Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. februāris, 2013
Drukāt

AKKA/LAA: Imants Ziedonis ir visvairāk lasītais latviešu dzejnieks

foto - Letafoto - Leta

Imants Ziedonis ir visvairāk lasītais latviešu dzejnieks, informē Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA).

Šādus datus AKKA/LAA ieguvusi, apkopojot informāciju no bibliotēku sniegtajiem pārskatiem par literāro darbu izmantojumu bibliotēkās. Tāpat AKKA/LAA ir reģistrētas 464 dziesmas ar Ziedoņa vārdiem.

AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis arī atgādina, ka pagājušajā gadā Ziedonis saņēma Autortiesību bezgalības balvu par plašu un ilgstošu “Krāsaino pasaku” izmantojumu. Grāmata pirmoreiz izdota 1973. gadā, tā ir tulkota rumāņu, franču, bulgāru, krievu, vācu, poļu, armēņu, gruzīnu un citās valodās. “Krāsainās pasakas” 1976. gadā saņēmušas IBBY Hansa Kristiana Andersena goda diplomu, bet to izdevums vācu valodā iekļauts Minhenes starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras bibliotēkas kolekcijā “Baltie kraukļi” 1980. gadā.

Pasakas izdotas arī skaņu ierakstā, komponiste Indra Riše tās komponējusi, pasakas publicētas arī dažādos kopkrājumos, iekļautas datorspēlē un kļuvušas par pamatu mākslas izstādei Amsterdamā “Color Tales” 2011. gadā.

“Zaļā pasaka” uzņemta Rozes Stiebras animācijas filmā 1977. gadā. Savukārt 2011. gadā veidoti Ziedoņa pasaku iestudējumi Valmieras Drāmas teātrī, Galēnu pamatskolas teātrī un Rundāles teātra studijā.

Ziedonis mūžībā aizgāja trešdien 79 gadu vecumā. Ziedonis bija ne tikai dzejnieks, publicists un viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem, bet arī spilgts atmodas laika politiskais darbinieks un otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta kavalieris.

Pirmais Ziedoņa dzejoļu krājums “Zemes un sapņu smilts” iznāca 1961. gadā. Ziedonim kopumā izdoti 16 dzejas krājumu, septiņi dzejprozas jeb epifāniju krājumi, pieci dokumentālās prozas darbi, septiņi pasaku krājumi, kā arī viņa kopoto rakstu krājumi. Viņa dzejas krājumi “Es ieeju sevī”, “Taureņu uzbrukums”, kā arī “Epifāniju” pirmā un otrā daļa ir iekļauti Latvijas literatūras kultūras kanonā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+