Mobilā versija
Brīdinājums +12.6°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
10. novembris, 2015
Drukāt

Kā ekspremjeri risinātu radušos situāciju ar “Air Baltic”? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Indulis Emsis

Indulis Emsis: “Atkārtojas visas tradicionālās lietas, kas notika ar bankām, “Liepājas metalurgu” un citiem uzņēmumiem, kuru vadības rīkojās nevalstiski. Neuzticas Latvijas vadītājiem, tā vietā akli uzticas ārzemniekiem. Valdība tagad mēģina starp sliktu un ļoti sliktu risinājumu atrast kādu glābiņu. Tikmēr “Air Baltic” vadītāji, šķiet, dzīvo faktiski citā pasaulē. Viņiem vajadzētu ar valdību atrasties skaidrā sadarbības ķēdē, bet tas nenotiek. “Air Baltic” lietā vairs nav iespējams labs risinājums – tas šobrīd jau ir novēlots. Savukārt, ja lēmums ir novēlots, tad to vajadzēja atlikt. Neticami strauji notika satiksmes ministra demisijas pieprasīšana. Ministru palūdz aiziet brīdī, kad nozarē ir acīmredzamas erozijas pazīmes: dzelzceļa vadības nav; Rīgas ostas pārvaldi kritizē; aviosabiedrība strādā slikti. Kā es rīkotos tālāk? Vispirms jāpieņem budžets, lai parādītos kaut kāda stabilitāte. Tālāk jāķeras klāt, pirmkārt, nacionālās drošības jautājumiem, otrkārt, satiksmes nozares labošanai un tad valdības stabilizēšanai.”

 

Foto - LETAFoto - LETA

Guntars Krasts: “Visas problēmas sākās laikā, kad nacionālajā aviosabiedrībā tika veiktas pirmās iemaksas un Fliks izvērsa ekspansijas politiku, nerēķinoties ar iespējamām krīzēm šajā biznesā. Tas radīja augsni tam, lai valdība iesaistītos projektā. Vēlāk, ņemot vērā benzīna cenu kritumu, ļoti daudzas aviosabiedrības atdzīvojās un uzrādīja labus rezultātus, bet “Air Baltic” to nespēja. Diemžēl trūkumu novēršanu nesagaidījām un līdz šim “Air Baltic” nav spējusi stabilizēt savas finanses. Diez vai to sagaidīsim arī nākotnē. Ja runājam par iespējamo 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai, tā ir ievērojama summa. Turklāt uzskatu, ka valsts šo naudu neatgūs. Lai tikai nodrošinātu nacionālās lidsabiedrības funkcionēšanu, diez vai tas ir tā vērts.”

 

 

 

 

Birkavs_LETAValdis Birkavs: “Man nav zināmi valdības argumenti, bet tas, ka lēmumu par “Air Baltic” investora piesaisti atbalstīja viss Ministru kabinets, rada lielāku uzticību, ka tas nav nekāds kaktu darījums. Straujumas rīcība, pēc tam atlaižot satiksmes ministru, gan rada izbrīnu. Premjers ir tiesīgs jebkuru ministru atbrīvot bez argumentācijas, bet publiskā dzīve prasa skaidrot katru lēmumu. Man pašam savā laikā bija situācija, kad es vienlaikus vēlējos nomainīt astoņus ministrus. Tādējādi nolēmu atkāpties pats. Es uzskatu, ka viena ministra atlaišana ir mēģinājums drīzāk nostiprināt, nevis vājināt valdību. Acīmredzot koalīcijas sarunās uzpeldēja lietas, kas apdraudēja pašas valdības eksistenci. Līdz ar to ziedoja vienu no ministriem. Latvijā ir ļoti daudzi uzņēmēji, kuri cer, ka valdība uz budžeta pieņemšanu kritīs, bet es domāju, ka valdība locīsies, cik vien var. Visi jūtas ļoti ērti, nekāda attīstība nenotiek, nekādi mērķi netiek uzstādīti.”

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Andris Bērziņš: “Liekas ļoti savādi, ka valdība vienbalsīgi atbalstīja lēmumu “Air Baltic” jautājumā, taču jau nākamajā rītā izrādās, ka lēmums nav pareizs. Tas rada augsni baumām. Godīgi sakot, no amata atlaistais Matīss bija pēdējo gadu labākais ministrs. Viņš bija varbūt ne gluži prognozējams, bet vismaz uzticams. Ja viņš kaut ko teica, tas notika. Nebaidījās runāt par sasāpējušiem jautājumiem, turklāt, manuprāt, viņš bija gatavs veikt strukturālus pārkārtojumus ministrijā. Tagad neziņa ir daudz lielāka. Ja “Air Baltic” paredzēto 80 miljonu eiro aizdevumu salīdzina ar jau investētajiem līdzekļiem šajā kompānijā, tad tā nav sevišķi liela nauda, bet Latvijas apstākļiem tā tomēr ir nopietna nauda. Es gan domāju, ka tur ir kāda sabiedrībai nepateikta lieta. Iespējams, kādas saistības ar ES.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. kamdēļ tad saeima nepatriec tād valdību ,kas nekam nav vērta?

  2. Latvijā ir ļoti daudzi uzņēmēji, kuri cer, ka valdība uz budžeta pieņemšanu kritī…

    Kā V.Birkavs tika vaļā no miljonu vērtajiem parādiem Hipotēku bankā?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Par godu mūsu vētrainajai naktij!

Nesen Karību jūras salā plosījās viesuļvētra “Irma”, kurai drīz Atlantijas okeānā sekoja viesuļvētra “Marija”. Savukārt Eiropā, tajā skaitā Latvijā, lielu lietu un vēju atnesa ciklons, kam dots vārds “Tomass”. Kā dabas stihijām tiek piešķirti vārdi? LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis raksta: “Tropisko vētru vārdi ir zināmi jau uz priekšu. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas. Dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma.”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (91)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+