Mobilā versija
Brīdinājums +9.1°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
8. jūnijs, 2017
Drukāt

Aizturēti maksātnespējas administratori (9)

Foto LETAFoto LETA

Papildināta ar 4. un 5.rindkopu

Valsts policija (VP) aizturējusi likvidējamās “Trasta komercbankas” administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Krūma telefons ir izslēgts, savukārt Sprūda birojā norādīja, ka viņš nav uz vietas, taču apliecināja, ka maksātnespējas administrators būšot pāris dienas atvaļinājumā, un ieteica sazināties, iespējams, pirmdien.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Līdz ar Krūmu un Sprūdu policija, iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem norādīja, ka kopumā tikušas aizturētas četras personas, tostarp maksātnespējas procesa administratori.

Grišins apliecināja, ka vakar ENAP veicis vairākas izmeklēšanas darbības iepriekš sāktajos kriminālprocesos. Šīs lietas ierosinātas par iespējamiem noziegumiem maksātnespējas procesa laikā. Aizturēti četri cilvēki un veiktas kratīšanas.

Pašlaik tiek veiktas citas procesuālās darbības un izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiks sniegta. Plašāku informāciju policija varētu sniegt nākamnedēļ.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā patlaban nav informācijas par abu administratoru aizturēšanu.

Krūms patlaban ir likvidējamās “Trasta komercbankas” administrators. Raidījums “Nekā personīga” pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieteikums par Krūma atcelšanu no pienākumu pildīšanas. To tiesa turpinās vērtēt 19.jūnijā.

Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Tika ziņots par Sprūda atcelšanu no SIA “Dzimtā sēta” maksātnespējas procesa. Par šo procesu Maksātnespējas administrācija (MNA) administratoram vairākas reizes prasīja paskaidrojumus un informāciju, cita starpā arī saistībā ar naudas līdzekļu novirzīšanu no uzņēmuma bankas konta.

Tāpat plaši izskanēja SIA “Peltes īpašumi” process, par kuru arī notika vairākas tiesvedības, turklāt tajā MNA radās šaubas par administratora objektivitāti, tomēr Sprūds no procesa netika atcelts, jo jau iepriekš notika administratoru maiņa. Ja šajā procesā Sprūds tiktu atcelts no tā administrēšanas, tas varētu nozīmēt administratora sertifikāta zaudēšanu.

Žurnāls “Ir” savulaik vēstīja par darījumu, kurā bijušais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis (VL-TB/LNNK) no nezināma avota finansēja 3,2 miljonus eiro vērtu darījumu – parādsaistību iegādi -, kas vēlāk iesaistītajām pusēm nodrošināja piekļuvi zemei vairāk nekā 40 hektāru platībā Ķīšezera krastā. Zeme piederēja uzņēmumam “Peltes īpašumi”, kuram 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja un par administratoru nozīmēts Sprūds. Šie naudas līdzekļi nākuši no Sprūda administrētā maksātnespējīgā uzņēmuma “Dzimtā sēta” konta, iepriekš rakstīja žurnāls.

Pirms vairāk nekā dekādes, 2005.gada jūnijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja Sprūdu aizdomās par kukuļa izspiešanu un starpniecību kukuļošanā, tomēr prokuratūra vēlāk kriminālprocesu izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. rokas nost no nevainīgajiem, jo viņi ir nacionālās apvienības pēdējais balsts

  2. Kamēr neliks, tāpat kā padomju laikos par 50 000 pie sienas, tikmēr valsts nozagšana turpināsies, uzņemot aiz vien lielākus apgriezienus. Lavents par 200 miljoniem uzlaboja veselību dažādās iestādēs , liekas 5 gadus, lai tad sazagto varētu tērēt uz nebēdu. Šitiem līdzīgi par 7 miljoniem gadus trīs, ja nu gluži neizdodas atpirkties, pēc tam dzīvo cepuri kuldami. Pārreiķinot tīrā peļņā, katra nosēdētā diena iznāk 7000 vērta. Laventam katra nosēdētā diena tika apmaksāta 110 000 vērtībā. Nosauciet kaut vienu iemeslu, kāpēc lai nezagtu.

