Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

ES Austrumu partnerībā tuvākajos gados prioritāte būs enerģētika un transports

Foto - LETAFoto - LETA

Augstie viesi godam sagaidīti un aizvadīti. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Austrumu partnerības samita namamāte Ministru prezidente Laimdota Straujuma oficiālās sarokošanās laikā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu noslēdzies Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības divu dienu samits, kas aizvadītajā nedēļā noritēja Latvijas galvaspilsētā. Deklarācijā īpaša uzmanība veltīta notikumiem Ukrainā, kā arī iezīmēti ES un sešu valstu – Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Moldovas un Ukrainas – turpmākie partnerības virzieni.

Kā uzsvēra Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, ES sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm tuvākajos gados prioritāte būs enerģētika un transports. Tusks informēja, ka Rīgas samitā tika izvērtēts ES Austrumu partnerībā paveiktais kopš Viļņas samita un paveikts esot gana daudz – parakstīti asociācijas līgumi, sadarbības līgumi un sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm ievirzīta “jaunā līmenī”. Samitā ES valstis atkārtoti apliecinājušas gatavību veidot pielāgotas attiecības arī ar valstīm, kuras nav noslēgušas asociācijas līgumus, piemēram, Armēniju, kā arī attīstīt sadarbību ar Baltkrieviju.

“Emocijas mūsu kopīgās deklarācijas sakarā ir dabiskas, tāpēc ka situācija ir sarežģīta, jo kopš Viļņas samita viss mums apkārt ir mainījies, taču nekas nav mainījies attiecībā uz mūsu iecerēm un mērķiem, tādēļ var sacīt, ka esmu apmierināts ar pašlaik padarīto. Pats svarīgākais ir procesa finišs, nevis sākums,” pauda Tusks.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers samita laikā Gruzijas un Ukrainas pārstāvjiem iesniedzis sarakstu ar lietām, kas jāuzlabo, lai sāktu bezvīzu režīmu. “Šodien visdaudzsološākais signāls bija tas, ka vīzu liberalizācijas process ir svarīgs. Politiskais noskaņojums ir ļoti optimistisks,” sacīja Tusks.

Austrumu partnerības samita laikā piektdien parakstīti līgumi par 1,8 miljardu eiro finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Saprašanās memorands iezīmē būtiskas ekonomikas un strukturālās politikas reformas Ukrainā sešās jomās: valsts finanses, pārvaldība un atklātība, uzņēmējdarbības vide, enerģētikas nozare, sociālās drošības pasākumi un finanšu nozare. Kā skaidroja Ukrainas prezidents Petro Porošenko, piešķirtā nauda netiks izmantota zaudēto teritoriju atgūšanai, bet gan tam, lai ieviestu nepieciešamās reformas, tostarp juridiskajā sfērā.

Rīgas samita ietvaros norisinājās arī 3. Austrumu partnerības biznesa forums, kā arī 2. pilsoniskās sabiedrības konference un pirmo reizi arī mediju konference.

Austrumu partnerības samitā Rīgā piedalījās 28 ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība. Rīgas samits bija pirmais kopš asociācijas līgumu parak­stīšanas starp ES un trim partnervalstīm – Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Samitā tika izvērtēti sākotnējie asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu.

Samitam Rīgā bija akreditējušies vairāk nekā 750 žurnālisti no vairāk nekā 40 valstīm. Lai atspoguļotu samita norisi, Rīgā bija ieradušies 565 žurnālisti. Mediji bija ieradušies gan no ES un Austrumu partnerības valstīm, tāpat bija pārstāvēta Japāna, Ķīna, Norvēģija un Serbija.

UZZIŅA

Kas teikts Rīgas deklarācijā (deklarācijā izcelti kopumā trīsdesmit punkti)

Pausts ES valstu nosodījums Krimas un Sevastopoles nelegālajai aneksijai, no jauna apstiprinot pozīciju attiecībā uz ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu par Ukrainas teritoriālo integritāti.

