AKKA/LAA ieņēmumi pērn – lielākie pastāvēšanas vēsturē 0

Biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā sasnieguši 6 miljonus eiro, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2014. gadā, un tā ir lielākā summa AKKA/LAA vēsturē.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71
Lasīt citas ziņas

Kā liecina informācija AKKA/LAA padomes apstiprinātajā biedrības 2015.gada pārskatā, iekasētās autoratlīdzības pieaugums liecina, ka sabiedrības interese par aizsargāto autordarbu izmantojumu ir noturīga un arvien vairojas arī izpratne par autora tiesībām uz atlīdzību par darba izmantojumu.

96,7% no atlīdzības kopējā apjoma veido autoriem savāktā atlīdzība, bet 3,3% no savāktās atlīdzības saņēma blakustiesību īpašnieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pērn lielākās autoratlīdzības summas iekasētas par muzikālo darbu, dramatisko un audiovizuālo darbu lietojumu, kā arī par Latvijas autoru darbu izmantojumu ārvalstīs. Pagājušajā gadā par muzikālo darbu tiesībām atlīdzībā savākti 4 390 659 eiro, par dramatisko darbu tiesībām – 406 261 eiro, par literāro darbu tiesībām – 98 008 eiro, par vizuālo darbu tiesībām – 68 560 eiro, par audiovizuālo darbu tiesībām – 246 723 eiro. Atlīdzība autoriem no tukšajiem nesējiem bijusi 127 310 eiro, publiskā patapinājuma atlīdzība – 296 898 eiro, autoru atlīdzība no ārvalstu organizācijām – 180 234 eiro.

Par muzikālo, literāro un horeogrāfisko darbu izmantojumu publiskā izpildījumā 2015.gadā iekasēti 2 386 691 eiro, kas ir par 264 586 eiro vairāk nekā 2014.gadā. 2015.gadā iekasētās autoratlīdzības pieaugums par 8,8%, salīdzinot ar 2014.gadu, liecina, ka sabiedrības interese par mūzikas izmantojumu ir noturīga un stabilizējies pakalpojuma nozaru pieprasījums.

Nozīmīgākais segments publiskā izpildījuma jomā ir darbu izpildījums koncertos un festivālos. Valstiska mēroga notikums 2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas organizētie XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros par darbu izpildījumu 16 maksas koncertos un 40 bezmaksas koncertos autoriem samaksāta atlīdzība 28,4 tūkstoši eiro. Koncertu segmentā par darbu izmantojumu publiskā izpildījumā lielākās autoratlīdzības saņems SIA “BDG concerts” rīkotajos Robija Vijamsa, Keitijas Perijas, grupas “Simply Red” koncertos un SIA “Makrokoncerts” rīkotajā Andrea Bočelli koncertā atskaņoto darbu autori.

Koncertu segmentā pagājušajā gadā kopumā turpināja samazināties nacionālo izpildītājmākslinieku koncertu apmeklētāju skaits un iekasētā autoratlīdzība. Kā izņēmums 2015. gadā bija absolūto apmeklētības rekordu uzstādījusī grupas “Prāta vētra” koncerttūre “7 soļi svaiga gaisa”, kas pulcēja gandrīz 100 000 klausītāju.

Aizvadītais gads mūzikas kalendārā iezīmējās kā festivālu gads. Lielāko autoratlīdzības maksājumu veica festivāla “Positivus festivāls 2015” rīkotāja SIA “Positivus grupa”. Tomēr kopumā piedāvāto festivālu skaits un blīvums raksturojams ar katras konkrētās norises apmeklētāju skaita samazināšanos. Festivālu vasaras kalendāru paralēli jau tradicionālajām norisēm papildināja daudzi jaunu festivālu pieteikumi, par darbu izmantojumu katrs samaksājot autoratlīdzību vidēji līdz 200 eiro.

Reklāma
Reklāma

Pērn par autoru darbu izmantojumu pašvaldību kultūras un tautas namu rīkotos koncertos, deju vakaros, diskotēkās iekasētā autoratlīdzība saglabājās iepriekšējo gadu apmērā. Kultūras centru skaitā pēdējos gados nav būtisku izmaiņu, un tas nostabilizējies 550 vienību līmenī. Centru iesniegtajā informācijā par kultūras norisēm saglabājas tendence samazināties pasākumu auditorijai – tas skaidrojams ar iedzīvotāju skaita samazināšanos pēdējos gados valstī kopumā.

Neliels pieaugums – 9,7% vairāk nekā 2014.gadā – iekasētajā autoratlīdzībā ir par mūzikas publisko izpildījumu, demonstrējot filmas. Kopējais stacionāro kinoteātru skaits ir nemainīgs jau 17 gadus, bet pērn kino rādīšanas jomu papildināja gan regulāro brīvdabas kinoseansu izrādīšanas vietas, gan vienreizējas zibakcijas formā organizēti filmu seansi visā Latvijas teritorijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.