Latvijā
Politika

Egils Līcītis: Ak, tavu sāpi! Darbs neapmierināja sponsorus Maskavā0


Nils Ušakovs
Nils Ušakovs
Foto: Edijs Pālens/LETA

Kur tie gadi, kā “Saskaņa” kaldināja grandiozas idejas un ieceļotāju partijas vadoņiem bij plāni kā Napoleonam. Rīgas galva Nils Ušakovs garu laikposmu uz nebēdu apsaimniekoja galvaspilsētu, augstprātīgi nevienā neklausīdamies, kā LPSR vadītājs.

Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, slāvu vēlētāju atbalstīts, jutās bez piecām minūtēm Putina vice­karalis Latvijā, un slava par augstu stāvošajiem saskaņiešiem bija aizskanējusi līdz Urāliem. Abi pēc kārtas taisījās par Ministru prezidentiem, bet diemžēl tā arī palika Latvijas nekronēti premjeri.

Pašreizējos vēsturiskajos apstākļos – ak vai, sāpe! – agrāk varenajam politiskajam spēkam ir slikta publicitāte, KNAB min uz papēžiem, Ušakovs pirms Eiroparlamenta vēlēšanām, vainīgs juzdamies, bij ierāvies kaktiņā, un “Saskaņas” partija kā jebkurš ilgi kalpojis organisms vairs neizskatās glīti un pie labas veselības.

Sāp arī paspēlētā, prom slīdošā vara Rīgā. Rātsnamā valda noskaņojums kā bunkurā pie Ādolfa 1945. gada aprīlī, bet maz ticams, ka mūsdienu darbaļaužu draugiem klājies tāpat kā kādreiz Saeimas strādnieku un zemnieku frakcijai.

Tās darbs neapmierināja sponsorus Maskavā, tādēļ tie radīja konfliktsituāciju un izjauca frakcijas vienotību.

Kas gan šoreiz bija iemesls četru līdzstrādnieku izslēgšanai no saskaņiešu rindām, kad taču galvaspilsētas domē valdīja grūti sašķobāma frakcijas disciplīna un pateicīgie apakšnieki goddevīgi uzrunāja savu darba devēju “mon ženerāl”?

Kad paklausību atalgoja ar kārtīgu paēdināšanu pēc spēkavīru normām un arī četri podlaižas Centrāltirgū un citos amatiņos pelnīja pa 70–80 tūkstošiem eiro gadā? Tādos robos tak vajag turēties kā iebetonētiem, un sociāldemokrātijā vispār nav ierasta prakse nepakļauties Centrālkomitejas prasībām un uzstādījumiem!

Lai tā iezāģētu pašiem savā rokā, kas mācēja gadiem ņemt no pilsētas uzņēmumu kases, bija jāatrodas stiprumiņa ietekmē, kad uz krūts paņemts viens degvīnīša folleris par daudz!

Bet, raugi, jāņem vērā, ka konfliktu raisīja un izprovocēja “Saskaņas” gados jaunākie un nepilngadīgie talanti. Tā vecos laikos enerģiski komjaunieši mēdza sacelties pret gados vecākiem, pieredzes bagātākiem biedriem, un, ja neizdevās buntavniekus nokušināt, tad jaunības degsmi un cīņassparu bargi sodīja.

Tagad viena veseluma harmoniskas varas sagrāvēji stāsta katram, kas grib klausīties, ka palikuši bez vecāko atbildes, kad apjautājušies, kāda suņa pēc nenotiekot plašāka b. Bergmaņa kandidatūras apspriešana atbildīgā vicemēra postenī.

Vadoties no nule ievēlētā prezidenta Levita norādījumiem, ka politikai jābūt ticamai un izskaidrotai, paldies, ka atkritēji nemēģina klāstīt, ka notika idejiska nodalīšanās kreisajos un labējos zociķos vai ka viņi nepie­krita revizionisma mācībai.

Arī pretējā puse neapgalvo, ka ar izslēgtajiem bijušajiem kolēgām, kam Tambovas vilks tagad kolēģis, sastrīdējušies par kādu vietu Kārļa Kautska rakstos.

Patiesībā, būdami neapmierināti ar dienesta stāvokli, ar to, ka nedod paturēt Rīgas atslēgas, jaunie biedri, kuriem vēl jāizaug no zeņķiem par politikas milžiem, esot radījuši sprādzienbīstamu stāvokli, kurā Nilam neizturēja nervi, un frakcija izlēma piegriezt skrūves raskoļņikiem.

Nervi nevienam nav vodkā mērcēti vai kā kaprona striķi, bet tas liecina, ka, uz Briseli promiedams, no mēra amata atstādinātais Ušakovs joprojām ir lielā stresā. Ziniet, kā ir, kad sociāldemokrāti garos laika periodos bijuši vajāti cilvēki, un arī tagad nepieciešama aizstāvība no pilnīgi bez pamata sastādītiem apsūdzību rakstiem un no represijām “tikai tāpēc, ka krievs”.

Kad Rumānijā bijušo premjeru iemet aiz restēm tikai par to, ka mēģinājis fiktīvi noformēt darbā valsts iestādē divas dāmītes, kuras faktiski strādājušas partijas birojā. Latvijā KNAB izmeklēšana vēl nerada pilnīgu pabeigtības sajūtu attiecībā uz fiktīvu nodarbinātību Rīgas uzņēmumos, bet birojā tomēr strādā gana slīpēti cilvēki, kuri var rast nepatīkamus risinājumus.

Vilks viņu zina, varbūt nevajadzēja iesaistīties starptautiskā projektā “Mēs – jevropieši, ES sociķu ģimenei piederīgie!”.

Kamēr vēl “Saskaņa” bij Kremļa filiāle ar sarkanu seksti un oficiālā līgumslēdzēja puse attiecībās ar Krievijas vadošo un virzošo spēku, partijai klājās pa pirmo zorti, bet tagad, kas zina, nāksies atgriezties pagrīdes darbā.

Kur tālāk migrēs baraņņiku četrinieks? Vai dibinās jaunuzņēmumu vai piesliesies Latvijas Krievu savienībai, lai sadzertu tubrālības ar Mamikinu? Jaunatnei visi ceļi vaļā!

LA.lv