Akmeņainais ceļš uz Nirnbergu 2 0
Latvijas un citu mazo valstu eiroparlamentārieši nav zaudējuši cerību, ka reiz izdosies panākt procesu, kur starptautiski tiks izvērtēti padomju režīma pastrādātie noziegumi. Līdzīgi kā pēc Otrā pasaules kara Nirnbergā tika tiesāti nacistu noziedznieki.
“Jau kopš pirmajām dienām šeit mūsu darbs lielā mērā ir bijis veicināt Rietumu sabiedrotajos kopīgu izpratni par traģiskajiem vēstures notikumiem. Jāsaka, saskaramies ar milzīgu pretestību, jo atšķirībā no Vācijas, kas pēc Otrā pasaules kara izvērtējusi un nožēlojusi savu pozīciju, Krievija drīzāk iet pretējā virzienā un pat glorificē Staļina režīmu. Diemžēl tai netrūkst aģentu arī ES,” pastāstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”). Pagājušonedēļ viņa EP rīkoja konferenci “Dāvids un Goliāts: Mazās valstis totalitārisma jūgā”. Tajā Baltijas valstu, Čečenijas, Karēlijas un Krimas tatāru pārstāvji stāstīja par dažādu okupācijas režīmu nodarīto postu.
To, ka vēstures skaidrošana ne vienmēr sasniedz dzirdīgas ausis, varēja manīt arī konferencē. Kaut arī tai atvēlētā EP zāle bija pārpildīta, lielākoties auditorijā bija pašu mazo valstu pārstāvji un aktīvisti. Kāpēc lielās rietumvalstis labprātāk izliekas problēmu nemanām?
Ungārijas eirodeputāts profesors Grigorijs Šopflins izteica piesardzīgu hipotēzi, ka tas varētu būt saistīts ar pašu rietumvalstu vēsturisko pieredzi: kādreizējās koloniālās lielvalstis Francija un Anglija mēģina saglabāt ietekmi bijušajās kolonijās. Tādēļ tās daudz vieglāk identificējas ar Krieviju un tās attieksmi pret kādreizējās Padomju Savienības “mazajiem brāļiem”.
I. Vaidere gan tam īsti nepiekrīt. Viņasprāt, rietumvalstis jūt zināmu neērtību par Jaltas konferenci, kurā pieļāva Latvijas un daudzu citu Austrumeiropas valstu nonākšanu “dzelzs priekškara” otrā pusē. “Diemžēl jāatzīst: mazo tautu intereses tika pilnībā ignorētas, bet Rietumu sabiedroto dalība lēmumu pieņemšanā ir tumša lappuse Eiropas vēsturē. Iespējams, tādēļ vienam otram šodien ir vēlme to pēc iespējas ātri pāršķirt, nepakavēties pie dziļākas analīzes. Tomēr tā nav pareiza pieeja. Izvairīšanās no sāpīgajām vēstures problēmām ir strausa politika, kas ved strupceļā,” uzsvēra I. Vaidere.
Baltijas valstu sakarā gan Eiropa izvēlas ignorēt tikai dažas neērtas vēstures lappuses, turpretī čečenus vai Krimas tatārus Rietumi izliekas neredzam vispār. Šādas strausa politikas dēļ Krievija ar šīm tautām varējusi izrīkoties pēc savas patikas, un tikai brīnums vai iedzimta spītība tās glābusi no pilnīgas iznīcības. Piemēram, 19. gadsimta sešdesmitajos gados Krievijas impērija mēģināja Kau-kāza tautas aizstāt ar kazakiem un slāviem. Pēc izvērstā genocīda no aptuveni miljona čečenu dzīvi palika tikai aptuveni 116 tūkstoši. “Skumjākais, ka genocīda veicējus Krievijā joprojām godina kā varoņus, viņiem ceļ pieminekļus un viņu vārdos nosauc ielas,” stāstīja čečenu žurnālists un aktīvists Islams Macijevs.
Dažu gadu desmitu laikā čečenu skaits atkal pieauga vairākkārtīgi, bet 1944. gada deportācijās faktiski visa spītīgā kalnu tauta (ap 460 000 cilvēku) tika sasēdināta lopu vagonos un aizvesta uz Kazahstānas stepēm. Gan I. Macijevs, gan Krimas tatāru pārstāvis Ali Khamzins piekrīt Vaiderei, ka nepieciešama starptautiska komunistiskā režīma pastrādāto noziegumu tiesāšana.
Ar mērķi veicināt rietumvalstu pārstāvju izpratni par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem EP ēkas foajē tika atklāta izstāde, kurā atsevišķs stends atvēlēts teju katrai mazajai Eiropas valstij, un divos blakus novietotos plakātos katrs var uzzināt, ko tai nodarījis vācu nacistiskais un ko – padomju komunistiskais režīms. Izstādi veidojusi tā sauktā “Prāgas platforma” – dažādu ES valstu nevalstisko organizāciju kopīga iniciatīva ar mērķi veidot vienotu vēstures izpratni. Diemžēl kopš izveidošanas 2011. gadā “Prāgas platforma” cīnās ar finansējuma trūkumu.
Līdz šim lielākais panākums ceļā uz vienotu vēstures izpratni ir 2008. gadā EP pieņemtā deklarāciju ar aicinājumu pasludināt 23. augustu par staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Vairākas dalībvalstis, sekojot aicinājumam, iekļāvušas šo datumu atzīmējamo dienu sarakstos.