Norādīts, ka pret Ukrainu vērstās darbības, kā arī notikumi Gruzijā kopš 2014. gada ir demonstrējuši, ka teritoriālās suverenitātes un teritoriālās integritātes fundamentāli principi 21. gadsimtā nevar tikt uzskatīti par pašsaprotamiem. Vienlaikus ES pilnībā atbalsta visu savu partneru teritoriālo integritāti, neatkarību un suverenitāti.

Pausts atbalsts visiem mēģinājumiem, kas vērsti uz konflikta deeskalāciju Ukrainā un tādas politiskās sistēmas izveidi, kura respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Visas iesaistītas puses aicinātas sadarboties, lai veiktu starptautisku izmeklēšanu par Malaizijas “MH17” lidmašīnas notriekšanu un sodītu tos, kas pie tā ir vainojami.

Aicināts turpināt centienus mierīgā ceļā risināt Kalnu Karabahas konfliktu, Moldovas Piedņestras un Gruzijas separātisko republiku situāciju.

Apsveikta asociācijas nolīgumu parakstīšanu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kas nosaukts par lielu soli, paātrinot šo partneru politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar ES.

Uzsvērts, ka demokrātija, cilvēktiesības un fundamentālās brīvības un likuma vara ir asociācijas nolīgumos paredzētās politiskās un ekonomiskās integrācijas pamatā. Samita dalībnieki atzīst Austrumu partneru pausto Eiropas izvēli, kas izteikta asociācijas nolīgumos.

Atzīts, ka asociācijas nolīgumi un padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības līgumu ieviešana tuvākajos gados būs ES un attiecīgo Austrumu partneru augstākā prioritāte.

Pausta apņemšanās nodrošināt ievērojamu atbalstu, lai palīdzētu stiprināt institūcijas un veiktu publiskās administrācijas reformas Gruzijā, Moldovā un Ukrainā.

Atzīmēts, ka Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas jaunā kopīgā mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta iniciatīva “Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas mehānisms” sniegs nozīmīgu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem partnervalstīs.

Viedokļi

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds: “Rīgā pieņemtā deklarācija ir intelektuālās un diplomātiskās vingrošanas rezultāts. Neviens nav nonācis pretrunā ar sevi, un visi palika apmierināti. Tas neizbēgami ir kompromiss. Deklarācijā tiešā formā vispār nefigurē Krievijas vārds, bet gan netiešā. Krievija netiek nosaukta par agresoru. Ir skaidrs, ka atsevišķām valstīm Austrumu partnerībā ir veto tiesības uz deklarācijas tekstā pieņemamiem jautājumiem. Jāņem vērā, ka divas Austrumu partnerības valstis – Baltkrievija un Armēnija – [iepriekš] ANO Ģenerālajā asamblejā balsoja pret rezolūciju par Krievijas veikto Krimas aneksiju. Katrā ziņā deklarācija un samits uzskatāmi parāda, ka visi ir noguruši no konflikta eskalācijas. Ir redzama vēlme atgriezt Austrumu partnerību tehnokrātiskā projektā, kas zināmā mērā ietver sadarbību ar Krieviju, bet vai tas ir iespējams?”

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis: “Lielākais Latvijas ieguvums no Rīgā notikušā Austrumu partnerības samita ir plašāka atpazīstamība. Šis notikums izcels Latviju un valsts galvaspilsētu Rīgu uz Eiropas politiskās kartes. Arī samita gala deklarācijas saturs nesīs Rīgas vārdu pasaulē.”

Politologs Filips Rajevskis: “Kopumā vērtējot, prezidentūras kulminācijas pasākums pagājis visai veiksmīgi. Samits ļāva Austrumu partneriem parādīt, ka Latvija var būt šo valstu balss Eiropas Savienībā. Latvijai vienmēr ir bijusi noteikta loma attiecību veidošanā starp šīm valstīm un ES. Tas ir svarīgi tirdzniecības sakaru veidošanā starp valstīm. Latvijai un tās iedzīvotājiem sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm galvenokārt ir ekonomiski izdevīga, jo tā atver jaunu tirgu iespējas. Šādas iespējas ir ieguvums Latvijas iedzīvotājiem, jo Latvijas preces un pakalpojumi Austrumu reģionā ir konkurētspējīgi.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+