  3. Jānis Iesalnieks Atbildēt

    Agri vai vēlu likums atnāks pakaļ katram blēdim.

    • Re kā raksta citi Atbildēt

      Te arī ir runa – izmeklēšanu ir no sākuma līdz galam jāpabeidz vienā izmeklēšanas iestādē un nav jānodod prokuratūrā, kamēr nav tā pabeigta, lai prokutaratūra neiejaucas izmeklēšanā un nesabojā lietu.

      Šāda “dalīta izmeklēšana” ir iemesls, kas noved pie korupcijas, interešu konflikta vai pie “atbalsts sistēmas” noziegumu izdarījušām personām – arī draugu, radu, biznesa kopību būšanas.

      Dalītā izmeklēšana ir noziegums pret juriisdikciju, kas iestrādāts likumā.

      • Pilnīgi pareizi, šāda izmeklēšanas sadalīšana ir ar nodomu iejaukties izmeklēšnā, kontrolēt, lai “sabiedrībā cienījami cilvēki (no Maizīša citāta cita sakarā)” netiktu aizskarti, notiesāti, saukti pie atbildības, ja tas “vajadzīgs”.
        Vai tā nav iejaušanās: es veidoju skulptūru, puspabeigtu atdodu citam turpināt darbu tālāk. Manu ideju cita persona ar savu iztēli un domāšanu pārtaisa pa savam. Nu ko, der tāds darbs?

        Izmeklētājs pabeidza izmeklēšanu pilnībā, uzrādīja apsūdzību, lietu nodeva prokurot=ram iepazīties un ja uzskata, ka izmeklēšanair pilnvērtīga, nosūta tiesai, nav kvalitatīva – atdod atpakaļ, nevis pats turpina izmeklēšanu.

        Kas notiek šodien – lietu izmeklē desmit izmeklētāji, pratinātāji, ka nevar saprastt, kurš ir atbildīgais par izmeklēšanu. Pēdējais, kas nodod lietu tālāk izmeklēt prokuroram. Nu nē. Izmeklētājs saka, ka “es saņemu lietu jau gatavu noformēt nosūtīšanai prokuroram, atdevu prokuroram, izmeklēja tie citi.

      • Pilnīgi pareizi, šāda izmeklēšanas sadalīšana ir ar nodomu iejaukties izmeklēšanā, kontrolēt, lai “sabiedrībā cienījami cilvēki (no Maizīša citāta cita sakarā)” netiktu aizskarti, notiesāti, saukti pie atbildības, ja tas “vajadzīgs”.
        Vai tā nav iejaukšanās: es veidoju skulptūru, puspabeigtu atdodu citam turpināt darbu tālāk. Manu ideju cita persona ar savu iztēli un domāšanu pārtaisa pa savam, samaitā. Nu ko, der tāds darbs?

        Izmeklētājs pabeidza izmeklēšanu pilnībā, uzrādīja apsūdzību, lietu nodeva prokurotram iepazīties un ja prokurors uzskata, ka izmeklēšanair pilnvērtīga, nosūta tiesai, nav kvalitatīva – atdod atpakaļ, nevis pats turpina izmeklēšanu, iejaucas izmeklēšnā.

        Kas notiek šodien – lietu izmeklē desmit izmeklētāji, pratinātāji, ka nevar saprast, kurš ir atbildīgais par izmeklēšanu. Pēdējais, kas nodod lietu tālāk izmeklēt prokuroram. Nu nē. Izmeklētājs saka, ka “es saņēmu lietu jau gatavu noformēt nosūtīšanai prokuroram, atdevu prokuroram, izmeklēja tie citi.

    • Šitiem var būt tikai viens likums – daži grami svina starp nelietīgajām ačtelēm.

Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju iežogot piesārņoto Saltavotu (6)Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju sadarboties ar Saltavota īpašnieku un iežogot avotu.
Draugiem Facebook Twitter Google+