Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. janvāris, 2014
Drukāt

Vāverīte… dzīvo dzīvoklī! (2)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Vāveres esam pieraduši sastapt parkā vai mežā, kur tās mitinās koku dobumos. Bet cilvēkam šos dzīvnieciņus ir izdevies arī pieradināt un izveidot tādu populāciju, kas labprāt dzīvo cilvēku tuvumā. Divas pieradinātas rudās vāveres pieder eksotisko mājdzīvnieku audzētavas “Golden Fenix” saimniecei Anetei Valterei Lielvārdē.

Vāverītes, kuras Anete savā īpašumā gribēja iegūt jau sen, pie viņas nonāca šajā rudenī – oktobrī. Tās atveda no vāveru audzētavas Vācijā. Viens puika ir četrus gadus vecs, otram šobrīd seši mēneši. Katrs vāveru puika ievietots savā būrī, citādi, kas to lai zina, ar ko beigtos to ķīviņi. Interesants fakts – atšķirībā no citiem dzīvniekiem vāveru pasaulē iekārtots tā, ka māsa un brālis, turēti kopā, nepārojas un bērnu tiem nav, stāsta Anete.

Tiem, kas savā īpašumā vēlas iegūt vāveres, Anete iesaka – vislabāk šīs radībiņas iegādāties pavisam mazas, tad tās ir vieglāk pieradināt un izveidot tām piemīlīgu raksturu. Taču arī vecākām vāverēm nav grūti iemācīt pildīt dažādus uzdevumus, jo vāvere ir gudrs dzīvnieks.

Kad oktobra beigās viesojāmies eksotisko mājdzīvnieku audzētavā “Golden Fenix”, abas rudās vāverītes vēl atkopās pēc pārceļošanas no mītnes zemes un dzīvojās būrī dzīvnieku kūtiņā, bet drīz tās pārvietos uz lielu voljēru ārā, kur būs daudz vairāk vietas skraidīšanai. Jo daudz kustēties šiem dzīvnieciņiem nozīmē to pašu, ko elpot. Arī mūsu klātbūtnē abas kuplastes pa būri joņo tik ātri, ka fotogrāfei Andai tās grūti notvert kadrā. Aukstums, ziemu pavadot ārā, vāverēm ne vien nekaitē, bet pat nāk par labu. Mitinoties siltās telpās, tās var sākt biežāk slimot.

Ēdienreizēs abas kuplastes saņem riekstu un sēklu maisījumu, jo pie šādas barības tās pieradinātas audzētavā bērnībā. Anete veikalā iegādājas lazdu un ciedru riekstus, saulespuķu un ķirbju sēklas, sajauc tās kopā un piedāvā kuplastēm. Trauciņš jāpapildina tikai reizi divās vai trīs dienās, kad iztukšots. Pārbarot vāveres nav ieteicams, jo tad tās aptaukosies un var kļūt mazkustīgas. Reizi divās nedēļās Anete vāverpuikām dod arī neizlobītus valriekstus. Interesanti vērot, kā tie ar saviem stiprajiem zobiem pārkož rieksta čaulu un izķeksē gardo mīkstumu. No dārzeņiem un augļiem pieradinātās vāveres mēdzot ēst ābolus, banānus, vēl citus augļus un dārzeņus. Anetes vāveres gan grauž tikai burkānus. Acīmredzot pie tiem dzīvnieciņi pieradināti mazotnē.

Vai vāveres ieteicams turēt dzīvoklī? Vislabāk kuplastes, protams, jūtas plašā voljērā ārā, bet spēj pielāgoties arī pie dzīves slēgtās telpās, stāsta Anete. Tikai tad dzīvnieciņiem jāsagādā pietiekami plašs būris, kurā ievietoti koku zari un nostieptas auklas, pa kurām kāpelēt, kā arī regulāri jānodrošina iespēja izskrieties pa mājokli. Vāzes, trauki un citas viegli plīstošas lietas tad gan no dzīvnieciņam aizsniedzamām vietām jānovāc, ja ne – nogāzīs un saplēsīs. Lai cik labi audzināta vāvere, no šā netikuma to nevar atradināt. Vēl vāverēm, biežāk puikām, piemīt niķis spricēties ar urīnu. Ja kas nepatīk – urīna strūkliņa pa gaisu. Tā gan rīkojas vāveru puikas, kam raksturs padevies negantāks.

Paturiet arī prātā – ja vēlaties, lai vāvere ir draudzīga un pilda dažādus uzdevumus, tā regulāri jāņem rokās, jāsamīļo un ar to bieži jānodarbojas. Citādi tā būs mežonīga un var pat kost. Nepieradināta vāvere cilvēku var savainot ļoti stipri – pat līdz kaulam, stāsta Anete. Savukārt pieradināta vāvere pati nāk rokās, sēž uz pleca, čubinās matos un visādi citādi ar savu darbošanos sagādā prieku.

Vāveru kažoks mēdz būt ne tikai ruds, tas var būt arī citās nokrāsās – balts, sirms, ruds ar baltu asti, spilgti sarkans un vēl citāds. Pavasarī Anete tajā pašā audzētavā Vāczemē, no kuras atveda abas rudās vāverītes, iecerējusi iegādāties vēl kādu neparastāku vāveri. Šīs audzētavas īpašnieks ar šo dzīvnieciņu audzēšanu nodarbojas jau četrdesmit gadus un ar lielu rūpību un mīļumu izturas pret katru radībiņu. Anete cer, ka nākotnē viņai piederēs kupls vāveru pulciņš un ļaudis Latvijā varēs pārliecināties, cik dažādas un skaistas tās mēdz būt.

Vāveres: 


parasto vāveru ģintī pavisam ir 30 sugas

brīvā dabā vāveres dzīvo Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijas mērenajā joslā un Dienvidamerikā

Latvijā mīt viena parasto vāveru ģints suga – rudā jeb Eirāzijas rudā vāvere (Sciurus vulgaris)

dzīvnieciņa garums – 18 līdz 25 cm, svars – 200 līdz 400 g

aktīvākas dienā – no rīta un pēcpusdienā

lielākoties veģetārietes – ēd augus, riekstus, sēklas, augļus, ziedus, pumpurus, sēnes, saknes, lapas, ogas, tomēr dažkārt uz zoba liek arī putnu olas, mazos putnēnus un kukaiņus

dzīves ilgums – 7 līdz 12 gadi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Es mīlu vāveres

  2. Kur var Latvijā nopirkt vāveri?

Draugiem Facebook Twitter Google+