Mobilā versija
Brīdinājums +13.5°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
13. marts, 2017
Drukāt

Aktieri saņem algas pielikumu. Ne visi

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Starptautiskās Teātra dienas kontekstā martu savā ziņā var uzlūkot par teātra mēnesi. Latvijas teātra darbinieku savienība tradicionāli pasniedz balvas labākajiem spēlmaņiem, bet ir lietas, kuras gadiem izraisa vienus un tos pašus jautājumus: vai nepieciešams līdzsvarot aktieru noslodzi, lai vieni “nepārdegtu”, bet otriem būtu iespēja sevi apliecināt? Kā rīkoties situācijā, kad režisori izvēlas savus ieredzētākos aktierus, ansambļu līderus, jo viņu parādīšanās uz skatuves vien jau ir daļa no izrādes panākumiem, bet skatītājam vienā brīdī var rasties jautājums – vai tad citu aktieru nav, ka spēlē vieni un tie paši? Un cik adekvāts ieguldītajam darbam ir aktieru atalgojums? Lasītāji, no kuriem daudzi ir arī teātra skatītāji, bieži tā arī vaicā – ko lietas labā dara teātru direktori?

Valsts dotētajos teātros ar šā gada martu aktieru alga ir palielināta par 80 eiro, līdz ar to vidējā aktieru alga mēnesī ir 880 eiro (pirms nodokļu nomaksas), kas ir par pārdesmit eiro vairāk nekā vidējā alga valstī. (Jāpiebilst, ka šāds pat algu palielinājums notika arī pērn.) Pats par sevi saprotams, savos maciņos aktieri to izjutīs aprīlī.

Ir gan divi izņēmumi. Šis palielinājums neattiecas uz Jauno Rīgas teātri, kur aktieru alga jau līdz šim bija ievērojami lielāka nekā citos teātros, un diemžēl ar aktieru algu pieaugumu nav aplaimots arī Liepājas teātris, kur vidējā aktieru alga joprojām ir 750 eiro.

“Kaut arī esmu Latvijas teātru padomē Kultūras ministrijā, par šo algu pieaugumu uzzināju tikai sēžot zālē “Spēlmaņu nakts” ceremonijā pērn novembrī, kad kultūras ministre Dace Melbārde teātriem iepriecinošo ziņu pavēstīja no Dailes teātra skatuves,” sarūgtinājumu neslēpj Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. “Šī atrašanās it kā ārpus nozares mūsu teātrim ir ilgstoša sāpe, esmu par nevienlīdzīgo situāciju informējis gan Kultūras ministriju, gan Liepājas pašvaldību…”

Te vietā atgādināt, ka šāda situācija izveidojusies pirms vairākiem gadiem, kad Liepājas simfoniskais orķestris pārgāja valsts pārziņā, bet Liepājas teātris ieguva pašvaldības teātra statusu.

Sīkāk par atalgojuma politiku lielākajos Latvijas teātros lasiet 14. marta “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Likteņupe pirms un pēc Pļaviņu HES būves Vēstures muzejā (1)No ceturtdienas, 21. septembra Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) varēs aplūkot jaunu izstādi "Daugavai būt", kuras pamatā ir notikumi, kas Latvijas sociālajā atmiņā saistās ar Daugavas vārdu un ievadīja Trešo atmodu.
Draugiem Facebook Twitter Google+