Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Hanana Halfana Obaida Ali ai Madhani akreditācijas vizītes laikā Rīgas pilī.
Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Hanana Halfana Obaida Ali ai Madhani akreditācijas vizītes laikā Rīgas pilī.
Foto – Valsts prezidenta kanceleja

Aizvainotās vēstnieces lieta 21

Rīgas lidostā 22. februārī notikušais starpgadījums ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vēstnieci Latvijā Hananu Halfanu Obaidu Ali ai Mad­hani, pēdējās dienās apspriests medijos, taču, pēc “LA” rīcībā esošās informācijas, nav saistīts ar nepareizām drošības dienesta procedūrām, bet gan ar diplomātes temperamentu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Veselam
Cik bieži drīkst veikt rentgenu? Noskaidrojam! 17
Lasīt citas ziņas

Protams, notikušajam iespējamas diplomātiskas sekas, kas varētu ietekmēt arī pašlaik notiekošo Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīti AAE, kuras mērķis ir stiprināt ekonomiskās attiecības ar šo Persijas līča valsti.

Laikraksta “NRA” publikācijā teikts, ka vēstniecei drošības kontroles laikā lidostā pieprasīts novilkt tradicionālo musulmaņu galvassegu jeb hidžābu. Pretēju informāciju sniedz lidostas Drošības departamenta direktora vietniece Inta Smildziņa – vēstnieces drošības pārbaude veikta atbilstoši attiecīgajām ES regulām un pārbaudi veikusi sieviete. I. Smildziņa uzsvēra, ka drošības dienesta darbinieki lika novilkt mēteli un pārmeklēja sievieti ar rokām, bet paziņojums par lūgumu noņemt hidžābu ir nepatiess. Pārbaudes laikā vēstniecei lūgts novilkt zābakus. Pēc I. Smildziņas teiktā, AAE vēstniece neesot pieprasījusi atsevišķu telpu viņas apskatei, kas ir viņas tiesības. Rīgas lidostā pie abām drošības pārbaužu zonām atrodas nelielas telpas, kurās iespējams veikt atsevišķās pārbaudes, par ko iztālēm pārliecinājās arī “LA”. Lidostas drošības dienesta darbinieki atzina, ka situāciju, kad jānodrošina atsevišķas pārbaudes reliģisku apsvērumu dēļ, viņu darbā tikpat kā neesot. Lielāku skaidrību par notikušo varētu ieviest pārbaudes videomateriāla publiskošana, tomēr lidosta to likumu ierobežojumu dēļ nedarīšot.

CITI ŠOBRĪD LASA

“LA” rīcībā neoficiālā informācija apstiprina I. Smildziņas teikto – lidostas darbinieki veikuši cieņpilnu un profesionālu pārbaudi ar vēstnieces piekrišanu, taču tās beigās vēstniece kļuvusi dusmīga. Pēcāk viņa nosūtījusi informāciju Latvijas Ārlietu ministrijai. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons uzsver, ka ministrija esot atvainojusies vēstniecei par “situāciju”. Lai gan lieta šķiet uzpūsta, tās izmeklēšana bijusi diezgan nopietna – notikušas konsultācijas starp augsta ranga ĀM un Satiksmes ministrijas ierēdņiem. Jautāts, vai kāds no ĀM ir devies noskatīties videoierakstu, lai saprastu, kas noticis lidostā, R. Jansons atbildēja noliedzoši. Ministrija to nedarīšot, jo neesot nekāda tiesībsargājošā iestāde. Lidostas “Rīga” komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte vakar informēja, ka nedz SM, nedz ĀM nav vērsusies ar lūgumu iepazīties ar video. Tiesības pieprasīt videomateriālu, pēc viņas teiktā, ir tiesībsargājošām iestādēm, kā arī Civilās aviācijas administrācijai. Ja būs šāds pieprasījums, tas tiks izpildīts.

R. Jansons norāda, ka arī uz diplomātiem lidostā attiecoties tie paši pārbaudes mehānismi kā citiem ceļotājiem, izņemot gadījumus, ja diplomāts lido kādā delegācijā un par to ir informēts drošības dienests. Izņēmums drošības pārbaudē ir diplomāta bagāža, kuru aizsargā Vīnes konvencija.

Kāpēc Latvijas ārlietu dienests tik aktīvi ieņēmis AAE vēstnieces aizstāvības pozīciju, pat nepārbaudot situāciju? Iespējams, ka ĀM vēlējās nogludināt situāciju, lai netiktu traucētas Latvijas un AAE attiecības, kuras mūsu valsts ārlietu dienests uzskata par ļoti būtiskām nākotnei. Tas nozīmētu pievērt acis arī uz šīs valsts diplomātu kaprīzēm.

Latvijai jau ir vēstniecība AAE, kā arī drīzumā tiks atvērta AAE vēstniecība Latvijā. Vēstniece jau ir akreditējusies, un pašlaik vēstniecībai tiekot meklētas atbilstošas telpas. Šajās dienās Valsts prezidents valsts vizītē apmeklē AAE un vakar Dubajā atklāja abu valstu biznesa forumu. Tomēr “Austrumi ir trausla lieta” – tā sacīja varoņi filmā “Baltā tuksneša saule”. Šo citātu var ļoti labi attiecināt uz iepriekšminēto konfliktsituāciju. Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivāns “LA” norāda, ka nav skaidrības, kas noticis lidostā, bet skaidrs ir fakts, ka ĀM iesniegta informācija, un ne jau vēstniece viena to ir gatavojusi. Par notikušo, visticamāk, ir informētas AAE augstākās amatpersonas, un notikušā sekas var izpausties prezidenta vizītes laikā. “Ir dažādi diplomātiski paņēmieni, kā pazemot viesus, piemēram, uzņemošās valsts pārstāvis var kavēt tikšanos, likt gaidīt, var notikt dažādas nepatīkamas aizķeršanās. Tas var izpausties arī vēlāk, piemēram, nenoslēdzot kādu svarīgu biznesa vienošanos ar Latviju,” spriež profesors. Viņš norāda, ka R. Vējonis un Latvijas delegācijas ir kā lūdzēji AAE un tiek uztverti kā klienti. “Rietumos mēs varam atrunāties un skaidrot situāciju, ka to radījuši zemāka ranga darbinieki, bet Austrumos tas nevienu neinteresē. Tur valda patriarhāla sistēma, caur kuru tiek uztverts notiekošais. Valsts vadītājs, kaut arī viņam ir ceremoniāla loma, tiek uztverts kā saimnieks, no kura tiek prasīta atbildība par notiekošo,” skaidro L. Taivans.