas vēstures institūtā Sanktpēterburgā vēsturnieks Kirils Aleksandrovs aizstāvēja savu doktora disertāciju par tēmu “Krievijas tautu atbrīvošanas komitejas militāro formējumu ģeneralitāte un virsnieku sastāvs. 1943. – 1946.” – šis pētījums ir par Vācijas pusē karojošo ģenerāļa Vlasova komandētās armijas virsniecību, un, vismaz spriežot pēc visiem interesentiem pieejamās disertācijas autoreferāta, šajā darbā nav ne nacisma slavināšanas, ne Hitlera cildināšanas, ne padomju armijas uzvaru noliegšanas – pētnieks vienkārši analizējis 180 vlasoviešu biogrāfijas, norādot iemeslus, kāpēc šie cilvēki pārgāja karot vācu pusē, analizējot arī kopējo kara situāciju. Protams, redzams autora subjektīvais viedoklis par Staļina režīmu. Izrādās, ka šādas tēmas pētniecība nav vēlama. Vēsturniekam Aleksandrovam piedraudēts ar tiesas darbiem. “Es negribu, lai šo cilvēku nošautu vai ieliktu cietumā. Es gribu, lai šādu disertāciju vairāk nebūtu,” tā teica viens no sūdzētājiem prokuratūrā, Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces deputāta Vitālija Milonova palīgs Anatolijs Artjuhins. Arī institūta direktors Nikolajs Smirnovs atzina, ka “attiecīgas instances” viņam ieteikušas šīs disertācijas aizstāvēšanu atcelt. Kad raidstacija “BBC” jautāja pašam pētījuma autoram, kāpēc tad viņu apsūdz nacisma reabilitācijā, K. Aleksandrovs atbildēja: “Daži cilvēki uzskata, ka vispār neko, izņemot “Komunistiskās partijas īso kursu”, pētīt nedrīkst.” Uz jautājumu, ko viņš pats domā par Vlasovu un viņa armiju, pētnieks atbildēja, ka nekad Krievijas vēsturē nav bijusi situācija, ka krievu karavīrs pārietu karot ienaidnieka pusē pret savējiem. Otrā pasaules kara gados tādu bija, kā jau teikts, apmēram pusotra miljona cilvēku, un to nevar izskaidrot ar nejaušību vai cilvēku personības morālo degradāciju. Ignorēt šo faktu nevar, un K. Aleksandrovs savā pētījumā tikai analizēja, kāpēc notika šī masveidīgā pāreja ienaidnieka rindās.

Par to, kā Krievijā šodien pret Vlasova un viņa armijas vēstures pētniecību izturas oficiālā vara, jautāju vienam no lielākajiem šīs vēsturiskās tēmas pārzinātājiem, Krievijas pretlielinieciskās pretošanās kustības muzeja Podoļskā zinātniskajam līdzstrādniekam, vēsturniekam Sergejam Drobjazko (viņš ir vairāku akadēmisku pētījumu par padomju pilsoņu dalību vācu militārajos formējumos autors). Viņš teica: “Tas, kas notika ar K. Aleksandrovu, arī parāda, kāda ir varas attieksme. Tagad redzams, ka ir tādas tēmas, kas jāpēta vienā noteiktā politiskajā griezumā. Nedomāju, ka Aleksandrovu notiesās – nav par ko, bet attieksmi pret šādiem pētījumiem šī pēc savas būtības “pīāra” kampaņa labi nodemonstrēja.” Tātad – politiskās konjunktūras norādītās “svētās vēstures lappuses” var atspoguļot tikai “pareizi”. Nupat mūs sasniedza ziņa, ka no amata atlaists Krievijas Federācijas Valsts arhīva direktors Sergejs Mironenko, jo viņa vadītā arhīva darbinieki nodevuši atklātībai dokumentus, kuri atmasko padomju laikā un arī tagadējā Krievijā kultivēto mītu par “28 panfiloviešu varoņdarbu” kā pēckara gados žurnālistu izdomātu fikciju.

Starp citu – K. Aleksandrovs savu darbu aizstāvēja un doktora grādu ieguva…

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Čekas maisi joprojām noslēpums.

  2. Nez’ kāpēc visi aizmirst,ka šis pats Vlasovs ļoti sekmīgi komandēja Kijevas nocietinātā rajona aizstāvēšanu,par ko tika apbalvots ar pirmo Ļeņina ordeni. Otro Ļeņina ordeni viņš saņēma 1942.gada 3.janvārī par Maskavas aizstāvēšanu.Vispār,bija gudrs,veiksmīgs un Staļina iemīļots ģenerālis.

