Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. oktobris, 2013
Drukāt

Latvijā pārtikas zudumi ik dienu ir ap 20 tonnām

Foto - LETAFoto - LETA

Pasūtījumi ir murgaini – it kā visi Bauskas iedzīvotāji akcijas preces pirktu tieši veikalā ”Maxima”. Cilvēki taču neskrien pa pilsētu no veikala uz veikalu, lai ”Maximā” akcijā nopirktu, piemēram, vistu, ”Superneto” cukurpaciņu, bet ”Mego” – malto gaļu. Tie visu pērk vienā veikalā. Tātad akcijas preces ir dubultā par daudz. Tiešām nesaprotu, kā izlemj, kuras būs akcijas preces, un kā nolemj, cik daudz pasūtīt. Ja derīguma termiņi iet uz beigām, ”Maxima” un ”Mego” pārtikas preces vismaz noceno, par ko darbiniekiem nevar būt lielāka laime.

Māris Dombrovskis Bauskā

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs skaidro, ka akcijas preces parasti izvēlas tirgotājs, veicot pārrunas ar ražotāju. Akcijas laikā dažkārt pasūta pat piecas reizes vairāk preces vienību nekā citkārt.

Veikalu tīkli ”Maxima” un ”Rimi” no citiem atšķiras ar lielajiem apjomiem, ko tie pieprasa no ražotājiem. ”Ir pat tā, ka ražotājiem nereti pietrūkst,” zina stāstīt H. Danusēvičs. Bet šiem veikalu tīkliem, kas akcijas preces reklamē arī bezmaksas avīzēs un interneta mājas lapā, ir svarīgi, lai prece būtu plauktā arī akcijas pēdējās dienās. ”Maxima Latvija” zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe atklāj, ka iepirkumi tiek plānoti, rūpīgi izpētot iepriekšējo akciju panākumus. Tomēr ”precīzi prognozēt pieprasījumu diemžēl ir neiespējami. Gadās tādi produkti, kuru popularitāti akcijas laikā neizdodas pacelt. Turklāt pircēju garšas īpatnības dažādās pilsētās mēdz atšķirties,” piebilst H. Danusēvičs.

Ja derīguma termiņš pēc izsludinātās akcijas vēl nav beidzies, produktu turpina pārdot par sākotnējo cenu. Ja termiņš strauji tuvojas beigām, produktus noceno vai izmet.

“Maxima Latvija” rīko arī īpašas ”pēdējās dienas” akcijas. Konkrētus skaitļus, cik daudz pārtikas jāizmet, V. Gulbe gan nenosauc. Atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam nederīgie dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti ir jāiznīcina, veikali pārskatu nodod Pārtikas veterinārajā dienestā, bet iznīcināto produktu apjoms ir konfidenciāla informācija.

Pārtikas un veterinārā dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistare informē, ka jēlos dzīvnieku izcelsmes produktus iznīcina sadedzinot; pēc pārstrādes apglabājot atkritumu poligonā; tos izmanto barības ražošanā lolojumdzīvniekiem vai nosūta barībai kažokzvēru novietnēm, kaķu un suņu patversmēm.

Arī augu izcelsmes produktus nodod barībai dzīvniekiem.

Piemēram, ”Maxima” pārtikas cehos ražoto maizi pēc derīguma termiņa pārstrādā rīvmaizē un atdod mini zoodārziem vai zirgu audzētavām. ”Sadarbojamies arī ar labdarības organizāciju “Ziedot.lv”, nododot tos produktus, kuriem sabojājies iepakojums (piemēram, neliela bukte burciņā vai tml.), taču visādi citādi tie ir lietošanai derīgi, un šo produktu lietošanas termiņš nav beidzies,” atklāj V. Gulbe.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumā teikts, ka trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas – 1,3 miljardi tonnu – aiziet zudumā, un tas nodara ap 750 miljardiem ASV dolāru jeb 397,50 miljardiem latu lielus zaudējumus.

Latvijas Tirgotāju asociācija lēš, ka Latvijā vidēji veikalā pārtikas zudumi varētu būt 2 kg dienā jeb 6 lati. Galvenokārt augļi, dārzeņi un gaļas izstrādājumi. Latvijā kopumā ir aptuveni 10 tūkstoši pārdošanas vietu, ”tātad pārtikas zudumi kopā varētu būt ap 20 tonnām dienā jeb 60 tūkstoši latu,” teic Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+