Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. decembris, 2014
Drukāt

Akreditēts Maltas vēstures muzejs (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Idejiski un saturiski bagāta, kā arī mākslinieciski augstvērtīga,” – ar šādiem vārdiem 17. decembra Muzeju padomes sēdē Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vecākā referente Anita Jirgensone raksturoja Maltas vēstures muzeja jauno ekspozīciju. Sēdes laikā muzejam tika piešķirta akreditācija uz pieciem gadiem.

Lai izvērtētu Maltas vēstures muzeja darbības kvalitāti un piešķirtu akreditāciju, novembra beigās muzejā viesojās akreditācijas komisija, kā sastāvā bija Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vecākās referentes Anita Jirgensone un Gundega Dreiblate, Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore Anastasija Strauta un Preiļu novada Vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktore Tekla Bekeša, stāsta Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ļaksa.

Maltas vēstures muzeja vadītāja Silvija Pīgožne pastāstīja, ka akreditācijas komisijai bija iespēja novērtēt muzeja pamatekspozīciju “Malta ceļu un notikumu krustojumā vēstures fotomirkļos”, kurā izgaismotas Maltas vēsturi raksturojošas tēmas: “Pirmkārt, Maltas zirgu pasta stacijas unikālais ēku komplekss, kas kā pirmais tika izveidots pie maģistrāles Sanktpēterburga-Varšava. Otrkārt, tirdzniecības un amatniecības tradīcijas, jo izdevīgajos satiksmes apstākļos Maltas (iepriekš – Borovas) ciems izvērtās par tirgus vietu, kas sacentās ar Rēzekni. Turklāt arī piensaimniecība Maltā bija spēcīgi attīstīta visos laikos, tāpēc tirgus tēmu papildina piena pārstrādes un pagatavošanas darba rīki, ierīces un piederumi.”

Muzejā var apskatīt vairākus unikālus eksponātus, piemēram, Ulmaņlaika sviesta eksporta kasti, pagājušā gadsimta sākumā darinātu siera presi, K. Šrēdera pianīnu firmā izgatavotās klavieres, Rozentovas muižas piena produkcijas etiķetes un citas vēstures relikvijas.

2014. gadā radītā ekspozīcija par Maltas vēsturi tiek regulāri papildināta, norāda Ļaksa. “Vietējie iedzīvotāji ir ļoti atsaucīgi un labprāt muzejam dāvina vēsturiskas liecības,” pastāstīja Silvija Pīgožne. Piemēram, Jāņa Koroļonoka dāvinātās sporta ragavas kļūs par pamatu jaunai āra ekspozīcijai, Anatolijs Pavļukevičs dāvinājis vairākas savas dzimtas relikvijas, Jāzeps Podnieks uzdāvinājis senlaicīgu namdara cirkuli, savukārt, pateicoties Zinaīdas Zurģes dāvinātajam krāšņajam spogulim un Annas Kupcovas dāvinātajai pagājušā gadsimta sākuma sieviešu somiņai, jaunajā ekspozīcijā ir izveidots dāmu stūrītis,” stāsta muzeja vadītāja

Tāpat šogad muzeja krājumu glabātāja Inta Danovska devusies sešās ekspedīcijās, kurās iegūti vairāki vērtīgi priekšmeti. Kopumā 2014. gadā muzeja krājums papildināts ar vairāk nekā 50 priekšmetiem.

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Maltas vēstures muzeja direktore Silvija Pīgožne muzejā strādā vien otro gadu, taču, kā atzina akreditācijas komisija, tieši viņas laikā muzejs piedzīvojis atdzimšanu. “Pirmais darba gads parasti parāda, vai vadītājs ir muzeja cilvēks,” teic akreditācijas komisijas pārstāve Anastasija Strauta. “Var manīt, ka Silvija Pīgožne strādā ar lielu degsmi un aizrautību, viņa ir uztaustījusi to īpašo rozīnīti, kas raksturo tieši Maltu.”

Arī Maltas pagasta pārvalde ieinteresēta, lai muzejs attīstītos un būtu apmeklētājiem saistošs. Pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra uzsver: “Īpaši lielu ieguldījumu vēstures un kultūras izzināšanā muzejs sniedz skolēniem – Maltas bērniem ir vienreizēja iespēja vēsturi apgūt ne vien no grāmatām, bet arī reāli dzīvē apskatot simtgadīgos priekšmetus.”

Silvija Pīgožne teic, ka muzejam ir daudz ieceru arī turpmāk. “Lielākās idejas saistās ar 2016. gadu, kad tiek plānoti vairāki jubilejas pasākumi: 80 gadu jubileja kopš Rozentovas pagasts pārdēvēts par Maltas pagastu, kā arī 180. gadadiena kopš Zirgu pasta ceļa būvniecības. Tāpat plānojam izveidot āra ekspozīciju ar zirgu vilkmes braucamrīkiem un to piederumiem, lai mūsu viesiem muzeja apmeklējumu padarītu vēl aizraujošāku un izglītojošāku.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tās pašas panniņas un kastrolīši vien izlikti, kas katrā novadā viens un tas ir redzams.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+