  3. Par ko ir raksts? Cilvēks aizstāvējis disertāciju un ieguvis doktora grādu par “nepareizās tēmas” pētīšanu. No kurienes “izrādās, ka šādas tēmas pētniecība nav vēlama”? Ja tēma tiešām būtu bijusi nevēlama valsts varas mērogā, tad viņu nemaz nebūtu pielaiduši pie aizstāvēšanas vai izgāzuši.Tas , ka kāds iesniedz sūdzību prokuratūrā , manuprāt, norāda tikai uz atšķirīgu viedokļu esamību par attiecīgo tēmu. Vai tad iesniedzēji pārstāv oficiālu varas viedokli?

  4. Vai var atrast kādu viņa publikāciju?
    Protams, ka nevar būt, ka kara sākumā miljoniem SA karavīru, 1000 -šiem tanku etc, vnk. bēga kā zaķi un labāk (pat ar prieku) padevās gūstā, kā turējās pretīm vāciešiem – tas “zirgam” pat skaidrs!
    Kamēr karš nepārauga ts Tēvijas karā… Bet, šķiet tomēr, pārauga – lūk tas arī jāpēta patiešām.

    • Jāpēta “pareizajā” leņķī (pilsoņu karš) – citādi darbu pazaudēsi, grādu neiegūsi. Vislabākais tomēr ir izvairīties no kāda Tēvijas kara (1941-1945) pieminēšanas – kā saka:”tālāk no grēka..”:
      “Nesen [pirms gada] doktora disertāciju par latviešu strēlnieku korpusu aizstāvēja jauna vēsturniece Inese Jermacāne. Zinu, ka viņa strādāja Krievijas militārajā arhīvā.” Vēsturnieks Zellis: Vēsture – starp katastrofu un ideoloģiju (NRA,31.03.2015.)

    • Kad Krievija uzbruka citiem, tad to nosauca par akciju (piem. uzbrukumu Somijai), bet kad Hitlers apsteidza Staļinu un uzbruka Krievijai, tad bija brēciens- vai!! mums uzbrūk!- un nosauca to par Lielo Tēvijas karu, kaut paši jau bija paspējuši likvidēt Poliju.

      • Hitlers apsteidza arī Francijas un L-Britānijas vadītājus, kuri viņam spieda roku Minhene 1938.g. (pēc Austrijas safrābšanas) – un laipni atdeva saplosīšanai arī Čehoslovākiju. Sauc to kā gribi – būtībai nemainās, galu galā pēc 1941.g.22.jūnija gan L-Britānija, gan ASV kļuva par PSRS sabiedrotajām – un lielu pārmetumus par Somiju un Poliju neizteica ne Teherānā (1943), ne Jaltā un Potsdamā.

        • Ne velti Čerčils teica” Lai palīdzētu Lielbritānijai, es esmu uz mieru draudzēties ar pašu nelabo……..” No tādām pozīcijām ir arī jāraugās uz PSRS,Anglijas ,ASV ”draudzību”.

  5. Tas viss būtu labi un pareizi, bet ko iesākt ar šokējošo atklājumu, ka pēdējos gados, pat gadu desmitu, Latvijas latviešu plūsmā beigušie vidusskolnieki(!) nezina, kas ir latviešu leģionāri?! Mani tas satrieca…

    • Ja godīgi, pat es, zēns no Kurzemes, to ilgi tā arī neuzzināju.
      Kaut pazinu n -to jau no krievu nometnēm atgriezušos leģionārus.
      Protams, viņiem bija jātur muti, tomēr, tikai pamatos – daudz ko ar dzirdēju.
      Apjausma nāca, kad strādājot Londonā, radās iespēja apmeklēt Daugavas vanagu plašo biblioteku viņu namā, kur katru piektdienu ar šo to pāršķirstīju.
      Baidos, mums Latvijā šāda iespēja tā arī nav ne latviešu, ne krievu skolās…
      Bēdīgi!

    • Nu tad pats atbildi Atbildēt

      ko tad par latviešu legionåriem šiem skolniekiem būtu jāzin?

  6. Tas , kurš zin savas valsts vēsturi un arī ne tos labākos momentus ir godājams.
    = Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.= Ja vīrs vadās pēc ša gudrā baušla , tad goda vīrs.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+