Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. februāris, 2012
Drukāt

Akcijā “Celies un ej!” aicina visus pilsoņus balsot pret krievu valodu

celies_un_ej

Šodien jaundibinātā biedrība “Par latviešu valodu” sāk akciju “Celies un ej!”, kurā aicina visu tautību pilsoņus 18.februārī doties uz referendumu un balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, preses konferencē žurnālistus informēja biedrības pārstāvis Māris Slokenbergs.

Akcijas organizatori aicina balsot pret izmaiņām Satversmē gandrīz 40% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, kuri vēl nav pārliecināti, kā darīt labāk – piedalīties referendumā vai nepiedalīties, jo cer, ka citi nobalsos viņu vietā.

Akcijas īstenošanai atbalstītāji Latvijā, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs īsā laikā ziedojuši gandrīz 25 000 latu.

“Referendums ir apkaunojošs latviešu tautai. Tāpēc arī no sākuma pazīstami cilvēki teica, ka neiešot balsot vispār. Bet, ja mūs kāds apkauno, tad nevajag pagriezt muguru un iet prom. Bet tieši pretēji – celties, iet un pateikt, ka manā zemē mēs runāsim latviešu valodā, ne kādā citā. Šoreiz teikšana nenotiks, paceļot balsi pie Saeimas nama, bet gan – nododot savu balsi “pret” referenduma urnās,” uzsvēra biedrības “Par latviešu valodu” dibinātājs un bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors Māris Slokenbergs.

Domubiedri ir izveidojuši arī akcijas manifestu, kurā norāda, ka ir vitāli svarīgi uzrunāt tieši sabiedrības neizlēmušo daļu, jo Latvijai nepietiek ar 60% pret 40%, ar 70% pret 30 %, un pat ar 80% pret 20%. “Ir jāiet un jābalso, lai nevienam nekad vairs neienāktu prātā tautai vaicāt – vai tomēr nevēlaties divvalodību? Atbalstam jābūt tādam, lai neviens laikraksts pasaulē nespētu uzrakstīt “Ievērojama Latvijas sabiedrības daļa vēlas divvalodību” un lai nevienas valsts televīzijā mēs nedzirdētu ziņās vārdus “Vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir par krievu valodu”,” teikts manifestā.

“Man ir grūti iedomāties, kā viens cilvēks no citas valsts, kurš nav pat Latvijas pamatiedzīvotājs un pilsonis, kurš arī nav pat krievu tautības, var ierasties Latvijā un vērsties pret mūsu valsts pamatiem. Kā mēs to pieļāvām visu mūsu acu priekšā? Kā mēs pieļāvām šo pilnīgi nevajadzīgo referendumu un naudas izniekošanu mūsu valdības, Centrālās vēlēšanu komisijas, Saeimas, Latvijas Satversmes tiesas un visas latviešu tautas acu priekšā? Kā mēs varējām pieļaut šo ļaunprātīgo naida kurināšanu starp Latvijas pamattautu un šeit dzīvojošo krievu tautības minoritāti,” teica biedrības dibinātājs, atvaļinātais flotiles admirālis, “Daugavas vanagu” priekšnieks Andrejs Mežmalis.

“Ārvalstīs mīt liela latviešu tautas daļa, un daudzi vēlētos atgriezties. Bet atgriezties kur, kādā Latvijā? Un kādā valodā runāt atgriežoties?” preses konferencē jautāja Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.

“Latvieši pasaulē ir apliecinājuši spēju nodot dzimtās valodas zināšanas no vienas paaudzes otrā, kā arī apliecinājuši spēju apgūt un ikdienā lietot mītnes zemju valodu. Gadījumā, ja Latvijā tiek mainīts valodas režīms, viss mūsu darbs ārvalstīs saglabāt un nodot latviešu valodu mūsu bērniem zaudē jēgu. Tāpēc mēs nedrīkstam palikt mājās, neiet uz referendumu, lai nenogrieztu ceļu uz mājām tiem, kuri vēlās atgriezties,” aicināja Austers.

Biedrības atbalstītāji – radošo profesiju pārstāvji – aicināja ikvienu citas tautības kolēģi, draugu pārliecināt, ka ir jādodas uz referendumu un jānobalso pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Režisore Antra Cilinska teica, ka viņa no saviem krievu tautības kolēģiem, draugiem nav dzirdējusi, ka viņi justos pazemoti tādēļ, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. “Šis atkal ir barikāžu laiks, kad visiem ir jāvienojas, ir jāceļas un jādodas uz referendumu, gluži tāpat, kā to visi darījām 1991.gada janvārī,” aicināja režisore.

Pianists Vestards Šimkus sacīja, ka cittautieši, aizejot uz referendumu un nobalsojot pret valsts valodas statusu krievu valodai, parādīs, vai viņi ir lojāli Latvijas valstij, vai arī legalizē okupācijas sekas. Viņš īpaši aicināja uz referendumu doties jauniešus, tā apliecinot ticību Latvijas valsts nākotnei, līdzīgi kā to 1919.gadā darīja jaunieši, noliekot galvu cīņās par Latvijas brīvību, teica Šimkus.

Mūziķis Lauris Reiniks mudināja padomāt par piedalīšanās praktisko pusi, jo aukstajā laikā daudziem cilvēkiem laukos varētu būt apgrūtinātas iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī. “Ikvienam, kuram laukos ir automašīna, ir jāparūpējas, lai uz vēlēšanu iecirkni aizvestu tos kaimiņus, kuriem nav sava transporta. Šī ir tā reize, kurā ir jābūt izpalīdzīgiem un vienotiem, lai nepazaudētu savu valodu,” mudināja Reiniks.

Krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” vadītājs Dmitrijs Trofimovs uzsvēra, ka šim referendumam nav pozitīva mērķa, jo no tā rezultātiem nevienam nebūs labuma. Ir jāvienojas un jāsadarbojas visiem, jo Latvijā vienojošā ir latviešu valoda, piebilda Trofimovs.

Akcijas vizuālā identitāte ir degošs krēsls, kas, pēc organizatoru domām, vislabāk atspoguļo kampaņas mērķi, vienlaikus parāda situācijas nopietnību un burtiski aicina iedzīvotājus rīkoties. Akcijas laikā sabiedrība tiks uzrunāta arī ar reklāmu radio, presē un internetā, speciāliem pasākumiem, izdales materiāliem, video uzsaukumiem, sabiedrisko attiecību un sociālo mediju aktivitātēm.

Piecu domubiedru grupu, kas radīja biedrību “Par latviešu valodu” un iniciēja akciju “Celies un ej!”, pārstāv tās valdes priekšsēdētājs jurists Arnis Salnājs, bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors Slokenbergs, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības priekšsēdētāja Ruta Pazdere, “Daugavas vanagu” centrālās valdes priekšsēdētājs Mežmalis un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs un Pasaules Brīvo latviešu apvienības loceklis Austers.

Doties uz referendumu aicina arī Imants Freibergs, Gundars Āboliņš, Andris Keišs, Nora Ikstena, Laima Jansone, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule – Skrastiņa, Baiba Broka, Ieva Akurātere, Māris Olte, Helēna Heinrihsone, Vilis Daudziņš, Linda Olte, Olafs Okonovs, Dita Lūriņa, Mārtiņš Rubenis, Mārtiņš Rītiņš, Artis Robežnieks, kā arī Latvijas Studentu un studenšu korporācijas pārstāvji un citas apvienības, sabiedrībā un kultūras jomā atzītas personas.

Biedrībai ir izveidota arī mājaslapa “www.parlatviesuvalodu”.

Kā ziņots, tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, notiks februāra vidū. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+